Ko vēlēt jaunajā gadā? Protams, pašu dārgāko – veselību! Gadu mija ir laiks, kad vairāk tiek runāts par bāreņiem, par slimajiem, slimnīcā atstātajiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.
Ko vēlēt jaunajā gadā? Protams, pašu dārgāko – veselību! Gadu mija ir laiks, kad vairāk tiek runāts par bāreņiem, par slimajiem, slimnīcā atstātajiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Vai tas norāda, ka bērni mūsu sabiebrībā nav vērtība? Noteikti ne, jo ir ļoti daudz ģimeņu, kurās mazulis ir gaidīts un mīlēts. Galvenais, lai viņš būtu vesels, tad arī pārējie jutīsies labi.
Iepriecinoši, ka pirmo gadu pēc ilgāka pārtraukuma Jelgavā jaundzimušo atkal ir vairāk nekā mirušo, taču prieku aizēno arī kāds skumjš fakts – 2003. gadā pilsētā vēl nebijis skaits pēc dzemdībām slimnīcā atstātu bērniņu. Par viņu un pārējo tikko dzimušo mazuļu veselību Dzemdību nodaļā rūpējas neonatologi. Jelgavas slimnīcā līdz šim bija viena neonatoloģe, taču jau pusgadu kā viņai piepulcējusies arī jelgavniece Baiba Skudra. Jaunā ārste pagājušajā vasarā P.Stradiņa universitātē beigusi neonatoloģijas rezidentūru un atgriezusies Jelgavā, lai strādātu slimnīcā, kur pirms nedaudz vairāk nekā 30 gadiem pati piedzimusi un kur pasaulē nākusi arī viņas meitiņa Justīne.
Koks ar diviem galiem
Baiba ir priecīga, ka viņai ir iespēja strādāt dzimtajā pilsētā. Medicīnas studijās pagājis vairāk nekā desmit gadu, pabeigtas divas rezidentūras – pediatrijā un neonatoloģijā (medicīnas virziens, kur strādājošie ārsti aprūpē jaundzimušos perinatālajā periodā līdz mazuļa 29 dzīves dienai). “Mūsu profesija nav īpaši iecienīta studentu vidū, šovasar no Latvijas mēs tikai divas ārstes pabeidzām neonatoloģijas rezidentūru. Strādājam ar priekšlaicīgi dzimušiem, neiznēsātiem un smagi slimiem bērniņiem, darbs ir psiholoģiski ļoti smags, un ne visi to var veikt. Īpaši to izjutu Rīgā neonatoloģijas centrā, ik dienu saskaroties tikai ar smagi slimiem bērniņiem un viņu vecākiem. Bieži neonatologs lemj par bērna dzīvību. Tas ir kā koks ar diviem galiem: no vienas puses, mūsu sūtība ir izglābt dzīvībiņu, no otras puses, – apzināties, ka izglābtais dažbrīd tikai puskilogramu smagais priekšlaicīgi dzimušais mazulis būs slims, invalīds vai no citiem atkarīgs visu savu mūžu… Mana nostāja tomēr paliek nemainīga: ja cilvēciņš izdzīvo, viņam ir tiesības arī tālāk dzīvot uz šīs pasaules. Dzemdību nodaļā strādāt ir daudz vieglāk, jo tur pārsvarā dzimst veseli bērni,” atzīst Baiba Skudra. Sākot strādāt Jelgavā, Baibai nācies patīkami secināt, ka lielākā daļa bērniņu dzimst veseli: “Pēc darba neonatoloģijas centrā, kur saskāros tikai ar slimiem mazuļiem, darbs Jelgavā man devis lielu emocionālo pacēlumu. Veselo bērniņu ir daudz vairāk nekā slimo, un tas priecē,” secina daktere.
