No janvāra medicīnas pakalpojumu sistēmu valstī regulēs Labklājības ministrijas 1. septembra rīkojums «Par primārās veselības aprūpes organizāciju un atlases kārtību», kas nosaka, ka katram iedzīvotājam ir jābūt reģistrētam pie sava ģimenes ārsta.
No janvāra medicīnas pakalpojumu sistēmu valstī regulēs Labklājības ministrijas 1. septembra rīkojums «Par primārās veselības aprūpes organizāciju un atlases kārtību», kas nosaka, ka katram iedzīvotājam ir jābūt reģistrētam pie sava ģimenes ārsta. Speciālista palīdzību iedzīvotāji varēs saņemt tikai ar ģimenes ārsta nosūtījumu vai par maksu.
«Zemgales Ziņas» centās noskaidrot, ko no šādas kārtības iegūs tas, kura labā tam visam jānotiek, proti, pacients.
Uz jautājumiem atbild ģimenes ārste Nellija Salmiņa-Salma, ģimenes ārsts un Latvijas Ārstu biedrības Jelgavas nodaļas priekšsēdētājs Pēteris Dzirkals, Jelgavas rajona slimnīcas Neiroloģijas nodaļas vadītāja Agita Leppika, Jelgavas Neatliekamās medicīniskās palīdzības galvenais ārsts Roberts Beitāns un Viduslatvijas slimokases Jelgavas nodaļas vadītājs Jānis Vērzemnieks.
Cik veiksmīga jums šķiet jaunā sistēma? Ko no tās iegūs pacients un ko ārsts?
N.S.: – Par kopīgām veiksmēm un neveiksmēm varēs runāt vēlāk. Iedzīvotājiem pozitīvi būs tas, ka ārsts pilnībā uzņemsies par viņiem atbildību. Dažiem varbūt šķitīs, ka viņi ir zaudētāji, jo tiks ierobežota «staigāšana» pie dažādiem ārstiem. Speciālistiem pozitīvi būs tas, ka viņi nedarīs to, ko var ģimenes ārsti, vairāk atliks laika nopietnākām lietām. Arī ģimenes ārstam būs vieglāk strādāt, ja tas pazīst savus pacientus. Zinot slimnieku, iespējams viņu konsultēt arī pa tālruni. Taču finansiāli izdevīga jaunā sistēma mums nebūs, jo uzskatu, ka valsts piešķirtie līdzekļi – deviņi lati vienam iedzīvotājam gadā – ir stipri par maz.
P.Dz.: – Cik jaunā kārtība būs veiksmīga, redzēsim, kad tā sāks darboties. Pacients būs ieguvējs, jo atradīsies viena ārsta uzraudzībā, kas pilnībā zinās viņa slimības vēsturi. Labs ārsts varēs labāk nopelnīt. Negatīvs moments pacientam – vairs nevarēs «staigāt», kur pašam patīk, ārstam – uz viņa sirdsapziņas būs lielāka atbildība. Ārsta kvalitātes rādītājs būs tas, vai pacienti pievērsīs uzmanību profilaksei un cik viņi būs pārbaudīti.
A.L.: – Uzskatu, ka jaunā kārtība līdz galam nav izstrādāta un nav īpaši veiksmīga. Nav pareizi, ka slimniekam netiek dotas izvēles tiesības. Ar jebkuru kaiti viņam būs jāiet pie ģimenes ārsta, kurš nav speciālists un nespēj pilnībā novērtēt stāvokli. Ģimenes ārstam nebūs izdevīgi pacientu sūtīt pie speciālista, jo reizē ar viņu «aizies» arī naudiņa. Neiroloģijā ir tādas slimības, kuru ārstēšana ir svarīga jau no pirmās dienas, bet es paredzu, ka slimnieks pie mums tiks novēloti un viņa ārstēšana būs apgrūtināta. Neirologu asociācijas priekšsēdētāja profesore Eniņa ieteica visiem Latvijas neirologiem par katru ielaistas slimības gadījumu rakstīt ziņojumu uz asociāciju lietas izskatīšanai. Visvairāk no jaunās sistēmas cietīs nabadzīgie cilvēki, kuri nevarēs paši maksāt par speciālista apmeklējumu.
