Beidzamajā laikā no jauna aktualizējušies jautājumi, kas saistīti ar veselības aprūpi. Kārtējo reizi ķīvējas politiķi.
Beidzamajā laikā no jauna aktualizējušies jautājumi, kas saistīti ar veselības aprūpi. Kārtējo reizi ķīvējas politiķi. No darba atlaista Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras direktore Ināra Bluķe. Valsts prezidente izsludinājusi grozījumus likumā, kas paredz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu medikamentiem deviņu procentu apmērā. Paziņots par vairāku nelielo slimnīcu slēgšanu. Tas viss skar arī jelgavniekus un rajona iedzīvotājus. Izteikt savu viedokli šajā sakarā, kā arī atbildēt uz lasītāju telefoniski uzdotajiem jautājumiem redakcijā aicinājām Viduslatvijas slimokases direktoru Andri Zīvertu.
Par “Ziņu” rīkoto telefonakciju Andris Zīverts nobeigumā sacīja: “Biju gatavojies pamatīgākām jautājumu krustugunīm.”
Tiešām pusotras stundas laikā saņēmām tikai mazliet vairāk nekā duci jautājumu. Tie vairumā bija ļoti individuāli, tomēr vairāki zvanītāji, runādami par personīgajām problēmām, skāra arī pārējo sabiedrību interesējošas problēmas. Sniedzam ieskatu tajās kopā ar Viduslatvijas slimokases (VSK) direktora Andra Zīverta komentāriem.
Intervija pa telefonu
Viens no pirmajiem zvanītājiem redakcijas viesim Indriksona kungs pauda šādas pārdomas: “Visam, ko pērkam par naudu, cenai jābūt publiski redzamai. Man kā pacientam, protams, nepatīk to palielinājums, taču gribas, lai katrā aprūpes iestādē pie sienas būtu redzams pakalpojumu cenrādis. Lai es varētu izvēlēties, piemēram, vai izdevīgāk vērsties pie šīs medicīniskās iestādes speciālistiem vai tomēr meklēt cenas ziņā piemērotāku. Kad ieeju lielveikalā, man nav pie zāles vadītājas jāvēršas, lai uzzinātu, cik maksā saldējums. Arī medicīnas iestādēs pie reģistratūrām jābūt sniedzamo pakalpojumu un cenu sarakstam.”
A.Zīverts iebilda, ka cenrāži poliklīnikās, doktorātos ir redzami. Viņš gan pieļāva, ka tie nav pilnīgi, detalizēti, taču galveno pakalpojumu cenas esot minētas. Viņš piebilda: “Mēs šādus cenrāžus prasām, taču pilns pakalpojumu un cenu saraksts iznāktu ļoti garš. Mūsu ārstniecības iestādes sniedz tik daudz dažādu pakalpojumu, ka cenrādim pilnā apjomā vajadzētu ne vienu vien “palagu”!”
Nākamais zvanītājs: “Ģimenes ārsts nosūta uz asins analīzi. Cik par to jāmaksā? Dažādās vietās cenas ir atšķirīgas. Vai man par asins analīzi jāmaksā?”
A.Zīverts: “Ja jums ir ģimenes ārsta nosūtījums, tad par asins analīzi nav jāmaksā. Ja ģimenes ārsts sūta uz jebkādu papildu izmeklēšanu, par to nav jāmaksā. Jūsu gadījumā tā ir asins analīze, tātad veicama bez maksas. Bet, ja gadījumā tiek prasīta samaksa, ārstam noteikti jāpaskaidro – par ko konkrēti.”
Kāda māmiņa jautāja: “Tagad bērnu skoliozes operācijas Latvijā veic tikai vienā vietā – Vaivaru rehabilitācijas centrā –, turklāt to dara tikai viens ārsts. Kāpēc man nav tiesību izvēlēties ķirurgu? It īpaši, ja esmu dzirdējusi, ka pēc šā ārsta operācijām tās ir jāatkārto.”
