Pateicoties Laimoņa Zalcmaņa nostājai, septiņdesmitajos gados Vareļu pieminekļa vietu melioratori nepārvērta par klaju lauku.
Ar tauru skaņām, svinīgu ierindu, vēsturnieka Andra Tomašūna priekšlasījumu par Jelgavas atbrīvošanu no «bermontiešiem» apmēram simts Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu, Sidrabenes pagasta ļaudis, skolēni jaunsargi sestdien pulcējās pie Vareļu pieminekļa, kas veltīts cīņās pret Bermonta karaspēku kritušajiem kadetiem. Tas bija izraudzīts par vienu no 23 objektiem, kura nozīmīgums akcentēts brīvības cīņu pieminekļiem veltītajās Eiropas kultūras mantojuma dienās. «Zināms, ka mūsu karavīri pēc uzvaras Rīgā «bermontiešus» no Jelgavas plānoja izdzīt pa tiešo no Dalbes. Taču apbruņojumā un arī skaitliski vēl aizvien pārākais pretinieks šajā virzienā bija koncentrējis ievērojamus spēkus, tādēļ Jelgava tika ieņemta divos virzienos – no Garozas un Kalnciema puses. Kaujas pie Vareļu mājām radīja ievērojamus brīvības cīnītāju zaudējumus, krita astoņi kadeti no pirmā Latvijas Kara skolas iesaukuma,» stāstīja vēsturnieks A.Tomašūns. Melioratori saprata patiesībuA.Tomašūna zināšanas un savāktie materiāli noderēja arī Vareļu pieminekļa atjaunošanā, kas bija 1988. gadā dibinātās Latvijas Tautas frontes Garozas nodaļas pirmais darbs. Tās līderis agrākais Garozas kolhoza priekšsēdētājs Laimonis Zalcmanis atceras: «Uz Garozu atnācu 1965. gadā. Būdams latviešu strēlnieka dēls, interesējos arī par brīvības cīņu vēsturi, kas cieši saistīta ar strēlniekiem, un aizbraucu pie pieminekļa drupām Vareļos. Kad rajona izpildu komitejā ieteicu pieminekli atjaunot, mani ātri vien «atsēdināja». Šis 1935. gadā atklātais memoriāls esot veltīts baltlatviešiem, turklāt vēl virsniekiem. Dažus gadus vēlāk tapa meliorācijas plāns, saskaņā ar kuru tiktu izcirsti koki un nolīdzināts uzbērtais uzkalniņš, uz kura atradās piemineklis. Kad man vajadzēja šo dokumentu parakstīt, melioratoriem iebildu, ka uzkalniņa pārvēršana par līdzenu vietu sanāktu diezgan dārga un ekonomiski neefektīva. Nav vērts. Melioratori piekrita, un, šķiet, viņi saprata, par ko ir runa. 1988. gadā pieminekļa atjaunošanas atļauju nevienam prasīt vairs nevajadzēja. Šajā lietā aktīvi darbojās arhitekts Gunārs Heimanis, inženieris Edmunds Krūms (abi diemžēl miruši), kā arī daudzi citi. Celtnieki un tehnika bija no Garozas kolhoza, ko tobrīd vadīja Vilis Ļevčenoks.»Gan pašu ļaudis, gan kadetiKopš Vareļu pieminekļa atjaunošanas šajā vietā ik gadu valsts svētkos vai Lāčplēša dienā pulcējas garoznieki un emburdznieki. Viņi bija klāt arī Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Gunta Skulte īpaši uzteic Garozas pamatskolas direktori Dinu Štelmaheri, kura ar kolēģiem un audzēkņiem daudz pūļu velta piemiņas vietas sakopšanai. Vareļu piemineklis ir īpaša vieta Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, kas no Latvijas Kara skolas mantojusi «Melnās kafijas vakara» tradīciju. Tās savādā nosaukuma pamatā ir fakts, ka pēc brīvības cīņām kadetu vienībai, ar zaudējumiem atgriežoties Rīgā, Kara skolā, bija izsīkuši pārtikas krājumi. Kantīnē atradās vienīgi marmelāde un kafija, ko tad arī kadeti saņēma vakariņās. Mūsdienās Nacionālās aizsardzības akadēmijas virsnieki un kadeti Vareļos piedalās svinīgajos valsts svētku pasākumos un simulācijas spēlē atveidojuši 1919. gada 18. novembrī notikušo kauju. Eiropas kultūras mantojumu dienu pasākumu kuplināja Zemessardzes 52. kājnieku bataljona ansamblis «Junda» Laura Rudzīša vadībā, pūtēju orķestris «Zelmeri». Visi klātesošie tika cienāti arī ar zirņu putru, ko bija gatavojušas Garozas skolas saimnieces. Kultūras mantojuma dienu norisi Latvijā atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, kā arī privātpersonas. Inspektore Gunta Skulte īpaši uzteic uzņēmēju Juri Veisu. Pasākuma aktivitātes Latvijā noritēja 23 brīvības cīņām veltītajās piemiņas vietās, tostarp Brāļu kapos Rīgā, pie Dobeles atbrīvotāju pieminekļa un citviet.