J.V.: – No 1. oktobra kā eksperimentu šo sistēmu esam ieviesuši Zaļenieku ambulancē, tad arī redzēsim tās labās un sliktās puses. Katrā ziņā ārsts būs ieinteresēts, lai cilvēki būtu veseli. Pacients iegūs, jo par viņa veselību pilnībā atbildēs viens ārsts. Kāds varbūt uzskatīs, ka tā ir brīvības ierobežošana, bet tā ir visur pasaulē.
Vai pacients pats varēs izvēlēties, uz kuru medicīnas iestādi un pie kura speciālista viņu sūtīt?
N.S.: – Pašlaik var izvēlēties, bet pēc jaunā gada, kad pilnībā būsim atbildīgi par savu pacientu un viņa ārstēšanas efektivitāti, ģimenes ārsts izvēlēsies speciālistu ar augstu kvalifikāciju.
P.Dz.: – Tikai savstarpēji vienojoties ar ārstu. Protams, ja ģimenes ārsts neuzskatīs par vajadzīgu, tad pie speciālista pacientu nesūtīs. Galavārds vienmēr piederēs ģimenes ārstam. Ja nepatīk, var sev izvēlēties citu ģimenes ārstu.
A.L.: – Nevarēs izvēlēties ne speciālistu, ne stacionāru, kurā gulēt. Un atkal cietēji būs pacienti.
J.V.: – Līdz šim ir iegājies, ka pacients nāk pie ārsta ar konkrētu vēlēšanos. Tagad būs citādi: pacients ies tur, kur sūtīs ģimenes ārsts. Viņam jāiesaka efektīvākā ārstēšanas iestāde un metode.
Kas nosaka, uz kurieni pacientu nosūtīt ārstēties?
N.S.: – Līgumi, ko slimokase slēdz ar medicīnas iestādēm. Ja pacients grib ārstēties vietā, ar kuru slimokasei līguma nav, tad viņam jāmaksā no savas kabatas. Viduslatvijas slimokase līgumus ir noslēgusi ar ļoti labām medicīnas iestādēm.
J.V.: – Speciālistu un stacionāru izvēlas ģimenes ārsts, ņemot vērā vietējo speciālistu kvalifikāciju. Slimokase segs ārstniecības izdevumus nevis pēc pases pieraksta vietas, bet pēc vietas, kur pacients būs piereģistrējies pie ģimenes ārsta. Piemēram, ja cilvēks pierakstīts Ventspilī, bet dzīvo un mācās Jelgavā, viņam te arī būtu jāreģistrējas pie ārsta. Tad slimokase apmaksās ārstēšanās izdevumus.
Ko darīt pacientam, ja ģimenes ārsts ir atvaļinājumā?
N.S.: – Mūsu doktorātā esam divas ārstes, vajadzības gadījumā viena otru aizstājam. Ja neesam mēs, vienmēr pieejams ir sertificēts ārsta palīgs. Tā tam arī jābūt.
P.Dz.: – Likums par prakses ārstiem nosaka, ka ģimenes ārsta atvaļinājuma vai par piecām dienām ilgāka komandējuma laikā ir jāsameklē sev aizvietotājs un pacientiem par to jābūt informētiem.
A.L.: – Pacientus speciālists varēs pieņemt ar nosūtījumu bez maksas vai bez nosūtījuma – par maksu.
J.V.: – Ģimenes ārsti būs ieinteresēti vienoties savā starpā, kurš kuru «piesegs». Taču domāju, ka viņi nevarēs izmantot mēneša atvaļinājumu, jo zaudēs pacientu plūsmu.
Kas uzskatāms par akūtu gadījumu, kad pacients var lūgt speciālista palīdzību bez ģimenes ārsta nosūtījuma?
N.S.: – Tās ir traumas, saindēšanās, pēkšņi sirdsdarbības ritma traucējumi, samaņas zudums, maziem bērniem augsta temperatūra, sāpes vēderā utt. Tādos gadījumos pat nav obligāti jāmeklē speciālists, bet jāsauc ātrā palīdzība.