A.Zīverts: “Viduslatvijas slimokase pārņēma valsts programmu “Bērnu skoliožu operācijas” kopā ar tās īstenošanas konkrēto vietu Vaivaros. Valstī cita tāda centra nav, tāpat kā, piemēram, ir tikai viens Kardioloģijas centrs. Ja centrā Vaivaros palicis viens ķirurgs, visdrīzāk citu alternatīvu nav… Pastāv iespēja atsevišķākām operācijām pieaicināt tā saucamo viesoperatoru. Tas nozīmē, ka jums ir tiesības izvēlēties sev vēlamo ķirurgu, vienoties ar viņu un arī ar Vaivaru rehabilitācijas centru. Ja pieaicinātā ķirurga kvalifikācija ir atbilstoša, nevajadzētu būt šķēršļiem. Tāda prakse nav nekas jauns.”
Vairāki zvanītāji satraukti sūdzējās par to, ka Cenu pagastā slēgts feldšeru punkts. Diemžēl šajā sakarā VSK “rokas bijušas par īsām”, jo vainojama pagasta finanšu situācija: lai gan VSK bija gatava nodrošināt mediķus un no vietējās pašvaldības prasīja tikai dažus desmitus latu mēnesī transporta un līdzīgiem izdevumiem, tomēr arī šī summa nebija pieejama, jo visas finanses bija bloķētas. Tagad, kad Cenas pievienotas jaunveidotajam Ozolnieku novadam, finanšu situācija varētu būt mainījusies, un A.Zīverts apņēmās atjaunot sarunas par feldšeru punkta atvēršanu Ānē.
Lasītājs Trukšāna kungs: “Kāpēc apdrošināšanas sabiedrības, izņemot Rīgas slimokasi, nevienu vairs nepieņem?”
A.Zīverts: “Pagaidām Veselības ministrija šo jautājumu ir mazliet piebremzējusi. Acīmredzot kaut kas jūtamāk uz priekšu virzīsies pēc Jaunā gada.”
Jautājums: “Mana kundze pagājušajā gadā bija apdrošinājusies Rīgas slimokasē – iegādājusies Zaļo polisi par 100 latiem. Gribēju to atjaunot, man teica, ka tagad būs jāmaksā dārgāk – jau 200 latu. Tas ir par daudz!”
A.Zīverts: “Ja tēriņi veselības aprūpei pārsniedz 100 latu, slimokase piedāvā citu risinājumu. MK noteikumi paredz: ja cilvēks veselības aprūpei gada robežās iztērējis 80 latu, viņš var ar maksājumus apliecinošām kvītīm ierasties slimokasē un saņemt attiecīgu izziņu; ar to iespējams turpināt ārstēties visur un neko vairs nemaksāt – viena gada robežās. Tiesa, minētajā summā neietilpst maksa par medikamentiem, bet tikai par, piemēram, ārstēšanos slimnīcā, izmeklējumiem, arī par operācijām. Tādēļ jākrāj maksājuma dokumenti. Tas atmaksājas.”
Vairāki lasītāji interesējās, kur un kas viņiem varētu palīdzēt iegādāties invalīdu ratiņus, par atlaidēm zāļu iegādē, un kur vērsties, ja ir aizdomas, ka pacientiem finansiāli nodarīta pārestība. “Ziņu” redakcijas viesis vienā gadījumā ieteica doties uz Sociālo lietu pārvaldi, citos gadījumos – vērsties pie VSK kontrolārstiem (piezvanot pa tālruni 3007086). A.Zīverts atbildēja arī par atvieglojumiem pamperu iegādē invalīdiem un uz vairākiem citiem jautājumiem. Zvanu starplaikos risinājām sarunu par veselības aprūpes problēmām valstī.
Nost ar naudu!?
Pirms gadiem astoņiem deviņiem, kad Latvijā sākās sociālās pārmaiņas, kas skāra arī medicīnu, iedzīvotājiem viss likās ļoti sarežģīti. Tomēr arī pašlaik pacientu priekšstats par veselības aprūpi kā par sistēmu kļuvis nevis pilnīgāks, bet vēl juceklīgāks. Vai tas ir normāli? Kur īsti nav sazobes?
