“Latviešu valodu es esmu aizmirsusi. Neesmu tajā runājusi 46 gadus. Atceros vienīgi dažus skolā mācītus dzejoļus. “Ak, lakstīgala, nedziedi pie mana loga sērīgi…”,” pēc Latvijas un Izraēlas kopražojuma filmas “Operācija “Kāzas”” pirmizrādes Latvijas Okupācijas muzeja filiālē “Stūra māja” intervijā sacīja Silva Zalmansone. Viņa ir 70. gadu brīvības cīnītāja, kurai juta līdzi miljoniem cilvēku Izraēlā un Rietumu pasaulē, kā arī Padomju Savienībā, no kuras viņa bēga.
Latviešu valodas jautājums sevišķi aktualizējies pēdējās dienās pēc rosinājuma skolās pāriet uz izglītību latviešu valodā. Savu pārliecību, ka šādi rīkoties nedrīkst, mītiņā bija sanākuši paust 800 cilvēku. Lai gan Latvijas sabiedrībā, kur latviešu ir tikai puse visu iedzīvotāju, valoda vienmēr bijis jutīgs temats, ieinteresētajām pusēm šī atkal bija iespēja izmantot situāciju savā labā un mākslīgi veidot plaisu starp tiem, kam dzimtā ir latviešu valoda, un tiem, kam dzimtā ir krievu valoda. Ja kāds pajautātu, ko par šo jautājumu domā paši jaunieši, domāju, daudzi krievvalodīgo tiesību “aizstāvji” būtu pārsteigti. Mūsdienu jaunieši ir tik pielāgoties spējīgi un apķērīgi, ka lielākajai daļai mācības skolā valsts valodā nesagādātu nekādas problēmas.
Vēl šīs nedēļas laikrakstā plašs materiāls par sasniegumiem pašmāju sportistu gaitās (sevišķi priecīga ziņa no Jelgavas 4. vidusskolas jaunajiem sportistiem, kas uzvarējuši taku skrējienu seriāla “Stirnu buks” kopvērtējumā) un traumām Latvijas profesionālajā sportā. Tāpat raksts par Ozolnieku pašvaldības un LLU strīdu par meža īpašumtiesībām un Mežciemā esošu tiltu, kas jau 20 gadu pastāv nelikumīgi. Ja gribas ko sirdij un dvēselei, atliek tikai izvēlēties no plašās nedēļas nogales kultūras programmas. Viens no lielākajiem notikumiem – kamerkora “Mītava” jubilejas koncerts.