P.Dz.: – Viss, kas atbilst neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Šādos gadījumos speciālistam pacients ir obligāti jāpieņem.
J.V.: – Tās būs dzīvībai bīstamas situācijas. Akūtie gadījumi būs izdalīti. Tiks noteiktas arī diagnozes, kas ārstējamas slimnīcā, dienas stacionārā un kas – ambulatori. Ārstiem būs izdevīgāk pacientu sūtīt uz slimnīcu, ko apmaksā slimokase, jo par speciālista pakalpojumiem ģimenes ārstam jānorēķinās no savas kabatas.
Bez ģimenes ārsta nosūtījuma varēs apmeklēt psihiatru, narkologu, ftiziatru (tuberkulozes speciālistu) un onkologu, varbūt arī ginekologu. Izņēmuma gadījumi – ja pacients atrodas pie speciālista dinamiskā novērošanā (cukura diabēts, glaukoma u.c.)
Kad neatliekamā medicīniskā palīdzība var atteikties braukt pie slimnieka?
R.B.: – Pa telefonu nevar noteikt, cik saslimšana ir akūta, tādēļ jābrauc uz visiem «03» zvaniem. Ir cilvēki, kas tikai gaida vēlu vakaru vai brīvdienu un sauc ātro palīdzību, jo tā ir visvieglāk. Nošķirt ātro palīdzību no ambulatorās ir ļoti grūti. Priecē, ka finansējums ātrajai palīdzībai arī jaunajā gadā nesamazināsies – paliks Ls 1,70 mēnesī iedzīvotājam. Neatliekamā medicīniskā palīdzība būs par velti, bet par ambulatoro arī nākamgad būs jāmaksā lats.
Cik par vizīti pie ārsta izdos tas, kas nebūs reģistrējies pie ģimenes ārsta?
N.S.: – Nereģistrētam vizīte pie ģimenes ārsta un speciālista būs pakalpojums par maksu – no 3 līdz 5 latiem, jānorēķinās būs arī par laboratoriskiem izmeklējumiem.
P.Dz.: – Kas būs reģistrējies, maksās valsts noteikto summu: ārstniecības iestādē – 50 santīmu, par mājas vizīti – latu. Kam būs apdrošināšanas polise, ārsta apmeklējums būs bezmaksas. Pārējie būs spiesti maksāt speciālista prasīto – ne mazāk kā divus latus.
J.V.: – Kas būs reģistrējies, maksās pacienta nodevu Ls 0,50 (palielinājums nav plānots). Nereģistrētais norēķināsies pēc manipulāciju punktu vērtības, sākot ar
Ls 3.
Ja cilvēks nav reģistrējies pie primārās aprūpes ārsta, kur viņš varēs saņemt darba nespējas lapu?
N.S.: – Ja ārsts uzskatīs, ka cilvēks ir slims, slimības lapu varēs izsniegt arī nereģistrētam pacientam, tikai – par samaksu.
J.V.: – Maksa par slimības lapu ietilpst vizītes pie ārsta cenā.
Kādos gadījumos pacients var izvēlēties sev citu ģimenes ārstu? Vai citam viņš obligāti jāpieņem?
N.S.: – Vispirms jānoskaidro iemesls, kādēļ cilvēks atteicies no iepriekšējā ārsta. Varbūt viņu starpā nav bijusi psiholoģiskā saderība. Taču pacientam vismaz pāris reižu jāatnāk pie ārsta, lai tiktu skaidrībā. Ģimenes ārstu var mainīt ik pa pusgadam.
P.Dz.: – Ārstam pacients nav obligāti jāpieņem, ja viņam ir pietiekams skaits jau reģistrēto pacientu. Taču pirmo palīdzību viņš nevar atteikt. Citu ģimenes ārstu pacients varēs izvēlēties divreiz gadā, bet par trešo reizi jau būs jāmaksā pieci lati.
