Zviedrijas – Latvijas projekta «Vietējā sociālā atbalsta attīstība bērnu un jauniešu riska grupām» ietvaros Jelgavā notika seminārs, kurā piedalījās Zviedrijas Pašvaldību savienības speciālistes no Stokholmas.
Zviedrijas – Latvijas projekta «Vietējā sociālā atbalsta attīstība bērnu un jauniešu riska grupām» ietvaros Jelgavā notika seminārs, kurā piedalījās Zviedrijas Pašvaldību savienības speciālistes no Stokholmas.
Projekta mērķis ir veicināt situācijas uzlabošanos sociālajā jomā, lai tā atbilstu Eiropas Savienības prasībām. Seminārā tika izskatīti jautājumi par sociālā atbalsta pilnveidošanu riska bērniem un jauniešiem Latvijā.
Ar šo semināru noslēdzies kopprojekta pirmais posms, kurā zviedru ekspertes vērtēja situāciju Latvijā, konstatēja grūtības un galvenās problēmas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
Projektā iesaistītas septiņas pašvaldības – Jelgavas, Ainažu, Jēkabpils, Bauskas, Līvānu, Tukuma un Dundagas. Jelgavā bija pulcējušies speciālisti no dažādām nozarēm, kuru darbs ir saistīts ar bērniem. Seminārā izskanēja jautājums par nepieciešamību veidot multidisciplinārās komandas, kurās būtu iekļauti pašvaldību pārstāvji, sociālie, izglītības darbinieki, mediķi, policijas darbinieki, baznīcas, dažādas nevalstiskās organizācijas, lai regulāri apmainītos ar informāciju, koordinēti darbotos, risinot jautājumus, kas saistīti ar bērnu tiesību ievērošanu, riska bērniem un viņu vecākiem.
Zviedru ekspertes problēmas šajā jomā pētīja trīs līmeņos: valstiskā – tiekoties ar Labklājības ministrijas speciālistiem, izzināja Latvijas likumdošanu, pašvaldību – sekoja, kā darbojas dažādas ar bērnu tiesību aizsardzību saistītas organizācijas, un sadzīves – iepazinās ar bērnu un ģimeņu ar bērniem dzīves apstākļiem Latvijā. Projekta koordinatore no Zviedrijas Marianna Brattberga un augstskolu lektore, žurnāliste, sociālā darbiniece Barbra Hindberga analizēja redzēto un salīdzināja to ar situāciju Zviedrijā. Ekspertes atzina, ka Latvijas likumos saskatāmas nepilnības. Piemēram, likumā par bērnu tiesību aizsardzību nekas nav teikts par sadarbību iestāžu starpā, daudzviet nav arī norādīts, kura institūcija par ko konkrēti atbild. Lai resursus izmantotu labāk un nodrošinātu riska ģimenēm pēc iespējas adekvātāku palīdzību, noteikti ir jāizstrādā rīcības programma, kurā būtu runāts par atbildības sadali un vienošanos starp dažādām institūcijām par sadarbību. Šādas rīcības programmas izstrāde būs arī nākamā projekta posma uzdevums.
Zviedrijas speciālistes secināja, ka Latvijā lielākā problēmu daļa jārisina pašvaldībai, no valsts nesaņemot pietiekamu finansējumu. Zviedrijā pati pašvaldība administrē nodokļus un nosaka līdzekļu izmantošanas prioritātes.
Kā «Ziņām» pastāstīja Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne, projekta ietvaros notiks arī mācību vizīte Zviedrijā, kuras laikā būs iespējams salīdzināt un izvērtēt bērnu tiesību likuma ievērošanas iespējas, pamatojoties uz zviedru pieredzi.
Tā kā sociālajiem darbiniekiem, kas strādā ar riska ģimenēm, ir svarīgi celt savu kvalifikāciju, Stūrānes kundze atzinīgi novērtēja Jelgavas pašvaldības līdzdalību speciālistu izglītošanā, maksājot par mācību kursiem. Par veiksmīgu viņa uzskata arī sadarbību starp dažādām mūsu pilsētas institūcijām – Izglītības pārvaldi, policiju, bāriņtiesu un Sociālo lietu pārvaldi. Taču sociālie jautājumi prasa daudz naudas. Likumā par sociālajiem pakalpojumiem ir paredzēts, ka uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem jābūt vienam sociālajam darbiniekam. Jelgavā būtu vajadzīgi 70. Pagaidām tas nav iespējams.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece, Zviedrijas – Latvijas projekta koordinatore Silvija Šimfa izteica gandarījumu, redzot kā attīstās, darbojas sociālie dienesti Jelgavā. Padomniece atzina, ka pilsētā strādā teicama speciālistu komanda labiekārtotās, ērtās telpās. Tas esot labs piemērs citām Latvijas pašvaldībām.
