Pilnveidotā mācību satura un pieejas piedāvājumā atzinīgi novērtēta sistemātiskā pieeja mācību satura un pieejas plānošanā, virzība uz skolēnu lielāku iesaisti mācībās, satura pēctecība un pārskatāmība, – kādu mācīšanās rezultātu bērni un jaunieši sasniedz katrā vecumposmā. Četru mēnešu sabiedriskajā apspriešanā iesaistījušies ap 11 400 lietpratēju jeb vairāk nekā ceturtā daļa izglītības jomā Latvijā strādājošo un iesniegti 887 priekšlikumi.
Sabiedriskā apspriešana par pilnveidotā mācību satura un pieejas apraksta projektu “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai” ilga no 2017. gada 25. septembra līdz šī gada 1. februārim. Pagājušajā nedēļā preses konferencē publiskoti sabiedriskās apspriešanas rezultāti.
Ieteikumus mācību satura pilnveidei izteikušas gan biedrības, to skaitā vecāku biedrības, un atsevišķi vecāki, gan augstskolas un baznīcas, gan valsts iestādes, kā Kultūras, Veselības un Aizsardzības ministrija, arī Latvijas Banka, tāpat sabiedrības pārstāvji.
Īpaši nozīmīga ir gan pašu skolu un skolotāju dalība ar projektā iesaistīto pilotskolu starpniecību, gan Latvijas pašvaldību deleģēto mācību jomu koordinatoru viedoklis par pilnveidoto satura un pieejas piedāvājumu, kas, veidojies pēc konsultācijām ar vairāk nekā 9000 pedagogiem visā Latvijā.
Jauno saturu kopumā vērtē atzinīgi
Projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa uzsver, ka jaunā mācību satura piedāvājums sabiedriskās apspriešanas laikā kopumā novērtēts atzinīgi, turklāt, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus, izstrādātāji plāno vēlreiz pārskatīt satura iespējamu pārklāšanos, lai mazinātu pārslogotību, kā arī konkretizēt citus jautājumus.
“Būtiskākās bažas ir par laiku un ieguldījumu, ko katram skolotājam nepieciešams veltīt kopīgai mācību satura un pieejas plānošanai ar kolēģiem skolas līmenī, lai sagatavotos mērķtiecīgai, visus skolēnus iesaistošai mācību stundai, kā arī par profesionālās pilnveides iespējām, telpu un mācību vides piemērotību un atbilstošiem resursiem, to skaitā par materiālu iegādi praktiskiem darbiem dabaszinātnēs, materiālu un aprīkojuma iegādi tādiem mācību priekšmetiem kā dizains un tehnoloģijas un datorika, kultūras pasākumu apmeklējumu iespējām. Jāatzīst, lai pilnvērtīgi sagatavotos visus skolēnus iesaistošām stundām, svarīgi rast iespēju skolotājam apmaksāt pilnu darba nedēļu, apmēram pusi no laika paredzot kontaktstundām,” uzsver Z.Oliņa.
Lai arī sabiedriskajai apspriešanai tika nodots pirmsskolas izglītības vadlīniju, pamatizglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības standartu mācību satura piedāvājums, daudzi no saņemtajiem priekšlikumiem attiecināmi uz vēl topošajām mācību priekšmetu programmām jeb nākamo, daudz detalizētāko mācību satura plānošanas līmeni. Šie priekšlikumi tiks ņemti vērā, pilnveidojot mācību priekšmetu programmas, kas turpināsies līdz pat ieviešanai katrā klašu grupā.
Kopš sabiedriskās apspriešanas sākuma gaidāmās mācību satura un pieejas pārmaiņas mērķtiecīgi skaidrotas Latvijas pirmsskolu un skolu vadības komandām un to pedagogiem, pašvaldību mācību satura jomu koordinatoriem, visu Latvijas pašvaldību izglītības jomas vadītājiem vai viņu pārstāvjiem, tiekoties ar dažādām interešu grupām. 100 pilotskolas Latvijā, ar kurām sākta aktīva mācību satura aprobācijas sadarbība, pagājušā gada oktobrī saņēma pirmos mācību priekšmetu programmu paraugus.