J.V.: – Ārstam ir tiesības pēc saviem ieskatiem atteikt pacientu reģistrēt. Slikti būs tas, ka ģimenes ārstiem var rasties vēlme tikt vaļā no pacientiem, kas bieži slimo.
Kas mudina vai gluži otrādi – attur ģimenes ārstu nosūtīt savu pacientu pie speciālista?
N.S.: – Ģimenes ārsts ņem vērā apstākļus – ja ir vajadzība, pacients jānosūta. Tas ir uz ārsta sirdsapziņas. Uzskatu, ka pie speciālista jānozīmē, lai viņš apstiprinātu diagnozi un noteiktu ārstēšanas taktiku.
P.Dz.: – Pareizi būtu, ka ģimenes ārsts pacientu nosūta pie speciālista, kurš nosaka diagnozi un uzraksta ārstēšanas plānu. Katrā ziņā abiem ārstiem ir jāsastrādājas.
A.L: – Atturēs sūtīt nauda un pārliecība par sevi, par savas diagnozes pareizību. Mudinās sūtīt nopietnas saslimšanas.
J.V.: – Atturēs izdevumi, jo ārsts maksās no viņam iedalītajiem deviņiem latiem par pacientu. Nekritiski pieejot problēmai un nenovērtējot situāciju, ģimenes ārsts var pacienta veselības stāvokli vēl vairāk pasliktināt. Tādos gadījumos «šķīrējtiesneši» būs slimokases kontrolārsti, un rezultātā ģimenes ārstam līgumu var pat atteikt.
Pēc kādiem kritērijiem un kas vērtēs speciālista darbu?
N.S.: – Ministru kabineta nolikumā ir noteikti kritēriji, un īpaša komisija vērtēs speciālistu darbu. Ģimenes ārsts būs ieinteresēts, lai cilvēki slimo mazāk, lai vairāk pievēršas profilaksei.
A.L.: – Tas būs atkarīgs no tā, vai speciālists patīk ģimenes ārstam. Tie, kuri jau tagad labi sadarbojas ar speciālistiem un slimnīcām, turpat arī sūtīs savus pacientus pēc jaunā gada.
J.V.: – ģimenes ārstiem ar speciālistiem veidosies formālas un neformālas attiecības, lai iegūtu savstarpēju uzticību.
Vai bez norīkojuma pacients var meklēt speciālista palīdzību? Cik tas maksās?
N.S.: – Jā, var. Speciālists arī noteiks, cik maksā viņa konsultācija.
A.L.: – Bez nosūtījuma vai bez maksas neviens speciālists nepieņems pacientu. Summa nebūs no zemajām, jo tajā iekļauti ārstēšanas izdevumi, nodokļi, speciālistu algas.
Ko no šīs sistēmas iegūs slimokase un ko slimnieki?
N.S.: – Ja sistēma normāli darbosies, slimnieki iegūs ārstu kā uzticības personu, pie kā meklēt palīdzību jebkurā diennakts laikā. Nevaru pateikt, kāds labums būs slimokasei.
P.Dz.: – Slimokase turpinās turēt maku rokās. Slimnieks iegūs uzticamu ģimenes ārstu. Tāpat kā savu frizieri, zobārstu vai santehniķi.
A.L.: – Slimokasēm būs lielāka ekonomija. Tautai nebūs izdevīgi, jo īpaši nabadzīgajiem cilvēkiem.
J.V.: – Slimokase ieguvēja nebūs, jo mēs esam pacientu aizstāvis. Slimnieks iemantos ģimenes ārsta personā padomdevēju un palīgu grūtā situācijā.
Speciālistu aprūpes cenrādis par vienu epizodi (no vienas slimības ārstēšanās sākuma līdz beigām) latos, ko slimniekam apmaksā slimokase, ja viņš reģistrējies pie ģimenes ārsta
Kardiologs 3,16
Reimatologs 2,27
Ģimenes ārsts 3,12
Ķirurgs 3,22
Urologs 2,53
Bērnu ķirurgs 3,40
Traumatologs 3,56
Ginekologs 3,00
Pediatrs 3,27
Neirologs 2,64
Dermatologs 2,30
