Kas var pateikt, ka vēsture neatkārtojas? Skat, kas notiek Latvijā! Visi atceras pirmos brīvvalsts gadus, kad Godmaņa kungs bija premjers.
Kas var pateikt, ka vēsture neatkārtojas? Skat, kas notiek Latvijā! Visi atceras pirmos brīvvalsts gadus, kad Godmaņa kungs bija premjers. Ar viņa gādību tika izveidota Pareksa banka, kurai bija monopoltiesības veikt valūtas maiņas operācijas. Dievs zina, cik naudas aizplūda garām valsts kasei, un tajā laikā tika izsaimniekots G-24 kredīts. Godmaņa kungs atkal ir nokļuvis tuvu valsts kasei, un atkal Pareksa banka, kas ir ar mieru «slaukt lauku gotiņu», tiem pašiem zemniekiem, ko savā laikā aplaupīja visi pārējie, tagad ir gatava dot kredītus par 12 procentiem. Turklāt, ja zemnieks būšot cītīgs kredīta atmaksātājs, valsts segšot 30 procentu no kredītlikmes.
Interesanti, vai ne? Bet ir viens «bet» – kā varēs sastrādāties viena valdība divās kredītiestādēs, jo Panteļējeva kungs kopā ar Krištopana kungu domā Hipotēku banku pārveidot par valsts banku, kredītus zemniekiem viņi arī ir spiesti dot ar 12 procentu likmi, jo ir jārada uzkrājumi, lai varētu atmaksāt G-24 kredītu. Vēl interesantāk ir tas, ka jau izveidota Zemnieku saeimas pastāvīgā komiteja un par tās priekšsēdētāju ievēlēts visiem pazīstams, enerģisks puisis no Tērvetes. Viņš ir akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» padomes loceklis, kā arī biešu sēklu tirgotājs. Komiteja darbojas jau divus mēnešus, un ir publicēts pirmais aicinājums visiem pozitīvi domājošiem Latvijas zemniekiem. Tagad šī komiteja pārstāvēs un aizstāvēs zemnieku intereses. Tā vēlas panākt, lai Latvijas zemnieki kļūtu turīgi. Kurš gan būs turīgs, ņemdams 12 procentu kredītus!
Taču akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» akcionāru pilnsapulcē gan nebija dzirdams, ka minētās komitejas priekšstāvis aizstāvētu biešu audzētājus zemniekus. Valde, pareizāk sakot, biešu audzētāju un pārstrādāju asociācija, ieviesa kvotas. Kvotas ne jau klasiskā izpratnē – ja ir par daudz biešu audzētāju, jāierāda, cik katram izaudzēt –, bet gan fabrikā tagad būs atšķirīga samaksa par A, B, C kvotām, tātad būs samazināta cukurbiešu audzētāju gūtā peļņa.
Pagājušajā gadā akciju sabiedrības «Jelgavas Cukurfabrika» valde noslēdza līgumu ar SIA «Baltic Sugar Company» un nodeva 35 tūkstošus tonnu baltā cukura SIA īpašumā. Līgumā nav minēts ne audita slēdziens, ne ķīlas par cukuru, un sliktākais ir tas, ka padome tādu līgumu akceptē. Ar šā līguma starpniecību mūsu cukurs ir divreiz dārgāks nekā īstenībā maksā. Vai tā ir zemnieku aizstāvība?
Šaubos, vai Jēkabpils Cukurfabrika ar zemniekiem norēķinās ar cukuru par 44 santīmiem kilogramā, un uzreiz atpērk to no zemniekiem par 38 santīmiem. Piena pārstrādes uzņēmumi no zemniekiem iepērk pienu ar 3,6 līdz 4 procentu tauku saturu par 9,3 santīmiem, bet mēs veikalā iegādājamies samazgas (citādi es to nevaru nosaukt) par krietni augstāku cenu. Monopolisti graudu pārstrādātāji iepērk lopbarības graudus par Ls 50 tonnā, bet lopbarību pārdod par Ls 150 tonnā.
Pašlaik izstrādāti lauku attīstības plāni trīs nopietnās iestādēs – Krištopana izveidotā komisija Ministru kabinetā, Zemnieku saeimas komiteja un Salkazanova vadītā Zemkopības ministrija. Dzīvosim un redzēsim, kā tas izskatīsies, kurš ko dzejos, bet pa to laiku nebūtu slikti pārbaudīt akciju sabiedrības – kas tur notiek, cik godīgi saimnieko valdes un padomes? Šķiet, lielākā daļa valžu un padomju, kamēr mūsu zemnieku vairākums nīkuļo un iznīkst, dzīvo kā nieres taukos. Ir pēdējais laiks palīdzēt zemniekiem nopietni, citādi brīvā tirgus apstākļos mēs zaudēsim savu nišu, to ieņems kaimiņi, kas arvien cītīgāk ienāk mūsu valstī.
Karpovs
