Dati liecina, ka tikai vienas ceturtās daļas jauniesaucamo veselības stāvoklis atbilst tam, lai viņus iesauktu aktīvajā dienestā.
Dati liecina, ka tikai vienas ceturtās daļas jauniesaucamo veselības stāvoklis atbilst tam, lai viņus iesauktu aktīvajā dienestā. Tas ir ļoti slikts rādītājs. Pagājušajā nedēļā aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis uzaicināja veselības valsts ministru Viktoru Jaksonu apmeklēt jauniesaucamo centru un Kara slimnīcu Rīgā, lai ministrs izteiktu savas domas par slimnīcas perspektīvām un sadarbības iespējām no veselības aprūpes skatījuma.
V.Jaksons atzina, ka redzētais atstājis labu iespaidu, un secināja, ka uzturēt kara hospitāli ir nepieciešams. Civilā veselības aprūpe nav jādublē ar jaunu, dārgu struktūrvienību. Kara slimnīca tiks veidota kā militārais medicīnas centrs un ambulatora iestāde, kur veiks ambulatoru virsnieku dispanserizāciju un jauniesaucamo apskati.
Jauniesaucamo centrā veselības valsts ministrs iepazinās ar konkrētiem skaitļiem, kas liecina, ka jauniešu veselības stāvoklis ir diezgan kritisks tikai vienai ceturtajai daļai puišu veselības stāvoklis ir atbilstošs dienestam. Vēl daļa var tikt iesaukta pēc attiecīgas ārstēšanas. Konstatēts, ka apmēram 90 procentu jauniešu pie ārsta nav bijuši kopš bērnības vai pēdējās potēšanas reizes pusaudžu gados. V.Jaksons uzskata, ka tā nav šodienas veselības aprūpes vaina, bet gan tas norāda, ka jauniešiem un viņu vecākiem nav intereses par savu un bērnu veselību. Turklāt daudzi no viņiem ir hroniski slimi, kas tiek atklāts tikai pirms došanās armijā. Tas ir jautājums par veselību kā vērtību mūsu sabiedrībā. Pēc V.Jaksona domām, nākotnē vajadzīga cieša ģimenes ārstu un jauniesaucamo centru speciālistu sadarbība rajonos. Ģimenes ārsts varētu būt zinošākais speciālists par konkrēta jaunieša veselības stāvokli.
Zemgales valsts militārā dienesta pārvaldes vadītājs Gundars Ošiņš «Ziņām» sacīja, ka šī ir samērā konfidenciāla lieta un nebūtu pareizi minēt kādus skaitļus vai procentus.
Mēs attiecīgajā laikā saņemam sabiedrības «gatavu produktu», kas griežas pie mums, likuma spiests. Neesmu padomju laika piekritējs, taču nevar noliegt, ka tad jau 15 gadu vecumā sākās jauniešu dispanserizācija un zēni veselības traucējumus laikus varēja ārstēt par valsts līdzekļiem, tagad tas nenotiek, saka G.Ošiņš.
Viņš uzskata, ka šis jautājums jārisina visai sabiedrībai un jāieinteresē jaunie cilvēki rūpēties par savu veselību.
