Svarīgi atcerēties par ietekmi uz ādas
veselību un onkoloģisko slimību risku, ko izraisa pārmērīga
uzturēšanās ultravioletajos (UV) staros, atgādina Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKS) speciālisti.
SKPC norāda – pirmais, ko pareizai
ādas aizsardzībai pret UV starojumu ieteicams darīt, ir
paskatīties spogulī, lai izvērtētu riskus. Ja cilvēkam ir ļoti
gaiša āda, kas neiedeg, bet kļūst sarkana, gaiši vai rudi mati,
gaišas acis, daudz vasaras raibumu vai dzimumzīmju, var uzskatīt,
ka viņš ir riska grupā, atzīmē SPKC.
Tāpat, kā norāda centra speciālisti,
ieteicams aptaujāt vecākus un vecvecākus par saslimstību ar ādas
vēzi ģimenē. Ja kāds no radiniekiem ar to slimojis, pastāv
lielāka iespēja saslimt ar ādas audzēju un attiecībās ar sauli
jābūt piesardzīgākam. SPKC uzsver, ka īpaši bīstami ir saules
apdegumi, kas palielina risku saslimt ar melanomu.
Centrā atgādina, ka vasarā no
plkst.11 līdz 15 jāizvairās no atklātiem saules stariem, jo
dienas vidū saule ir visaktīvākā – Zemes virsmu sasniedz aptuveni
60% visa diennakts UV staru daudzuma. Ja iespējams, SPKC aicina āra
aktivitātes un darbus plānot no rīta vai vakarā, kad ir vēsāks,
dienas karstāko laiku pavadot ēnā vai iekštelpās.
Tāpat speciālisti norāda, ka,
atrodoties saulē, ieteicams sevi pasargāt, valkājot vieglu, gaišu
apģērbu, kas nekarsē, bet nosedz ķermeni. Savukārt galvassega
palīdzēs izvairīties ne vien no UV starojuma, bet arī no
infrasarkanajiem siltumstariem, novēršot karstuma dūrienu. Lai
nepieļautu UV staru negatīvo iedarbību uz acīm, tostarp
kataraktas veidošanos, jānēsā saulesbrilles ar UV staru filtru,
aicina SPKC.
Esot saulē, jālieto saules
aizsargkrēms vai losjons, norāda SPKC. Tos vislabāk esot
iegādāties aptiekā, nevis pārtikas veikalā vai kioskā, savukārt
bērniem jālieto speciāli viņiem paredzētie krēmi. Tos var
lietot arī pieaugušie, taču darīt otrādi – bērniem lietot
pieaugušajiem paredzētos – nav ieteicams, jo āda ir atšķirīga,
skaidro speciālisti.
Foto: no arhīva
