“Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) neatbalsta promocijas darba izstrādi tikai angļu valodā. To arī universitāte ir paudusi oficiālā vēstulē Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kurā uzdota virkne jautājumu par iecerēto jauno doktorantūras ietvaru. Lai gan konceptuāli atbalstām vienota promocijas modeļa izveidi, lai mazinātu ministrijas minēto fragmentāciju, šī brīža iecerē ir daudz neskaidrību – valodas jautājums ir tikai viens no tiem”, uzsver LLU komunikācijas vadītāja Lana Janmere.
IZM 19. un 28. novembrī ir saņēmusi trauksmes vēstules par apdraudējumu latviešu valodas nākotnei. Ministrijā norādīja, ka, izprotot vēstulē paustās bažas, tās iesniedzēju pārstāvji tiek aicināti uz sarunu IZM, lai klātienē pārrunātu jautājumu par latviešu valodu Latvijas zinātnē, tai skaitā par informatīvo ziņojumu “Par konceptuāli jauna doktorantūras ietvara un jauna promocijas procesa ieviešanu Latvijā”.
Noliedz, ka obligāti jāraksta angļu valodā
“Darba grupas piedāvātajā dokumenta projektā nekad nav bijis iekļauts apgalvojums par plāniem noteikt obligātu prasību promocijas darbus rakstīt tikai angļu valodā. Tieši pretēji – augstākās izglītības un zinātnes nozares, kā arī darba ņēmēju un darba devēju pārstāvjiem nosūtītajā konceptuālā ziņojuma projektā ir skaidri pateikts, ka par šiem jautājumiem darba grupā nav vienota viedokļa, tāpēc diskusijas un viedokļu apmaiņa turpinās. Jau šobrīd saņemtie viedokļi liecina par to, ka nebūtu nepieciešamības tiesiskajā regulējumā nostiprināt vienu pieeju promocijas darba izstrādes valodai, bet par to varētu lemt students un darba vadītājs vai augstskola, kas izstrādā doktora studiju programmu. Vienlaikus darbā grupā būs jāpanāk vienots redzējums – kā augstskola nodrošina, ka promocijas padomes ārvalstu recenzenti var pilnvērtīgi izvērtēt promocijas darbu un piedalīties aizstāvēšanās procedūrā,” savā paziņojumā skaidro IZM Komunikācijas nodaļa.
Ministrijā piebilst, ka izveidotā doktora līmeņa studiju un promocijas sistēmas pilnveides darba grupa turpina izstrādāt priekšlikumus konceptuāli jaunas, starptautiskajiem standartiem atbilstošas doktorantūras nodrošināšanai Latvijā.
Aicina neiznīcināt latviešu valodu
Savukārt viens no vēstules iniciatoriem Ventspils Augstskolas docents Jānis Veckrācis uzsver, ka izstumt latviešu valodu no jebkuras jomas, jo vairāk no zinātnes un akadēmiskās vides, nozīmē iznīcināt pašiem sevi. “Valodas dzīvības procesi ir cieši savstarpēji saistīti. Atmirstot kādai daļai, pakāpeniski atmirs citas; atmirs arī mūsu pašapziņa un pašizpratne,” pausts vēstulē.
Tāpat vēstulē uzsvērts, ka iecere atteikties no pilnvērtīgas latviešu valodas klātbūtnes zinātnē var nelabvēlīgi un neglābjami ietekmēt latviešu valodas dzīvotspēju, valodas statusu un prestižu sabiedrībā. Viņuprāt, šobrīd, gluži pretēji, pamatotāk būtu īpaši un mērķtiecīgi veicināt latviešu valodas izmantošanu zinātnē, arī promocijā.
Vēstules autori arī minējuši, ka valodas iznīkšanas iespēja nav teorija – Eiropā jau esot zināmi piemēri, kā Slovēnijas un Baltkrievijas pieredze, kad atteikšanās no valsts valodas augstākajā izglītībā un zinātnē būtiski kaitē vispārējam valodas statusam un samazina lietojuma intensitāti un kvalitāti.
Vēstules autori pieprasa valdību ievērot Satversmi un attiecīgos tiesību aktus un pildīt valdības tiešo pienākumu stiprināt un attīstīt latviešu valodu kā valsts valodu, nevis graut tās prestižu un nākotnes izredzes. Tāpat viņi pieprasa saglabāt izvēli promocijas darbu sagatavot latviešu valodā, angļu valodā vai kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, nodrošinot faktisku iespēju darbu rakstīt arī latviešu valodā.
Vēstules iniciatori pieprasa ministriju nemaldināt sabiedrību ar atsauci uz Igaunijas praksi, jo Igaunijas tiesību aktos neesot obligātas prasības rakstīt promocijas darbus svešvalodā.
Jaunais doktorantūras modelis tiek izstrādāts, pamatojoties uz Pasaules Bankas pētījumiem un tajos sniegtajām rekomendācijām, kā arī OECD pētījumu statistiku, kas Latvijai uzrāda ļoti zemu doktora grādu ieguvušo skaitu (0,3% no kopējā iedzīvotāju skaita, citās OECD valstīs – 1,1%). Tāpat secināts, ka Latvijā nenotiek akadēmiskā personāla atjaunotne, kā arī doktorantūras studijās ir sarežģīta un reizē fragmentāra iekšējā struktūra.
