Apkopoti pirmie Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra izstrādātā projekta «Piensaimniecības sagatavošana atbilstoši ES prasībām» rezultāti. Par tiem informē projekta vadītāja lopkopības speciāliste Antra Grundmane.
Apkopoti pirmie Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra izstrādātā projekta «Piensaimniecības sagatavošana atbilstoši ES prasībām» rezultāti.
Par tiem informē projekta vadītāja lopkopības speciāliste Antra Grundmane.
Projektā iesaistītas Latvijas, tostarp Jelgavas rajona, tās 70 zemnieku un piemājas saimniecības, kurās slaucamo govju skaits projekta sākumā nepārsniedza 30. Saimniecībās vidējais izslaukums no govs ir 5063 kilogrami gadā ar piena tauku procentu 4,41 un proteīna procentu 3,31. Konkursa kārtībā tika izvēlētas tās saimniecības, kuras saimnieki plāno paplašināt.
Svarīgi, kāds ir dzīvnieku blīvums saimniecībā projekta sākumā, vai grūtības nesagādās tieši platības palielināšana. Vēlamais augkopības un lopkopības sabalansējums ir 1, bet ne vairāk par 1,7 dzīvniekiem uz hektāru aramzemes.
Situācija aplūkotajās saimniecībās ir šāda: 80 procentu zemes (bez īpašumā esošās) tiek nomāta, un tā veido 10 līdz pat 60 procentu no kopējās lauksaimniecībai izmantojamās zemes saimniecībā. Dzīvnieku blīvums vidēji projekta sākumā saimniecībās – 0,28.
Visās saimniecībās notiek intensīva ganāmpulka paplašināšana.
Lai ganāmpulku sabalansēti paēdinātu arī vasaras periodā, uzkrājumā jābūt kādam no barības līdzekļiem ar pietiekami augstu sausnu, un arī skābbarībai, jo Latvijā vēl ganību zelmeņi nav tā sakārtoti, lai izslaukumu virs 20 kilogramiem dienā vasaras periodā varētu noturēt tikai no ganību zāles. Kaut arī iepriekšējā gadā lopbarības savākšanā problēmām nevajadzēja būt, deviņās saimniecībās nebija nekādu rupjās lopbarības uzkrājumu. Tikai 38 saimniecībām uzkrājumā bija lopbarības graudi vai spēkbarība, vēl divās saimniecībās saglabātas lopbarības bietes. Desmit saimniecībās uzkrājumā bija palikusi skābbarība. Rupjās lopbarības daudzums novērtēts kā neapmierinošs.
Kopumā Jelgavas rajona saimniecībās konstatētas vairākas problēmas: zemi piena proteīni, arī tauki, pat laktācijas beigās, arī zemi izslaukumi pirmpienēm, sliktas kvalitātes pamatbarība, jo gatavo tikai sienu, un arī tā nepietiek.
Projektā iekļautajās saimniecībās govju, kuras apsēklojas ar pirmo reizi, ir 37 – 90 procenti. Rādītājs ir ļoti atšķirīgs katrā saimniecībā, nemaz nerunājot par rajonu. Ja saimniecībā tuvu 85 procentiem govju palikušas grūsnas ar pirmo apsēklošanas reizi, tas nozīmē, ka ganāmpulka apsaimniekošana ir veiksmīga. Diemžēl šāds rādītājs ir tikai ir 17 saimniecībās.
Daudzviet nepieciešami pasākumi, kas veicinātu uzlabojumu, piemēram, jākāpina rupjās lopbarības kvalitāte u.c.
Kopumā 10 procentu apskatīto saimniecību raksturojas ar labturības pasākumu neievērošanu, 7,1 procentā saimniecību ganāmpulkos govīm ir ļoti zemas ķermeņa kondīcijas. Atnešanās sezonalitāte ir tikai septiņās saimniecībās. Labas telītes izaudzē tikai sešās vietās.
Pirmie secinājumi: vērienīgu tālāko ganāmpulka paplašināšanu nevar plānot, ja nav apgūti un likti lietā elementāri apsaimniekošanas nosacījumi. Mazajās saimniecībās konsultanta darbs būtu nepieciešams diendienā vairākus gadus, lai zemniekam palīdzētu šīs problēmas risināt.