A.Zīverts teic, ka šis jautājums nodarbina arī viņu kā veselības aprūpes organizatoru. Vēl lielāka traģēdija esot tā, ka skaidrības par sistēmu kopumā nav arī pašiem mediķiem. Tie medicīnas darbinieki, kas ar pacientiem saskaras ikdienā, vēl cik necik orientējas tajā, taču tie, kas no pacientiem atrodas nedaudz tālāk, nereti apjūk. Tādēļ vien jāsecina, ka sistēmā kaut kas nav kārtībā.
Šajos gados visu varēja iemācīt augstskolā – tik ilgs laiks pagājis, kopš Latvijā sāka pārkārtot veselības aprūpi. Taču A.Zīverts uzskata, ka šajā laikā sistēma ir tik bieži mainīta, ka tā arī ir galvenā nelaime. Profesionālis, tas ir, veselības aprūpes organizators, varbūt spēj visām izmaiņām izsekot, taču ne jau praktiķis un vēl jo vairāk – ne pacienti.
Kaut gan visumā A.Zīverts ir pārliecināts, ka veselības aprūpe jau kļuvusi vienkāršāka, nekā tā bija sākotnēji. Lai gan viņš nenoliedz, ka vēl joprojām gana piņķerīga. Piemēram, A.Zīverts var nosaukt vismaz kādu četru dažādu grupu maksājumus – pieņemsim, ambulatorā līmenī ir maksājums 50 santīmu, plus maksājums par atsevišķām manipulācijām jeb tā dēvētie līdzdalības maksājumi (par tādiem lielākiem izmeklējumiem kā rentgens, elektrokardiogrāfija, ultrasonogrāfija). Viņš pats neņemas no galvas nosaukt visu, par ko ir un par ko nav jāmaksā – tad esot “jāskatās rakstos”. Pacients, saskaroties ar plašo spektru, var apjukt. Turklāt VSK direktors nenoliedz, ka reizēm šo jucekli var negodīgi izmantot. Bet pacientam pietiek saskarties ar to kaut vienu reizi, lai rastos neapmierinātība ar sistēmu kopumā.
Interesants ir A.Zīverta apsvērums: “Es uzskatu, ka veselības aprūpē vajadzētu vispār atteikties no naudas, bet vienkārši… maksāt. Šajā gadījumā runa varētu būt par attiecīgu nodokli. Ja tas ir maksāts, tad par katru ārsta apmeklējumu, par izmeklēšanu, ārstēšanos slimnīcā nebūtu vēl papildus jāmaksā. Cits risinājums varētu būt kaut kāda vienota, modificēta maksājuma ieviešana. Sākumā bija ieviests tā dēvētais “Glāzīša rublis”: par jebkuru pakalpojumu bija konstanta maksa – viens rublis. Pacientam gan fiziski, gan psiholoģiski ir grūti izsekot dažādām cenu atšķirībām.”
A.Zīverts šo tematu izvērš plašāk: “Lai apmierinātu visas veselības aprūpes vajadzības, būtu jāmaksā daudz vairāk. Pašlaik par visu maksā tas, kas slimo. Bet, ieviešot nodokli, maksātu visi. Daži, protams, iebildīs, ka jau tā nodokļu ir daudz, nu vēl pielikt jaunu – par veselību… Tie, kas izmanto veselības apdrošināšanas modeli, zina, ka par ārstēšanos jāmaksā tiešām daudz, taču viņi arī atbilstoši saņem pretī.”
Slimnīcas Kalnciemā, Elejā
Cita pēc citas pienāk ziņas par iespējamo slimnīcu slēgšanu. Par Elejas un Kalnciema slimnīcu nākotni jautāja arī telefonakcijas dalībnieki. VSK direktors A.Zīverts paskaidroja: “Tas jāuztver kā procesa turpinājums valstī izstrādātā struktūrplāna jeb tā dēvētā Māsterplāna ietvaros. Pats process nav jauns, to sākām īstenot pirms gadiem diviem. Sakarā ar valdības maiņu Māsterplāns gan nepaguva iegūt tīri juridisku saturu. Pagājušajā vasarā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.350 struktūrplāna īstenošana ieguva juridisko statusu, ņemot par pamatu visu iepriekš sagatavoto informāciju Māsterplāna sakarā. Tagad sācies nākamais posms – tā realizācija. Saskaņā ar šo plānu vairākas slimnīcas bija paredzēts pārprofilēt, tiesa gan, absolūti nenorādot, kā tieši un par ko pārprofilēt. Kopš oktobra Veselības ministrija sāka konsultācijas ar visām pārprofilējamajām slimnīcām par iespējamo pārkārtošanos.