Sabiedriskās apspriešanas būtiskākie priekšlikumi
■ Pirmskola
Vairākums komentētāju mācību saturu un pieeju pirmskolā vērtē pozitīvi un atbalsta, uzsverot, ka bērnam tiek dots ilgāks laiks izziņas darbībai, to nepārtraucot un veidojot dziļāku izpratni par kopsakarībām. Apspriešanas dalībnieki atbalsta to, ka pamata mācīšanās forma ir rotaļdarbība – gan organizēta, gan brīva bērnu rotaļāšanās.
Ieteikumos tiek norādīts, ka jāplāno mazāks skaits tematu, katram veltot ilgāku laiku. Saņemti vairāki precizējoši ieteikumi satura un pieejas pilnveidei: par lasītprasmi, matemātiku, tehnoloģijām un citām jomām. Tāpat nepieciešams būtiski pilnveidot mācību saturu un pieeju sešgadīgiem bērniem.
Vairākos priekšlikumos uzsvērta nepieciešamība mūziku un sportu atdalīt no pārējā mācību procesa. Projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” eksperti tomēr norāda uz nepieciešamību mācības plānot, īpaši neuzsverot kādu atsevišķu mācību jomu, piemēram, latviešu valodu, matemātiku, mūziku vai sportu, kas neizslēdz iespēju atsevišķas nodarbības vadīt speciālistiem.
■ Valodu mācību joma
Atzinīgi novērtēta valodu mācību jomas satura struktūra un lielās idejas, jo īpaši tas, ka mācību saturs valodu mācību jomā ir pēctecīgs, mūsdienīgs un piedāvā plašāku skatījumu un izpratni par valodu, proti, valoda uzlūkojama ne tikai kā sazināšanās prasme, bet arī kā iespēja izzināt pasauli, savas un citu nāciju kultūras mantojumu.
Tāpat pozitīvi tiek vērtēts tas, ka jaunajā mācību saturā iekļauta digitālā pratība un medijpratības elementi, to skaitā uzsvars uz daudzveidīgu informācijas avotu izmantošanu, avotu ticamības izvērtēšanu un informācijas atlasi. Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki atbalsta priekšlikumu ātrāk sākt otrās svešvalodas apguvi, proti, no 4. klases (pašlaik otro svešvalodu skolēni apgūst no 6. klases).
Sabiedriskās apspriešanas dalībnieki, kuri iepazinās ar mācību priekšmetu programmām, tās vērtē pozitīvi, uzsverot, ka tās aptver mūsdienīgus tematus un tekstus, kā arī dažādas noderīgas tīmekļa vietņu adreses un sniedz daudz labu metodisku ideju darbam klasē.
Apspriešanas dalībnieki norāda uz pilnveidojamajiem aspektiem – nepieciešama vienota terminoloģija visai valodu jomai, gan latviešu valodai, gan svešvalodām. Saņemti komentāri, ka jāpilnveido latviešu valodas kā otrās valodas pašlaik noteiktie sasniedzamie rezultāti, kā arī sniegts atbalsts idejai par vienotiem sasniedzamajiem rezultātiem latviešu valodas apguvei 7.–9. klašu posmā.
Tāpat saņemts ieteikums atdalīt latviešu valodu no citām valodām un izcelt to kā atsevišķu mācību jomu, tādējādi uzsverot tās kā vienīgās valsts valodas svarīgumu. Projekta valodu mācību jomas eksperti uzskata, ka kopējs plānojums un pieeja valodu mācību jomai ir ieguvums, jo nostiprina skolēna valodas izjūtu un prasmes, dodot iespēju valodas salīdzināt.
■ Sociālā un pilsoniskā mācību joma
Atzinīgi vērtēta Latvijas vēstures un pasaules vēstures mācīšana vienotā mācību priekšmetā – Latvijas un pasaules vēsture. Tāpat atzinīgi vērtēta patriotisma kā pilsoniskās līdzdalības izpausmes attīstīšana, proti, bērnos un jauniešos patriotisms tiek veicināts ar viņu iesaisti un līdzdalību, kā arī starpdisciplināra pieeja ekonomikas apgūšanā, kas pilnveidota sadarbībā ar Latvijas Banku.
Ir priekšlikumi, kas saistīti ar konkrētiem ieteikumiem, kā precizēt un uzlabot jomā sasniedzamos rezultātus, lai prasības atbilstu vecumposma īpatnībām.
