“Viss ražošanas process mums praktiski notiek divus mēnešus gadā – maijā un jūnijā. Priežu čiekurus, kurus nepārstrādājam, sasaldējam un uzglabājam saldētavās. Tāpat tos glabāt nedrīkst, jo čiekuros ir liels mitrums un tie var sapelēt. Priežu čiekurus drīkst ievākt tikai trīs nedēļas – maija sākumā vai vidū –, atkarībā no tā, kāds pavasaris,” stāsta SIA “Mītavas čiekurs” dibinātājs un vadītājs Reinis Artimovičs, kamēr mēs Jelgavas novada Svētes pagasta Atpūtā apskatām viņa ģimenes mājas garāžā ierīkoto ražotni, kur top divu veidu produkti – priežu čiekuru sīrups un priežu čiekuri sīrupā. Saimniekam un viņa ģimenei padomā ir arī trīs jauni produkti – ievārījumi, kur čiekuri ir kopā ar ogām – brūklenēm, mellenēm, smiltsērkšķiem – un medu. Produktu tapšanā iesaistīta visa Reiņa ģimene – sieva un abi dēli.
Divi pamatprodukti un jaunas ieceres
“Te arī viss notiek,” Reinis turpina, norādot uz mājas pagalmu, kur tiek izklātas segas, čiekurus šķiro un atbrīvo no skujām. Pēc tam tos sadala pēc lieluma un sasver, lai būtu ērti gatavot. Pirms tam gan vēl jādodas uz mežu, kur čiekuri tiek ievākti trijās privātās priežu jaunaudzēs, vienojoties ar to īpašniekiem. Čiekurus rauj no koka, pakāpjoties uz kāpnēm, lai varētu aizsniegt. Mazajiem puikām tas gan vēl neesot pa spēkam, tāpēc viņi vairāk piedalās šķirošanā.
Tālākais darbs norit garāžā, kur uz divām plītīm tiek likti divi lielie 40 litru katli. Sākumā, pirms bēršanas katlā, čiekurus vēl noplaucē, lai būtu sterili. Pēc tam tos karsē kopā ar ūdeni un cukuru 70 grādu temperatūrā četras stundas. Jā, tieši karsē, nevis vāra, lai nezustu priežu čiekuros esošās vērtīgās vielas – sveķi, ēteriskās eļļas un C vitamīns.
Priežu čiekuri sīrupā ir produkts ar spēcīgāku garšu un lielāku ēterisko eļļu saturu. Bērniem vairāk piemērots sīrups. Kuru produktu izvēlēties pieaugušajiem – tā ir gaumes lieta, skaidro Reinis. Produktu gatavošanā izmanto trīs veidu cukuru – klasisko cukurbiešu, attīrītu un neattīrītu cukurniedru.
“Mītavas čiekura” produkti ir reģistrēti kā uztura bagātinātāji uztura bagātinātāju reģistrā. “Tās nav zāles, tāpēc es nedrīkstu teikt, ka tie ārstē,” teic ražotājs, piebilstot, ka abi stiprina imunitāti un tos ieteicams lietot, ja ir augšējo elpošanas ceļu saslimšanas, klepus vai iesnas.
Reinis teic, ka viņa piecu gadu pieredze un pircēju atsauksmes liecina, ka sīrups un čiekuri sīrupā palīdz labi – bronhīts pazūd kā nebijis. Tomēr ceļš no čiekura, kas aug mežā, līdz burciņai ir garš, un viss ir roku darbs. Pašlaik produkti tiek fasēti 500 un 250 mililitru burciņās, izstrādes procesā ir arī mazāks – 125 mililitru – fasējums. Produktu derīguma termiņš ir viens gads. Pēc atvēršanas tie jāuzglabā ledusskapī.
R.Artimovičs ar lepnumu rāda kopā ar sadarbības partneri – Jelgavas uzņēmumu “Karameļu darbnīca” – tapušos produktus – ledenes uz kociņa ar kadiķogām, dzērvenēm un mellenēm. Produktu etiķetes izgatavo Jelgavas uzņēmums “MC Print”.
Izaicinājums – iestāšanās biznesa inkubatorā
SIA “Mītavas čiekurs” dibināta šā gada septembrī, bet uz Atpūtu ģimene pārcēlusies pirms gada. Pirms tam Reinis darbojies kā mājražotājs–pašnodarbināta persona un viss ražošanas process noritējis ģimenes dzīvoklī Jelgavas centrā, kur uz trešo stāvu stiepti gan čiekuru, gan cukura maisi, bet pēc tam lejā – gatavās produkcijas kastes.
