Jelgavā pieņemas spēkā centieni sakārtot savus īpašumus, māju fasādes un pagalmu puses apzaļumot ar košumkrūmiem un puķu dobēm, izveidot apkārtējā vidē iederīgus nožogojumus.
Jelgavā pieņemas spēkā centieni sakārtot savus īpašumus, māju fasādes un pagalmu puses apzaļumot ar košumkrūmiem un puķu dobēm, izveidot apkārtējā vidē iederīgus nožogojumus. Tomēr līdzās rūpīgajiem saimniekiem katrā ielā diezgan daudz ir arī tādu, kas pret savas mājas un sētas izskatu izturas nevērīgi, tā bojājot kopiespaidu par visu pilsētu.
Lai ik ēkas īpašnieku vai apsaimniekotāju mudinātu veidot estētisku apkārtējo vidi, pilsētas Būvvalde sākusi izvērtēt arī privātmāju izskatu, jo katrs atsevišķais nams ir visas pilsētas kopskatu veidojošs elements.
Viena lieta ir plānot kādu vērienīgu apbūvi, kas uzsvērtu un padarītu pievilcīgākus pilsētas vaibstus. Taču ne mazāk svarīgi ir sakārtot jau apbūvēto teritoriju un padarīt to estētiski baudāmu. Bet ne jau visi īpašnieki to uztver kā pašsaprotamu pienākumu. Tieši viņu aktivitātes pamudināšanai pilsētas saimnieki izdarījuši grozījumus saistošajos apbūves noteikumos. «Līdz šim pašvaldības saistošie noteikumi mūs ierobežoja, mums nebija iespēju nolaidīgos saimniekus būtiski ietekmēt. Varējām vienīgi brīdināt un apelēt pie sirdsapziņas rūpēties par savas mājas un sētas izskatu. Pēc izmaiņām Jelgavas apbūves noteikumos mūsu iespējas ir lielākas – saimniekus, kas pēc brīdinājuma neliksies zinis un nesakārtos nolaisto apkārtni, sodīsim,» teic Domes Būvvaldes vadītājs Arvīds Račinskis, cerot, ka ar laiku šie plāni ļaus sasniegt rezultātu un uzlabos pilsētas estētisko tēlu.
Spodrības mēneša laikā Būvvaldes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins ķēries pie darba. Ir apmeklētas Jelgavas maģistrālās ielas, pa kurām gan paši pilsētnieki atgriežas mājās, gan ciemiņi un caurbraucēji ierodas pilsētā un kuras pirmām kārtām veido pilsētas vizītkarti.
Tiek nofotografētas mājas, kuru priekšpagalmi ir nekārtīgi, kur samesti lūžņi, nokrauti būvmateriāli, malka, kur valda haoss, nav pienācīgi sakārtots žogs (arī tas atbilstoši apbūves noteikumiem ir būve) un izlūzušo dēlīšu vietas «aizlāpītas» ar metāla vai cita materiāla lēveriem, kur netiek aprūpēts dzīvžogs. Pēc tam vizuālais nekārtības apliecinājums tiek pievienots brīdinājuma vēstulei par nepieciešamību sakārtot ēkas fasādes pusi. Teritorijas saimniekam vai pārvaldītājam tiek dots mēnesis laika nekārtību novēršanai. Tiesa, šo termiņu var pagarināt, ja šajā laikā teritorijā vērojamas pārmaiņas uz labo pusi. Pretējā gadījumā vaininieku gaida administratīvais sods.
«Protams, bez īpašumiem, par kuru izskatu esam izsūtījuši brīdinājumus un saimniekiem devuši mēnesi laika sakārtošanas pasākumiem, ir arī mājas, kuru priekšpagalmos kārtības pietrūkst. Tomēr, ja redzam, ka materiāli ēkas priekšā izvietoti īslaicīgi vai arī saimnieki darbojas apkārtnes uzkopšanā, brīdinājumus neesam izsūtījuši,» stāsta A.Lomakins.
Pakāpeniski Būvvalde atbilstoši laika resursiem un darbinieku iespējām plāno paplašināt kontrolējamo ielu skaitu, aptverot intensīvākās gājēju un auto satiksmes ielas, kā arī visas pārējās pilsētas iekšējās ielas. Ar katru gadu paredzēts paaugstināt arī vizuālā izskata prasību latiņu.
«Katrā ielā ir kāds, kas nav pienācīgi sakārtojis savas mājas fasādes pusi un neliekas zinis par tās izskatu. Daļa cilvēku ir izlaidušies. Tas varētu būt padomju laika atstātais mantojums, kad bija pieņemts gaidīt uz citiem. Taču tas nav attaisnojums nevērībai. Rietumos dzīve redzamā vietā izmaksā dārgi. Ja nevari atļauties samaksāt īpašuma uzturēšanas izdevumus, ir jāpāriet uz lētāku vietu,» A.Račinskis pārliecināts, ka ar laiku šie principi dominēs arī pie mums un sistemātiska uzmanības pievēršana nesakārtotajām mājām un nevērīgo saimnieku sodīšana uzlabos pilsētas izskatu un veicinās rietumu sistēmas ieviešanu.