Ir arī priekšlikumu grupa, kas saistīta ar kristīgo vērtību iekļaušanu mācību saturā, nepieciešamību saglabāt kristīgo mācību. Mācību jomas eksperti uzskata, ka pilnveidotajā mācību satura versijā ir iekļauts jautājumu loks, kas saistīts ar reliģisko kompetenci, un ka nepieciešams lielāks uzsvars uz vispārcilvēciskajām vērtībām, to skaitā kristīgajām.
Tāpat mācību jomas eksperti norāda, ka sociālo zinību jaunajā mācību saturā ir integrēta ētika un arī mācība par reliģijām. Kristīgo mācību ir iespējams, tāpat kā līdz šim, mācīt kā izvēles priekšmetu, ja šādu vēlēšanos izteikuši vecāki. Šī izvēle paredz to, ka tas ir papildu laiks mācību procesā, līdztekus kristīgajai mācībai var būt jebkas, ko skola var piedāvāt un skolēni izvēlēties.
■ Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā joma
Saņemts pozitīvs vērtējums par lielo ideju pēctecīgumu, vienotu mākslas priekšmetu standartu un pieeju jomai kopumā. Atzinīgi vērtēts uzsvars uz radošo procesu un pašizpausmi, proporcionāli mazāk laika veltot teorētisko zināšanu apguvei. Ir saņemti vairāki priekšlikumi par mācību satura apjoma samazināšanu, tomēr ir maz konkrētu priekšlikumu, kā to paveikt.
Kopumā pozitīvi tiek vērtēts jaunizveidotais Drāmas modulis, taču saņemti pretrunīgi viedokļi par tā ieviešanu skolās.
Ir konkrēti priekšlikumi par atsevišķu sasniedzamo rezultātu pilnveidošanu atbilstoši vecumposmiem, kā arī par apgūstamā satura apjoma un teorētisko zināšanu īpatsvara samazināšanu mūzikā.
Tāpat izteikts priekšlikums nostiprināt kultūras izpratnes vietu mācību saturā kopumā, iestrādājot to visās mācību jomās. Saņemts arī atbalsts trīs līmeņu satura apguvei vidusskolā un kultūras studiju mācību priekšmeta saturam un nosaukumam.
Pastāv atšķirīgi viedokļi par literatūras iekļaušanu valodu mācību jomā, kā arī par obligātās literatūras saraksta izveidošanu.
■ Dabaszinātņu mācību joma
Atzinīgi vērtēts, ka jaunais mācību saturs turpina iepriekšējos gados aizsākto dabaszinātņu jomā. Mācību jomas skolotāji jo īpaši atbalsta to, ka ir vienots standarts atsevišķu dabaszinātņu mācību priekšmetu standartu vietā un ka ir formulētas lielās idejas. Savukārt augstskolu mācībspēki iesnieguši jautājumus par lielo ideju izcelsmi. Līdz ar to dabaszinātņu mācību jomas eksperti skatīs lielo ideju saturu un uzsvarus, saglabājot lielo ideju pieeju kā tādu.
Saņemti daudzi konkrēti un detalizēti priekšlikumi par dabaszinātņu mācību jomā pilnveidojamajiem aspektiem, to skaitā par sasniedzamo rezultātu atbilstību vecumposmam.
Sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem ir bažas par samazinātu stundu skaitu atsevišķos mācību priekšmetos – fizikā, ģeogrāfijā –, kā arī nav pārliecības par trīs līmeņu satura plānošanas principiem un specializāciju, jau sākot no 10. klases vispārējās vidējās izglītības posmā.
Tāpat ir neskaidrība par līdzsvaru starp teorētiskajām un praktiskajām nodarbībām dabaszinātņu mācību jomā, proti, cik daudz un bieži būs paredzēti praktiskie, laboratorijas darbi. Šis jautājums tiks risināts un skaidrots mācību priekšmetu programmu līmenī.
■ Matemātikas mācību joma
Kopumā saņemts atbalsts mācību saturam un pieejai matemātikas mācību jomā.
Domas dalās, vai nepieciešams vēl samazināt specifiskā satura apjomu vai drīzāk otrādi. Saņemts atbalsts jaunajai sadaļai “Matemātikai raksturīgās stratēģijas un spriešana”. Pozitīvi vērtēta mācību pieeja rosināt skolēnus saviem vārdiem skaidrot, modelēt, praktiski veidot un demonstrēt, ilustrēt savus skaidrojumus ar piemēriem.