Veselības ministrija konceptuāli iestājās par to, ka mazās slimnīcas, kas nav sertificētas, no 2004. gada 1. janvāra vairs nesaņems pasūtījumu. Un slimnīcas ne Kalnciemā, ne Elejā sertifikāciju iziet nevar. Eleja jau brīdināta, ka ar nākamo gadu vairs nesaņems pasūtījumu un līdz ar to arī veselības aprūpes naudu. Kalnciemam vēl šāda brīdinājuma nav, taču situācija ir analoga. Visticamāk, ka šie uzņēmumi pasūtījumu vairs nesaņems. Taču tas nenozīmē iestāžu slēgšanu.”
Par PVN zālēm. Komentārs
Par nupat Valsts prezidentes izsludinātajiem likuma grozījumiem, kas paredz medikamentu aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) deviņu procentu apmērā VSK direktoram Andrim Zīvertam ir šāds viedoklis: “No vienas puses, ja ejam uz ES, zināmas prasības jāpilda. PVN piemērošana ir viena no tām. Viena no visvairāk negribētajām ir PVN zālēm, grāmatām, komunālajiem pakalpojumiem. Latvijas apstākļos tas būs ļoti smags sitiens neaizsargātajai, maznodrošinātajai iedzīvotāju daļai. Vairai Vīķei – Freibergai ir simtprocentīgi taisnība, ka nedrīkst cilvēkus nostādīt dilemmas priekšā – nopirkt maizi vai zāles. Diemžēl ārstēties ir ļoti dārgi, ja vien nav runa tikai par iesnām. Ievērojot arī vispārējo sadārdzināšanos, ko izraisīs elektrības un transporta izmaksu palielināšanās…, iedzīvotājiem klāsies grūtāk. Sadārdzināšanās diemžēl ir sagaidāma. Savukārt tā neizbēgami var veicināt sabiedrības veselības stāvokļa pasliktināšanos. Nav noslēpums, ka ārstiem jau tagad grūti sekmīgi ārstēt arī tādēļ, ka pacients nepilda viņa norādījumus: nenopērk zāles, jo vienkārši nevar tās atļauties. Mūsdienās diemžēl tā ir jauna parādība – cilvēki nepērk zāles. Nereti maznodrošinātie novilcina savu slimību tik tālu, ka tālāk vairs nav iespējams. Tad saņem attiecīgu izziņu par maznodrošinātā statusu un dodas uz slimnīcu. Tur viss – ārstēšana, ēdināšana – ir par brīvu… Viņu “uzstutē”, cilvēks, mazliet atkopies, aiziet mājās. Diemžēl tā ir ikdiena, ar ko jāsaskaras arvien biežāk.
Līdzīgi ir ar neatliekamās palīdzības izsaukšanu. Katrs izsaukums maksā ap deviņiem latiem. Bet nereti brigāde brauc, jau iepriekš zinot, ka izsaukta pie maznodrošinātā, kam nepieciešamas zāles, kuras viņš nevar atļauties iegādāties.
Tas viss tā ir tādēļ, ka Latvijā ir slikta ekonomiskā situācija. Apliekot zāles ar pievienotās vērtības nodokli, tā vēl vairāk pasliktināsies. Manā uztverē tas ir atkal tas pats: jo lētāk mēģinām pirkt, jo dārgāk maksāsim. Šajā gadījumā, mēģinot valsts kasē iepludināt deviņu procentu pievienotās vērtības nodokli par medikamentiem, zaudēsim ne vien materiāli, bet ļoti daudz arī fiziski, jo situācija veselības aprūpē var kļūt vēl smagāka.”
Iespējams, telefonakcijas laikā ne visi interesenti paguva piezvanīt. Varbūt kādam jautājumi rodas pēc šīs publikācijas izlasīšanas. Viņus laipni uzklausīs un sniegs konsultācijas gan slimokases speciālisti, gan direktors Andris Zīverts personīgi.
