Kurš gan no mums nezina no senās pasaules līdz mums atnākušo teicienu «Veselā miesā – vesels gars»?
Kurš gan no mums nezina no senās pasaules līdz mums atnākušo teicienu «Veselā miesā – vesels gars»? Par to, ka veselīga un sportiska izskata vīrieši tika uzskatīti par etalonu, liecina senās Grieķijas mākslinieku skulptūras, kas gan noklusē par atainotā tēla garīgajām spējām. Spartieši savā laikā fiziskās dotības vērtēja augstāk par prātu, tādā veidā, iespējams, graujot pilsētnieku intelektuālo potenciālu. Lai kā, tomēr visā cilvēces attīstības vēsturē ir meklēts zelta vidusceļš – cilvēks centās sevi attīstīt gan garīgi, gan arī fiziski.
Diemžēl pēdējā laikā mūsu dzīves uztverē veidojas aizvien lielāka plaisa starp garu un miesu. Iznāk – ja tu esi fiziski spēcīgs, sportisks, tev smadzenēs «čiks» vien ir. Un otrādi – ja esi intelektuālis, radošs, tas jau kalpo par attaisnojumu ar fizisku slodzi lieki nenodarbināt savu ķermeni, tas mūsdienās neesot stilīgi. Ja paskatās uz jauniešiem (vairāk gan uz puišiem), skaidri saredzama tendence izskatīties pēc iespējas tizlākiem (lai piedod sportiskā jaunatnes daļa) – sakumpušas muguras, īpatnēja gaita ar piesēdieniem utt.…
Mēs, «Zemgales Ziņu» kolektīvs, pagājušās nedēļas nogalē devāmies pierādīt, ka neesam vis tikai «kantora» cilvēki, ka spējam pašizpausties ne tikai uz papīra, bet arī sportā. Galu galā daudzi no mums paralēli darbam visa gada garumā trenējas un cenšas uzturēt sevi sportiskā formā.
Jāatzīst, starp mums bija arī acīmredzami sportiska izskata «Ziņu» pārstāvji, kuru ārējais veidols dažos mūsu komandas sāncenšos radīja šaubas par viņu radošajām spējām.
Pie volejbola laukuma kāds no sporta spēļu dalībniekiem atzina, ka mūsu komandai ir sportiski vīri, uz ko «Ziņu» pārstāvis izteica atbildes komplimentu savam sarunu biedram – arī viņš nebija no mazākajiem. Iespaidīgā vīra sieva ar lepnumu atzina: «Viņš man ir intelektuālis!» Interesanti, vai intelektuāļiem aizskaroši ir sportot? Un vai tiem, kas sporto, klibo prāta spējas? Uz šiem jautājumiem neatbildējis, pretinieku komandas intelektuālās daļas pārstāvis vīzdegunīgi izaicināja mūsējo uz dambretes spēli, bet, saņēmis «labprātu», nez kur pazuda.
Priecē, ka godam izcīnīta trešā vieta, kaut gan skaita ziņā bijām salīdzinoši maza komanda un nevienam mūsu intelektuālim nesagādāja grūtības piedalīties pat vairākās disciplīnās. Tā bija arī lieliska iespēja būt kopā ārpus darba, kad ikdienas steigā reizēm nepaspēj izpausties mūsu labākās īpašības un attiecības ir vairāk koleģiālas. Mēs bijām draudzīgi, miesā un garā stipri. Atliek vēlreiz piekrist senajiem cilvēces pārstāvjiem – veselā miesā vesels gars.