Saņemts arī būtisks atbalsts trīs līmeņu satura apguves piedāvājumam vidusskolā, taču ir bažas par tā ieviešanu vidusskolās, kurās nav paralēlklašu un klasē ir mazāk nekā 20 skolēnu.
Saņemti daudzi konkrēti priekšlikumi par matemātikas specifiskā satura jautājumiem, par to vietu mācību procesā, pārcelšanu no viena mācību posma uz citu, tostarp par nepieciešamību precizēt lielās idejas matemātikas jomā.
Iepazīstoties ar viedokļiem, mācību jomas eksperti ir saskatījuši nepieciešamību pārskatīt matemātikas satura un pieejas atbilstību vecumposmam sākumskolā. Daļa sabiedriskās apspriešanas dalībnieku uzskata, ka 1. klases saturs un pieeja vairāk atbilst septiņus, nevis sešus gadus veciem bērniem.
■ Tehnoloģiju mācību joma
Atzinīgi novērtēts uzsvars uz dizaina procesu, proti, lai skolēni mācītos, kāpēc un kā top lietas. Pozitīvi novērtēta pieeja turpināt praktisku, amatniecības prasmju apguvi, līdztekus atzīstot, ka jāiet līdzi laikam un jāpaplašina un jāattīsta materiālu un instrumentu loks, ar kuriem skolēnam ir iespēja strādāt.
Ir arī saņemts atbalsts piedāvājumam datoriku apgūt no 1. klases līdz vidusskolai. Pašlaik atsevišķs mācību priekšmets informātika tikai 5.–7. klasē un 10.–11. klasē.
Tāpat saņemts atbalsts tehnoloģiju izvēles moduļu piedāvājumam vidusskolā (programmēšana, dizains, robotika, produktivitātes lietojumprogrammas u.tml.), uzsverot sasaisti ar darba tirgu, iespēju skolām veidot starpdisciplinārus piedāvājumus. Būtisks atbalsts sniegts idejai par skolēnu mācību projektiem, vienlaikus uzsverot to, ka projektu veidus nevajag ierobežot, bet piedāvāt piemērus un izvēles iespējas.
Pausts arī satraukums, kas notiks ar pašreizējo mājturības un tehnoloģiju mācību priekšmetu. Uz tā pamata tiek veidots dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmets, ko varēs mācīt esošie skolotāji.
Pastāv atšķirīgi viedokļi par mācību priekšmetu piederību jomai: dizaina vieta – kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā; datorikas – matemātikas mācību jomā vai arī jāveido atsevišķa datorzinātnes mācību joma. Mācību jomas eksperti šos iebildumus neatbalsta, pamatojot savu viedokli ar to, ka mācību saturs tiek veidots no skolēnam sasniedzamā rezultāta perspektīvas, nevis no akadēmisko disciplīnu viedokļa.
Saņemti ir arī ieteikumi, kā pilnveidot dizaina lomu jomas priekšmetos, piemēram, papildinot skolēnu pieredzi ar informācijas un vides dizaina projektiem.
■ Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma
Saņemts atzinīgs vērtējums par mācību saturā iekļauto fizisko aktivitāšu daudzveidību (orientēšanās, skrituļošana, āra nodarbības, piedzīvojumu aktivitātes). Tāpat atzinīgi ir vērtēta pašaizsardzības iekļaušana mācību saturā.
Apspriešanas dalībnieki uzsver, ka ir būtiski palielināt mācību stundu skaitu mācību jomai. Gan skolotāji, gan Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) pārstāvji, gan Veselības ministrija norāda, ka sportam būtu nepieciešamas trīs stundas nedēļā, savukārt veselībai un drošībai – vismaz viena stunda (skolotāju viedoklis), 1,3 stundas (LSPA viedoklis) vai divas stundas (Veselības ministrijas viedoklis).
Atšķiras arī viedokļi, kā mācīt ar veselību un drošību saistītos jautājumus – kā atsevišķus mācību priekšmetus vai integrēti, piemēram, veidojot vienu visaptverošu mācību priekšmetu, 9. klasē ieviešot diagnostikas darbu sportā, veselībā un drošībā. Projekta eksperti uzskata, ka veselības un drošības tēmas ir iekļaujamas citu mācību priekšmetu saturā, tādējādi sniedzot iespēju skolēnam mācīties lietas kontekstuāli, sasaistē ar citām jomām un tēmām.