Reinim nācies kaimiņiem skaidrot, ka viņš mājās nedzen kandžu, un tie drīz vien to sapratuši, sajūtot specifisko čiekuru, skuju aromātu un saldo cukura smaržu. Abi ar sievu produktus gatavojuši maiņās, gan pa dienu, gan naktī. Pirmais, uz ko tiekušies, – vajag savu īpašumu, kur var strādāt ērti.
Dibināt uzņēmumu Reinis nolēmis, jo izšķīries par jaunu izaicinājumu – iestāties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jelgavas Biznesa inkubatorā. Viņš jau ir aizstāvējis savu biznesa ideju un tagad gaida rezultātu paziņošanu.
Lielākā atdeve – no tirdziņiem
Savu produkciju R.Artimovičs galvenokārt pārdod dažādos gadatirgos. Iegādātajās teltīs un pie paša izgatavotajiem galdiem un stendiem tagad var vienlaikus tirgoties trīs vietās. Līdz šim iztikuši ar ģimenes spēkiem, nu pieņemts pirmais darbinieks, kas nodarbosies ar tirdzniecību. No tirdziņiem ir vislielākā atdeve, īpaši tirgojoties lielākajos, kā, piemēram, Simjūda gadatirgū Valmierā, kur piedalās ap 300 tirgotāju, un, protams, Jelgavas Piena, maizes un medus svētkos, turpina Reinis.
Tirgošanās notiek arī internetā – gan “Facebook”, gan divus gadus sadarbībā ar iepirkšanās portālu perkamkopa.lv. Noslēgts līgums ar “Omniva” pakomātu uzņēmumu, pirkumi tiek sūtīti arī pa pastu, bet piegāde Jelgavā ir bez maksas.
Arī ārzemniekiem ir interese par “Mītavas čiekura” produktiem. Tos iegādājas cilvēki no Baltijas valstīm, Krievijas, ASV, ir veikti sūtījumi uz Spāniju un Lielbritāniju.
“Mītavas čiekura” produkti nopērkami 40 veikalos visā Latvijā un 90 procentos lielāko Latvijas pilsētu,” lepojas Reinis, piebilstot – ja izdosies iekļūt biznesa inkubatorā, tiks strādāts, lai iekļūtu lielākajos veikalu tīklos. Pašlaik tam vēl nepietiekot ražošanas jaudu.
Lai jaudu kāpinātu, tiks izmantota Jelgavas novada jauno uzņēmēju konkursā “Esi uzņēmējs Jelgavas novadā” iegūtā naudas balva 1300 eiro, par ko plānots iegādāties elektrisko 100 litru katlu sīrupu vārīšanai. Turklāt katlam būs arī izgāšanas funkcija, kas ražošanu padarīs daudz efektīvāku, skaidro Reinis.
Viņam ir doma iegādāties arī pildīšanas iekārtu, jo pašlaik katra burciņa tiek piepildīta un aizskrūvēta ar rokām, pēc tam vēl uz tās uzlīmējot etiķeti. Tā kā dārgām iekārtām nav labi stāvēt dīkā, domāts arī par vietējo ogu un augļu pārstrādi – ievārījumu gatavošanu.
“Mums Latvijā nav resursu (derīgo izrakteņu), tāpēc jāizmanto tas, kas ir, – dabas veltes, jāpelna ar to, kas ir un ar savām rokām. Ja ir galva uz pleciem un gribēšana, tad visu var izdarīt. Arvien populārāk kļūst, ka cilvēki paši sev rada darbavietas, rada jaunus, interesantus produktus, un var redzēt, ka tirdziņi kļuvuši piesātināti. Ko tikai Latvijā neizdomā un neizmanto – kaņepes, zemestaukus, audzē šitaki sēnes,” savu biznesa filozofiju klāsta Reinis.
Uzņēmējam gan ne visai patīk, ka cilvēki cenšas cits citu kopēt, nevis ielikt kaut ko no sevis un izdomāt ko jaunu. Arī Reinim ir savi atdarinātāji – šobrīd Latvijā reģistrēti 12 priežu čiekuru produktu ražotāji.
Viens no R.Artimoviča svarīgākajiem mērķiem ir uzsākt produktu eksportu, meklēt ārvalstu tirgus un attīstīt vietējo. Veikta reģistrācija arī pasaules lielākajos interneta veikalos “Etsy”, “Amazon” un “Ebay”. “Esam gatavi startēt, jautājums ir tikai – kad,” piemetina Reinis. Visticamāk, būs vajadzīgas arī lielākas ražošanas telpas. Ja izdotos tikt biznesa inkubatorā, tad tas segtu pusi no telpu īres.
Ideju noskata internetā
Kāpēc tieši čiekuri? Un kā radās biznesa ideja? “Vecākais puika slimoja – klepus nepārgāja, nekas nelīdzēja. Tad sieva internetā atrada un pasūtīja kādas sievietes mājās gatavotu brūvējumu, kas izskatījās visai briesmīgi – “Spilvas” burciņā ieliets sarkanīgs šķidrums, kurā peld daži čiekuri. Dēls no tā beidza klepot,” atminas Reinis.
