«Ļoti labus vārdus varu teikt par darba organizāciju Jelgavas veselības aprūpes iestādēs. Patika pilsētas poliklīnikā redzētais – man šķiet, vadītāja tālredzīgi raugās nākotnē, kuri pakalpojumi iedzīvotājiem ir vajadzīgi. Prieks, ka slimnīcā ir labas telpas. Skaidrs, ka jāinvestē neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā. Ja skatāmies uz Jelgavu kā uz reģiona centru, svarīgi stiprināt dažas tās funkcijas un ārstniecības iespējas visiem reģiona iedzīvotājiem,» iespaidos pēc Jelgavas slimnīcas, poliklīnikas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra apmeklējuma dalījās veselības ministre Anda Čakša.
Latvijā unikāli
Ar iestāžu vadītājiem ministre pārrunāja jautājumus par medicīnu reģionos, tostarp, kā nodrošināt pakalpojumu pieejamību visā Latvijā, un par veselības veicināšanas iespējām. «Ļoti labi, ka pašvaldība strādā veselības veicināšanas jomā un, ņemot vērā, ka būs pieejams Eiropas līdzfinansējums veselības veicināšanas projektiem, ir skaidrs plāns, kā cīnīties gan pret sliktiem ieradumiem, gan par veselīgu ēšanu un sportisku dzīvesveidu. Man šķiet ļoti svarīgi, ka pašvaldība ir iesaistījusies un precīzi salikts pa plauktiņiem, kas ko dara,» tā ministre.
Savu vizīti Jelgavā A.Čakša noslēdza Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālajā centrā. «Varam lepoties, ka Zemgales reģionālais centrs pirmais ieviesa elektroniskās izsaukumu kartes,» ministri informēja centra vadītājs Roberts Fūrmanis. Viņš atklāja, ka centra pārraudzībā esošā reģiona garums ir ap 300 kilometru un tas stiepjas no Auces novada līdz pat Jēkabpils novadam.
Sevišķs Jelgavas mediķu lepnums blakus sešām parastajām brigādēm ir sākotnēji eksperimentālā kārtā radītā speciālā brigāde. Tā, kā «Ziņām» pastāstīja vadītāja vietnieks Kristians Galanders, tiek sūtīta, kad nepieciešama atdzīvināšana un ārstu speciālistu palīdzība sevišķi smagu traumu gadījumā. «Tad pastāv lielāka iespēja, ka cietušais varētu izdzīvot,» tā K.Galanders. Šī brigāde dodas arī uz Dobeles, Bauskas, Vecumnieku, reizēm Saldus un Talsu pusi. Otra šāda speciālā automašīna, kas ir pieejama cauru diennakti, darbojas Rīgā, un pašlaik norit darbs pie vēl vienas brigādes izveides Vidzemē.
Uz Kalnciemu un Eleju paspēt grūti
Ministres taujāts, cik gadījumos pēc izsaukuma cilvēks tiek nogādāts slimnīcā, R.Fūrmanis norādīja, ka tie ir apmēram 45 procenti. «Tas atkarīgs no brigādes vadītāja – ir, kas biežāk ved uz slimnīcu, ir, kas atstāj ārstēties mājās.»
Noteikts, ka ātrās palīdzības mediķiem pilsētas teritorijā pie izsaucēja jāierodas 15 minūtēs, bet ārpus pilsētas – 25. Taču izsaukumi laikus tiek izpildīti 91 procentā gadījumu pilsētā, bet laukos 76–78 procentos gadījumu. Tādos attālākos pagastos kā Kalnciems vai Eleja mediķi nevar paspēt ierasties laikā, taču izsaukumu skaits ir tik mazs, ka atsevišķu brigādi tajos izvietot neesot lietderīgi. A.Čakšas taujāts, vai pašvaldība ir apmierināta ar Jelgavas neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķu darbu, domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš norādīja, ka no iedzīvotājiem nav bijis signālu, kas liecinātu par viņu kļūdām.
Pēc R.Fūrmaņa teiktā, centram ir arī nepieciešamas jaunas telpas, jo pašreizējās kļuvušas par šauru.
