Bārs «Meka» Ozolniekos darbojas jau kopš 1996. gada, piedāvājot nobaudīt gan tradicionālus ēdienus, gan fazāna un brieža gaļu.
Iestādes, kur paēst ārpus mājas Jelgavā un apkārtnē, droši vien tāpat kā jebkurā vietā, tiek apspriestas uz nebēdu. Visbiežāk gan izskan apgalvojums: «Ai, ko nu Jelgava – te jau nav kur paēst!» Vai tiešām ir tik traki? Ko par to domā paši krogu, ēdnīcu un kafejnīcu īpašnieki? Kas ir tie trumpji, ar kuriem viņi iekaro ēdāju sirdis un vēderus? Tā ir omulīga vide, bagātīga ēdienkarte vai iespēja pieēsties līdz ūkai? «Ziņas» turpina iegriezties zināmos un gluži jaunos ēdināšanas uzņēmumos, lai aprunātos ar saimniekiem, pavāriem, darbiniekiem un apmeklētājiem, kā arī kaut ko no piedāvājuma nobaudītu.
«Meka» Ozolniekos darbojas kopš 1996. gada, kad tas bija neliels bāriņš, bet dažus gadus vēlāk tika paplašināts līdz pašreizējam apmēram – tagad bārā var ietilpt pat 120 apmeklētāju. «Tā mēs arī sevi pozicionējam – neesam lieli, bet ietilpīgi,» atzīst krodziņa saimnieki Ivo un Dace Baranovski.
Paši viņi izsaka cerību, ka gadu laikā ēstuvei izdevies attīstīties visos ēdināšanas uzņēmumam svarīgajos aspektos. «Arī klienti liek augt līdzi laikam, jo kļūst arvien prasīgāki un izglītotāki. Kādreiz iespējas restorānos un ēdnīcās bija krietni mazākas. Piedāvājumā vienkārši cūkgaļas karbonāde un kotletes, vista, bet tagad var izvēlēties arī tītara, brieža gaļas ēdienus,» skaidro Dace. Salīdzinot ar dibināšanas laiku gandrīz pirms divdesmit gadiem, cilvēki vairāk izvēlas arī zivju ēdienus. «Toreiz jau daudz variantu no zivju ēdieniem nebija – heks un pangasija,» ar smaidu atceras Ivo.
Piektdienu vakari pieaugušajiem
Saimnieki atzīst, ka sava loma ir arī atrašanās vietai un reģions rada zināmus ierobežojumus, jo «Meka» neatrodas galvaspilsētā un tūristi šeit nav tik bieža parādība. Apmeklētāji lielākoties ir no tuvējām pilsētām – Jelgavas, Rīgas, arī Bauskas un Dobeles. Nāk arī vietējie, bet nevar uzskatīt, ka tieši viņi veidotu nospiedošu vairākumu.
Vai nu salīdzinoši lielā darbības laika, vai stabilās kvalitātes latiņas dēļ, tādi, kas «Meku» nezina, noteikti ir mazākumā. Pārsvarā klienti krogu slavē par gadu gaitā saglabāto stilu un kvalitāti, pat ja tā nav viņu iemīļotākā ēstuve.
Krodziņa saimnieku mērķis nav maksimāla ikdienas pusdienotāju piesaiste, lai gan netrūkst arī klientu, kas uz «Meku» ik dienas nāk tieši pusdienās. Ivo skaidro: «Vienu brīdi mēģinājām izveidot piedāvājumu tieši pusdienotājiem, bet sapratām, ka tas īsti nav mūsu lauciņš. Arī biroju, kuru darbiniekus varētu vilināt, īpaši daudz tuvākajā apkārtnē nav.»
Saimnieki novērojuši, ka vidējais viņu apmeklētājs ir vecumā virs 30 gadiem, mazāk – jaunieši. «Tas ir laiks, kad cilvēks jau var atļauties ēdienam tērēt vairāk un izvēlēties nobaudīt kaut ko īpašāku,» domā Dace.
