Pamatīgs pārsteigums, nostaļģija pēc jaunības trakuma vai savdabīga muzikāla izglītošanās – tā varētu raksturot sestdienas vakara «Jelgavas balto kreklu» repertuārā iekļauto leģendārās igauņu grupas «Vennaskond» koncertu.
Pamatīgs pārsteigums, nostaļģija pēc jaunības trakuma vai savdabīga muzikāla izglītošanās – tā varētu raksturot sestdienas vakara “Jelgavas balto kreklu” repertuārā iekļauto leģendārās igauņu grupas “Vennaskond” koncertu.
“Problēmas mums bijušas gan Padomju Savienības laikos, gan tagad. Protams, pateicoties izpausmes brīvībai un neierobežotām iespējām, aiz restēm mūs vairs neviens nav sēdinājis,” tā sarunu sāka Baltijas valstu rokmūzikas vēsturē VDK visvairāk vajātās grupas līderis Tonu Trubeckis. Tāpat kā toreiz, kaitinot drošībsargājošās iestādes ar savām necilajām krievu valodas zināšanām, arī tagad saruna ar Tonu notika savdabīgā angļu – krievu – žestu valodā.
“Mums jāraksta arvien vairāk dziesmu angļu valodā,” teic Trubeckis, kas visā grupas pastāvēšanas laikā (“Vennaskond” dibināta vēl tālajā 1984. gadā) bijis tās idejiskais līderis, “pagājušajā gadā mums bija vairāk nekā piecdesmit koncertu. Vairāki ārpus Igaunijas. Cilvēkiem patīk dziedāt līdzi, bet neko daudz vairāk tādam latvietim, piemēram, neiznāk par nesakarīgu dungošanu.”
Melnajās ādās ģērbtie anarhisti, kā “Vennaskond” mēdz dēvēt Igaunijā, ierakstījuši un izdevuši vairāk nekā desmit albumu un snieguši koncertus Somijā (mūzikas festivālā “Ruisrock” kopā ar komentārus neprasošām mūzikas zvaigznēm Deividu Boviju un Niku Keivu), Zviedrijā, vairākas reizes arī Latvijā (tostarp “Trinstokā” un šāgada “Putnudienā”), ASV, Rumānijā, Francijā un daudzās citās pasaules valstīs. 1991. gadā “Vennaskond” emigrēja uz Somiju, bet vēlāk atgriezās. Divdesmit pastāvēšanas gados grupā mainījušies neskaitāmi dalībnieki un viņu muzicēšanas stils svārstījies no enerģiska pankroka līdz pusakustiskajam folkrokam. Neskaitāmas “Vennaskond” dziesmas ieņēmušas pirmās vietas dažādos Igaunijas topos, viņu ieraksti ir vieni no pirktākajiem valstī. 1996. gadā grupa saņēma “Radio France” balvu kā labākā Austrumeiropas grupa.
Īpaši interesantu skanējumu “līviskajam” pavadījumam un Miķeļa Gruzīša cienīgam Trubecka skatuves tēlam piešķir vijoles pavadījums, sasaistot savdabīgu dažādu mūzikas stilu mistrojumu vienotā harmoniskā skanējumā. Piesakot igauņu māksliniekus šā gada festivālā “Putnudiena”, organizatori rakstīja: “Viņu politiski pamatotas anarhijas un seksuālās enerģijas piesātinātā daiļrade pilnīgi noteikti ierindo “Vennaskond” starp Baltijas valstu izcilākajām grupām.”
Tonu Trubeckis nodarbojas arī ar videomākslu – viņš uzfilmējis jau trīs filmas. Pēdējā izdota dubultā DVD diskā kopā ar 33 grupas “Vennaskond” videoklipiem (daži ir koncertu ieraksti, daži – īsfilmiņas no dažādām koncertvietām, piemēram, pastaiga pa Rīgu naktī pēc koncerta, Jūrmalas krogu apmeklējumi, “tusiņi” uz prāmjiem). Lētā tehnika un bieži vien bērnišķīgi tehniskie paņēmieni dažādu videoefektu iegūšanai ierindo šo DVD īpašā kategorijā, kas pateicīgam skatītājam liks novietot “Vennaskond” video citā plaukta galā, nenoliekot to blakus “Prāta vētrai”, Merlinam Mensonam vai Robijam Viljamsam.