Bērns kā vērtība
Uz jautājumu, vai tiesa, ka sabiedrībā bērns netiek uztverts kā vērtība, Baiba Skudra teic, ka nekādā gadījumā to nevar attiecināt uz visām ģimenēm. Liela daļa vecāku mazuli noteikti uztver kā lielu vērtību. “Ar prieku skatos uz ģimenēm, kurās bērniņu gaida abi vecāki. Viņi kopā apmeklē pirmsdzemdību apmācības, klausās lekcijas, skatās mācību filmas un tiekas ar vecmāti. Taču ir arī tādi, kuriem bērns vajadzīgs ķeksīša pēc vai nejauši pieteicies. Šiem cilvēkiem karjera un tas, ko runā apkārtējie, ir vissvarīgākais. Bērniņš piedzimst, bet viņu uzaudzina praktiski citi cilvēki. Dažbrīd grūti izprast vecāku psiholoģiju,” spriež Baiba Skudra. Viņa savā praksē atceras kādu sievieti, kas pēc dzemdībām nav gribējusi savu mazuli, jo to ieguvusi izvarošanas ceļā. Psihologi viņu atrunājuši no aborta, bet jau grūtniecības laikā sieviete saviem spēkiem centusies atbrīvoties no bērna, lietojot dažādus medikamentus un citas metodes. Bērniņš tomēr nāca pasaulē, sieviete viņu nepieņēma un atteicās no jaundzimušā, lai kā ārsti centās viņu pārliecināt. Bērns piedzima ar problēmām. Dzīve viņam sabojāta, mazulis palicis bez vecākiem un slims uz mūžu. “Man grūti saprast, kā sieviete, sevi saudzēdama, tajā pašā laikā var “nonāvēt” savu bērniņu. Manuprāt, tā ir dziļāka problēma, kas meklējama pašas sievietes ģimenē un audzināšanā. Patiesībā nekad pasaulē tā nebūs, ka neviens neatteiksies no sava bērna. Arī senos vēstures romānos varam lasīt par pamestu šūpulīti pie baznīcas vai nama durvīm. Tomēr, manuprāt, pēdējā laikā, mēdz būt vairāk ģimeņu, kurās bērns tiek gaidīts, mīlēts un uztverts kā vērtība.”
Interesants fakts, ko novērojuši arī mediķi, ir tas, ka pēdējos gados bērni mēdz dzimt smagāki un lielāki. Baiba tam piekrīt un to skaidro ar mūsu dzīvesveidu, ēšanas paradumiem, antibiotiku lietošanu. “Mēs bieži vien nezinām, kādu pārtiku uzturā lietojam, ar kādām vielām un stimulatoriem tā apstrādāta, mēslota. Pasaulē ir tikai atsevišķas slimības, pret kurām nespēj cīnīties antibiotikas un medikamenti. Tos uzņemot, iespaids tiek atstāts arī uz cilvēku un ir viens no iemesliem, kādēļ vairs nav retums četrus un vairāk kilogramu smagi jaundzimušie. Tagad cilvēki uz pasaules dzīvo ilgāk, jo spēj cīnīties ar dažādām slimībām un paši kļūst augumā raženāki. Tas ir dabisks attīstības virziens,” skaidro Baiba Skudra.
Svarīgs arī tētis
Aizvien vairāk pāru izlemj par labu ģimenes dzemdībām. Neonatologi to vērtē ļoti pozitīvi, jo bērniņš jau mammas puncī uztver un sajūt kā māmiņu, tā tēti. Ja abi par viņu rūpējas un gaida, bērniņš ir mierīgāks grūtniecības laikā, un dzemdībās sarežģījumu var nebūt. Mazais ļoti sajūt arī tēta atbalstu. Dažkārt vecāki nesaprot, kā tas var būt, ka grūtniecība noritējusi tik labi, taču dzemdībās radušies sarežģījumi.
“Grūtniecības laikā varam pamanīt un novērst dažādas nepilnības, bet dzemdību gaita ir bieži vien iepriekš neprognozējama. Ārsti ne vienmēr spējīgi tajā ko mainīt, piemēram, ja bērniņam ap kaklu aptinusies nabas saite un tādēļ tiek traucēta asinsrite. Ja kaut kas notiek, vecāki uzreiz meklē vainīgo, bet ne vienmēr ārsti ir vainīgi. Varu droši apgalvot, ka Dzemdību nodaļā nemaz nevar strādāt neiejūtīgi cilvēki bez atbildības izjūtas.”
Gadās, ka pat ļoti labas grūtniecības laikā galarezultāts ir ķeizargrieziens. Ārste stāsta, ka to izdara tikai pēc priekšnoteikumiem, kādēļ tas jādara, – auglim ir nepareiza guļa, viņš ir pārlieku liels, māmiņas fizioloģisko īpatnību dēļ u.c. “Ķeizargrieziens noteikti tiek veikts arī sarežģītu dzemdību gadījumos, lai glābtu bērnu un pašu māmiņu. Vecākiem stāstām, ka ķeizargrieziens nav nekas bīstams, turklāt pēdējā laikā to veic ar epidulāro anastēziju (injekcija mugurā), un bērns narkozi nesaņem,” skaidro Baiba Skudra. Dabiskā ceļā dzimušie bērniņi dažās niansēs varbūt arī atšķiras no “ķeizariņiem”, kas pēc piedzimšanas ir miegaināki, bet pēc tam tramīgāki. Ar laiku tas pāriet. Taču plānoto ķeizargriezienu bērniņi visbiežāk pasaulē nāk spēcīgi, veseli un nesamocīti.