Ir priekšlikumi iekļaut tēmas par seksuālo un reproduktīvo veselību mācību saturā 5. vai 6. klasē un 9. vai 10. klasē. Projekta mācību satura eksperti vērtē un apsver iespēju šādu tematisko moduli iekļaut mācību saturā, pieņemot, ka šos jautājumus varētu mācīt dabaszinātņu, sociālo zinātņu, sporta vai citi skolotāji.
Par drošības jautājumiem saņemti priekšlikumi mācību saturā iekļaut tēmas, kas saistītas ar izdzīvošanas prasmēm, izpratni par 21. gadsimta karadarbības specifiku, kiberizaicinājumiem.
Inese Bandeniece, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore
Kā skola mēs priekšlikumus neiesniedzām, bet saturu vētīja un pētīja katra priekšmeta skolotāji. Domāju, ka saturs jāskatās kontekstā. Esam viena no kompetenču projekta 100 aprobācijas skolām – mācāmies, aprobējam, domājam, plānojam, tagad atskatīsimies uz februārī paveikto.
Tas ir process, kas nebūs ātrs, nebūs viegls, bet ir būtisks un ļoti vajadzīgs. Ir jābūt ticībai, pārliecībai. Mēģināsim, kļūdīsimies, mēģināsim atkal. Ir lietas, ko jau darām.
Domāju, mācību saturs šajā projektā nav pats būtiskākais, būtiska ir attieksmes, procesu un metožu maiņa – kā mācīsim, kā sadarbosimies, kā ieviesīsim pašvadītu mācīšanos. Jaunajā saturā kaut kas ir atslogots, mainīts priekšmetu sadalījums, citos priekšmetos ir salikti akcenti. Šajā projektā mēs visi mācāmies, gan skolēni, gan skolotāji. 1. februārī rīkojām semināru vecākiem, kur šīs lietas parādījām, skaidrojām, un saņēmām lielu vecāku atbalstu. Šonedēļ savā pieredzē dalīsimies ar skolu direktoriem.
Agris Celms, Jelgavas 4. vidusskolas direktors
Neticība ir liela, jo šis modelis ir modelēts mums nepazīstamam, ideālam skolēnam – zinātkāram, radošam utt. Tas ir liels naivums, bet mēs strādājam reālā skolā, un šādu skolēnu mums ir kādi 10 procenti. Uz 1. klasi nāk bērni, kas masveidā neprot lasīt, un tad kaut ko piespiest darīt 7. klasē ir grūti. Kur radīsies zinātkāre? Mana neticība ir objektīva.
Ja nemainīs, nesamazinās mācību satura apjomu, es neredzu citu iespēju, kā skolotājiem turpināt strādāt pa vecam, jo strādāšana pa jaunam paņem gandrīz divas reizes vairāk laika.
Mēs jau varam iestudēt ludziņu par Veidenbaumu, taču tas prasa laiku, bet apjoms ”dzen”. Un skolā ir tā – dari ko darīdams, bet dari to labi, kvalitatīvi, jo bērni ātri atšifrē neīstumu un smejas par to. Bez režisora prasmēm mēģināt veidot drāmu ir liels izaicinājums. To var izmantot kā elementu, nevis kā pamata mācīšanas metodi.
Es neapskaužu latviešu valodas skolotājus, jo bērni neko nelasa – obligāto (ieteicamo) literatūru lasa aptuveni 10 procenti vidusskolēnu. Mūzikas jomā ir iekļauta pasaules un Āfrikas mūzika, bet vai bērni prot nodziedāt latviešu tautasdziesmu “Rīga dimd!”?
Mēs varam eksperimentējot nonākt pie tā paša rezultāta kā Ņūtons vai Faradejs, bet es nezinu tādu jomu, kur, mācot ar jauno pieeju, veiktos labāk. Saturs ir pārsātināts, es neredzu gaismu tuneļa galā. Vienīgi, ja pēc vidusskolas pirmā gada būtu specializācija, taču liela daļa 12. klases audzēkņu vēl nezina, par ko grib kļūt.
Priekšlikumus sabiedriskās apspriešanas pēdējā dienā iesniedza visas mūsu skolas pedagogu metodiskās komisijas – matemātikas, latviešu valodas u.c. –, izņemot sporta skolotāju, kur priekšlikumus sagatavoja un iesniedza kopā visu pilsētas skolu sporta skolotāji.