Tad ģimene izlēmusi, ka ko tādu var izvārīt paši – ievāca čiekurus, bet sīrupa recepti atrada internetā. Vispirms čiekuru sīrups izvārīts pašu vajadzībām. Tad izlemts burciņas skaisti noformēt, izdrukāt etiķetes un uzdāvināt radiem un draugiem.
Tuvinieki pamudinājuši sākt vārīt vairāk un pārdot. Tā arī tapuši “Mītavas čiekura” produkti, un, kā vēsta uzraksts uz etiķetes “ar mīlestību gatavots savējiem.” R.Artimovičs teic, ka tā patiešām arī ir – produkti gatavoti ar mīlestību savējiem – un visi, kuri tos iegādājas un kuriem tie patīk, ir mūsējie.
Jaunais uzņēmējs, kurš mācījies ekonomiku, strādājis tirdzniecībā un viesmīlības biznesā, bet tagad ikdienā joprojām strādā par tirdzniecības pārstāvi, vēl tagad atceras savu pirmo tirdziņu. Tas bijis Piena, maizes un medus svētkos Jelgavā. Tajā dienā Reiņa darbavieta rīkojusi sporta spēles, un viņš noskumis, jo domājis, ka tirdziņa dēļ netiks uz spēlēm. Tomēr ticis, jo pulksten 11 jau visas 60 burciņas bijušas izpārdotas. Augustā vairs nebija nevienas.
Nākamajā gadā nolemts sākt pamatražošanu. Lai to paveiktu un iegādātos nepieciešamo, abi ar sievu katru mēnesi atlicinājuši no algām. Tajā gadā produktu pieticis no maija līdz oktobrim, pagājušajā gadā – jau līdz februārim. Pērn saražotas 10 000 vienības, šogad jauda divkāršota, bet esot bažas, ka arī ar to nepietiks.
“Ir pircēji, kuri manus produktus pērk regulāri. Es arī labprāt stāstu, izglītoju cilvēkus, lai viņi saprot, ka tā ir laba lieta. Ja mums sāp galva, mēs zinām, ka ir jāiet uz aptieku pēc ibumetīna. Bet, ja sāp kakls vai ir klepus, vēlos, lai cilvēki nāk pēc maniem produktiem,” aicina Reinis.
Viņš izstāsta arī kādu kuriozu. Sākumā abi ar sievu nav zinājuši, ka izkarsētie čiekuri ir ēdami (karsējot tie kļūst mīksti), un pēc sīrupa izvārīšanas gāzuši ārā. Tad ievērojuši, ka vecākais puika tos lasa un ēd.
Vēl nav peļņas projekts
Patlaban gan visu, ko nopelna, ģimene iegulda ražošanā un attīstībā. “Pagaidām tas nav peļņas projekts, bet ir tā labā sajūta, ka tu audz,” atzīst Reinis. Ražotājs piebilst, ja pieņemtu vēl kādu darbinieku, varētu pat sākt baudīt dzīvi, tomēr viņa mērķos neietilpst izveidot fabriku, viņš vēlas saglabāt mājražošanas formātu un roku darbu.
Nesen “Mītavas čiekurs” sācis gatavot arī dāvanu kastītes ar sīrupu, konfektēm un jaukiem uzrakstiem: “Es mīlu Latviju”, “Mīļajai māmiņai”, “Dāvana vientuļai sievietei” u.c. Būs arī Ziemassvētku tematika.
Korporatīvās dāvanas iestādēm un uzņēmumiem, kuri tās pasniedz saviem darbiniekiem un sadarbības partneriem, sāktas gatavot samērā nesen, un pieprasījums pēc tām aug. Piemēram, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram “Mītavas čiekura” produkti tā iepatikušies, ka tas Ziemassvētku dāvanas pasūtījis jau tagad.
“Mēs pielāgojamies pasūtītāja budžetam, tam, kādus uzrakstus klients vēlas. Pagājušajā gadā korporatīvās dāvanas realizējām ļoti veiksmīgi,” skaidro R.Artimovičs. Bet, lai par viņu un uzņēmumu uzzinātu pēc iespējas vairāk cilvēku, Reinis teic, ka tagad maksimāli strādā, lai būtu atpazīstams.
“Mītavas čiekura” produktus mūspusē iespējams iegādāties “Zemnieka cienastā”, pārtikas veikaliņā, kas atrodas netālu no Tušķu apļa, ceļa malā pie tilta, kā arī pārtikas veikalā Svētē, kas nesen atvērts ceļa malā pie Svētes pils.
