Baptisti sludina jaunpiedzimšanu, ūdens kristību, pilnībā pagremdējot, un kristīgu dzīvesveidu
Lai nokļūtu uz Jelgavas baptistu draudzes dievkalpojumu, tajā svētdienas rītā nācās kājām mērot garāku ceļu pa pilsētas klusajām ieliņām. Cilvēkus nemanīja, reizēm pazibēja kāds auto. Mieru pāris vietās pāršķēla brīžam dārdīga Dieva slavēšana, kas plūda no evaņģēlisko draudžu dievnamu vasaras tveicē atvērtajiem logiem. To, ka dievkalpojums jau sācies, nopratu, arī tuvojoties baptistu draudzei. Pa atvērtajām durvīm skanēja bungas, pirkstu klikšķi un izjusta dziesma kora izpildījumā. Dievkalpojuma gaitā bija vairāki šādi kora priekšnesumi, kas mijās ar draudzes kopdziesmām, individuālām lūgšanām no gandrīz pilnās zāles un svētrunu, ko paspilgtināja prezentācija uz dievnama sienas. Ne velti baptisti, kas sludina apzinātu pievēršanos ticībai, kristību pagremdējot un Bībeles mācībai atbilstošu dzīvesveidu, ir pazīstami arī ar savu augsto dziedāšanas kultūru. Kas vēl būtisks konfesijā, kuras pirmsākumi Latvijā meklējami 19. gadsimta vidū, un vietējā draudzē, saruna ar aktīviem Jelgavas draudzes locekļiem Olafu Šķerbergu, Anitu Kazāku un Andri Drēsku, jo no janvāra «ganāmpulks palicis bez sava gana».– Kā iztiekat bez mācītāja un ko sagaidāt no cilvēka, kurš ieņems šo amatu?Olafs: Katru svētdienu aicinām citu mācītāju. Daži bijuši vairākkārt. Baptistu draudžu Latvijā ir diezgan daudz. Iztiekam, bet ilgstoši būtu grūti.Andris: Tāpēc, ka mums nav pastāvīga mācītāja, nekas būtiski nav mainījies. Turpinās iesāktās lietas. Draudze iet uz priekšu. Atšķirība vien tā, ka netiek sāktas kādas jaunas programmas un īstenotas reformas. No mācītāja pamatā tiek sagaidīta draudzes locekļu garīgā aprūpe un draudzes dažādo nozaru darba vadība. Piedāvājam dzīvesvietu un sagaidām pilna laika kalpošanu, neskaitot stundas. Tas nav darbs, kas beidzas pulksten piecos vakarā.– Dievkalpojumā ievēroju, ka sanākuši dažāda vecuma cilvēki. Vai baptistu draudzē ir būtiski kalpot visām paaudzēm?Anita: Jā, protams! Mums ir spēcīga svētdienskola, jauniešu un sieviešu kalpošana.Olafs: Iepriekšējā mācītāja Andra Jūrmaļa laikā bija arī vīru kalpošana, kas, manuprāt, jāatjauno. Tā nevajadzētu būt, ka kristietība kļūst izteikti sievišķīga un māsas garīgās lietās stingri aizskrien uz priekšu, kā tas patlaban novērojams arī mūsu draudzē. Vīriem būtu jāsaņemas. Šķiet, viņiem ir grūtāk pieņemt kristietību kā tādu, kurā svarīga grēku nožēla un sekošana Dievam.Anita: Vīrieši mūsdienās ir arī ļoti aizņemti. Daudziem jāstrādā vairāk nekā astoņas stundas, lai nodrošinātu ģimeni.– Kā īsti cēlies jūsu konfesijas nosaukums?Andris: No sengrieķu vārda «baptizo», kas nozīmē pagremdēt, iemērkt. Tāpēc praktizējam ūdens kristību, pilnībā pagremdējot, kas simbolizē nomiršanu grēkam un celšanos augšā jaunai dzīvei. Anita: Tas ir solis, ko var spert apzinīgā vecumā, neviena nepiespiests un nepierunāts. Kad cilvēks sapratis, kas ir Jēzus Kristus, ka Viņš piedod grēkus un dod mūžīgo dzīvību.– Tātad baptismā tiek uzsvērta izteikta robežšķirtne starp dzīvi bez Dieva un jauno dzīvi Kristū?Anita: Apliecinot ticību Jēzum Kristum, ticam, ka caur Svēto Garu Viņš iemājo cilvēkā, mainot viņu no iekšienes. Bībelē teikts – kas ir Kristū, tas ir jauns radījums. To pieņemot, cilvēks pamazām sāk dzīvot Kristum līdzīgāku dzīvi. Daudziem, piemēram, alkohola un vētraina dzīvesveida cienītājiem, šis pavērsiens mēdz būt diezgan krass. Es pati, kad 19 gados atgriezos pie Dieva, šīs pārmaiņas tik spilgti neizjutu, jo biju diezgan kārtīga meitene. Tās notika soli pa solim. Atceros, kā, mācoties teoloģijas seminārā, sapratu, ka Dievs ir svēts, pilnīgs un perfekts. Kā Viņam riebjas grēks un cik liela ir Dieva mīlestība uz mums. Lai cik pareizu dzīvi es dzīvoju, bez Viņa tomēr biju grēciniece!– Sabiedrībā ir uzskats, ka baptisti nedrīkst lietot alkoholu, iet uz ballītēm un darīt citas pasaulīgas lietas.Andris: Tas ir stereotips! Draudzē nekas netiek uzspiests. Šīs pārmaiņas, ka, piemēram, vairs netiek lietots alkohols, notiek labprātīgi, kad saproti – man to nevajag! Mani neinteresē piedzerties, lai varētu atraisīties! Tā vietā ir Dieva Gara darbība. Viņš ir prieka un mīlestības Dievs un to prieku arī rada! Viņš arī saka, lai mēs neapreibināmies ar vīnu. Olafs: Tas ir arī garīgā brieduma jautājums un kā organisms tīri bioloģiski reaģē uz alkoholu. Kādam problēmas sākas jau ar pirmo glāzīti. Tāpēc iesakām nemaz nemēģināt. Ir cilvēki, kas baptistus uzskata par sektu, bet tā nebūt nav. Mēs vēlamies būt atvērti, pieejami, vienkārši, loģiski saprotami. Šķiet, šajā ziņā ejam pareizā virzienā! Baptistu draudze Par kustības dibinātāju tiek uzskatīts reliģiskais separātists Džons Smits, kas 1609. gadā Amsterdamā angļu emigrantu draudzē ieviesa kristību kā draudzes piederības nosacījumu (vecumā, kad cilvēks var izšķirties par savu reliģisko pārliecību). 1860. gada 2. septembrī Klaipēdā tika kristīta paliela grupa Kurzemes baptistu. Pirmās zināmās baptistu kristības Latvijas teritorijā notika 1861. gada 22. septembrī Ziru upē, kad kristījās 72 cilvēki. Kopš 1990. gada pastāv Latvijas Baptistu draudžu savienība (LBDS), kuru patlaban vada bīskaps Pēteris Sproģis. Savienībā darbojas 88 draudzes. Jelgavas Baptistu draudzē līdztekus iknedēļas dievkalpojumiem un citiem pasākumiem notiek arī kora nodarbības, svētdienas skola, sieviešu, jauniešu kalpošana, misijas un sociālais darbs.Avots: Latvijas Bībeles biedrība, LBDS, Jelgavas baptistu draudze