Saglabājot tradīcijas, piektdienu vakari bārā domāti tikai pieaugušo publikai. «Visi jau tāpat zina, kas pie mums notiek piektdienu vakaros, nemaz nav vārdā jānosauc,» Dace un Ivo saglabā intrigu. Atliek secināt, ka katram savs noslēpums jāsaglabā un tiem, kas par piektdienu vakariem pieaugušajiem «Mekā» neko nav dzirdējuši, jābrauc skatīties.
Saimniekiem tomēr nav sajūtas, ka visi zina un atpazīst «Meku». Šajā ziņā lielāka priekšrocība ir galvaspilsētas restorāniem un krogiem, kā arī tiem uzņēmumiem, kas atrodas autoceļu malās, pie iemīļotām tūristu takām.
Brīvdienas bērniem
Brīvdienās īpaši daudz ēstuvi apmeklē ģimenes ar bērniem, jo jaunākā paaudze «Mekā» ir īpaši gaidīta – ir sava vieta, kur parotaļāties, un arī ēdienkarte ar teju katra nebēdņa iecienītajiem frī kartupeļiem, cīsiņiem un zivju pirkstiņiem, servētiem tā, lai radītu vēlmi pagaršot. Dace gan piebilst: «Dažreiz žēl skatīties, kā mūsdienu laikmets sabojājis kopīgu maltītes baudīšanas prieku. Atbrauc ģimene – vecāki un lielākie bērni sēž ieurbušies telefonos un bēbītim vēl noliek priekšā planšeti, lai skatās multfilmu.»
Arī pašu saimnieku bērni ļoti labprāt nobauda krodziņa ēdienkartē piedāvāto. Saimnieki atzīst, ka ikdienā ēd vienkārši un iztiek ar kādu zupu pusdienās. Tiesa, lai turētos līdzi tendencēm un aktualitātēm, cenšas regulāri apmeklēt restorānus un citas ēstuves gan Rīgā, gan citur Latvijā.
Abi pārliecināti, ka ļoti jāmīl savs darbs, lai gadu gaitā noturētu ēdināšanu līmenī, un piebilst: «Vēl joprojām nākam uz darbu ar entuziasmu un prieku. Ir prieks strādāt!»
Fazāna stilbiņi un dolmas
«Mekas» piedāvājumā ir arī tādi ierastai ēdienkartei netipiski ēdieni kā omāru zupa, fazāna stilbiņi, jēra dolmas un sautēta brieža gaļa. Ikdienā visvairāk apmeklētāji iecienījuši cūkgaļu, bet pēdējā laikā viens no populārākajiem ēdieniem ir tieši fazāna stilbiņi. «Dažkārt ievies kādu jaunumu, kas liekas ļoti labs, bet, izrādās, apmeklētājiem tas nemaz īpaši neiet pie sirds. Savukārt cits ēdiens pārsteidzoši iegūst atzinību,» atzīst Dace. Pie tādiem, kas negaidīti kļuvis pieprasīts, pieder arī krāsnī cepti fazāna stilbiņi ar bekonu.
Stabila vērtība «Mekā» ir liellopa steiks, kas īpaši populārs ir darba dienās, lai gan nebūt nav lētākā maltīte. Brīvdienās apmeklētāji vairāk bauda ģimenes ēdienus un ko netipiskāku. Apmeklētāju lokā ir gan cilvēki, kas mīl tradicionālas un pārbaudītas vērtības, pārsvarā izvēloties vienus un tos pašus ēdienus, gan tādi, kam patīk eksperimentēt. ◆
Plusi
+ Plaša ēdienkarte
+ Iespēja nobaudīt latviešu ēdienkartei netipiskus ēdienus
+ Bērniem draudzīga vieta
Mīnusi
– Tuvumā nav tūrisma objektu
– Bērnu ēdienkartē varētu būt vairāk veselīgu piedāvājumu
