Vēlā sestdienas vakarā gan kājām, gan braukšus uz muzejiem devās tūkstoši interesentu.
Starptautisko muzeju dienu, ko kopš septiņdesmitajiem gadiem pasaulē atzīmē 18. maijā, beidzamos piecus gadus Latvijā aizēno tai tuvākais sestdienas vakars jeb Muzeju nakts. Šis par labu tradīciju kļuvušais pasākums daudziem jo daudziem interesentiem modina vēstures izpētes alkas. Mūsu pilsētā «nakšņotāju» tūkstoši virzījās uz Jelgavas muzeju, pili un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas filiāli.Eksponātus nesa no mājāmSestdienas vakarā Ģederta Eliasa Vēstures un mākslas muzejā atklāja izstādi «Mans vērtīgākais suvenīrs», kurā ap 30 interesentu publikai izrādīja sev tuvu priekšmetu kolekcijas: kāršu komplektus, sērkociņu kārbiņas, dekoratīvos traukus, glāzītes un dažādas citas saimniecībā varbūt pat nederīgas mantas. Piemēram, jelgavniece Mārīte Greisele, kas mūžu nodzīvoja Vācijā, muzejam dāvājusi vairākus vērtīgus mākslas darbus, bet līdzi tiem nāca arī suvenīri – kaķi, no porcelāna, akmens un citiem materiāliem.Kad dažas stundas pēc pasākuma atklāšanas «Ziņas» vēlreiz apmeklēja Ģ.Eliasa muzeju, publikas jau bija krietni vairāk nekā sākumā (tai naktī ieradušies 2083 apmeklētāji). Kā kļuva zināms no drošiem avotiem, par labākajām suvenīru kolekcijām atzītas Gunta Švītiņa «Sapņu ķērājs», Dainas Reinfeldes «Taureņi», Tāļa Rēdmaņa «Ēzelīši» un Maijas Karoles «Afgāņu kurti» un «Zirdziņi». Paralēli risinājās arī kuriozu notikumu ceļā un no ceļojumiem atvesto ēdienu recepšu konkurss. Varēja vērot pastāvīgo ekspozīciju un Jelgavas mākslinieku pavasara izstādi, ik pa brīdim uzstājās Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņi un pedagogi.Dālderis noder vienmēr Apmeklētāju netrūka arī Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja filiālē Stacijas ielā (lai gan darbinieces pirmajā stundā bilda, ka to ir mazāk nekā pērn). Tur visi eksponāti saistīti ar ceļošanu – šāgada Muzeju nakts pamattēmu. Jāpabrīnās, ka šķietami nelielā telpā un teritorijā satilpst tik daudz eksponātu par dzelzceļa vēsturi. Ja vēl ir tādi interesanti stāstnieki kā veterāns mašīnists Jānis Veilands un kolēģi, tad – nenoklausīties.LLU mītnes vietā apmeklētājus uzskaitīt šķita neiespējami – tik plašas ļaužu masas likās pārsteigums ikvienam. Labi, ka pie pils ieejas sastaptais studentijas valdnieks Azemitologs veiksmīgi sadalīja apmeklētāju plūsmas. Ziemeļu kolonādē dziedāja kori «Liepa» un «Ozols», savukārt dienvidu kolonādē notika cīniņš pret ekonomisko krīzi – pareizi atbildot uz āķīgu jautājumu, varēja kļūt par svaigi kalta dāldera īpašnieku. Taču visgarākā rinda veidojās pie pils muzeja durvīm uz pieņemšanu pie hercoga Bīrona un parakstīšanos viesu grāmatā.Ložmetējkalna pakājē… Cūkmens Aptuveni tūkstoš valgundnieku, rīdzinieku, jelgavnieku, dobelnieku un citu tuvākās apkaimes iedzīvotāju par savu Muzeju nakts mērķi bija izvēlējušies latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju muzeju Mangaļos un Ložmetējkalnu, kura pakājē bija izvērsies Cūkmens. Proti, akciju sabiedrība «Latvijas valsts meži» tur izvērsa sabiedrisko aktivitāšu programmu «Mammadaba». Katrs atbraucējs, sevišķi bērni, tika mudināti pēc svilpes signāla no dažu soļu attāluma lidināt atkritumu maisos saplacinātas pudeles, vecas baterijas un citus atkritumus. Turpat blakus varēja risināt atjautības uzdevumus. Piemēram, jautājums: cik vecs ir šis mežs? Atbilde: jaunāks par 93 gadiem. Ziemassvētku kauju laikā 1916. gadā meža tur taču nebija. Meža darbiniece Līga Zute-Abizāre demonstrēja, kā, veicot nelielu urbumu, koka vecumu mēra mežsargs. Vērīgākie pētnieki varēja izskaitīt 67 gadskārtas.Pūtēju orķestris ieradās pusnaktīMangaļos Latvijas Kara muzejs bija sarūpējis plašu programmu, kas sākās ar Tērvetes amatierteātra joku lugām – Rūdolfa Blaumaņa «Trīnes grēkiem» un Jukuma Palēviča «Preilenīti» – un beidzās ar vareno Jūras spēku Liepājas orķestra pusnakts koncertu. Veco kara laika atmosfēru bija ieradušies uzjundīt Latvijā labi pazīstamie tehnikas kolekcionāri jelgavnieki Leons Kesmins un Alfrēds Zamockis, kurš bija atvedis līdzi 1925. gada beļģu sporta motociklu FN, kas sākumā stāvēja kā apskates eksponāts. Taču, tuvojoties pusnaktij, pēc skatītāju vēlēšanās tika sadabūts benzīns un iedziedājās motocikla motors – tas radīja sajūsmu.L.Kesmins par savu «polutorku» GAZ MM (1938. gada modelis, plaši izmantots Otrajā pasaules karā) stāstīja, ka tā daudz filmējusies. Arī šī mašīna darbojās un klātesošajiem radīja daudz jautājumu. Pasākuma beigās sanāca vesels bariņš «nakšņotāju», lai «polutorku» no pļaviņas izstumtu līdz ceļam.Vērtība ir izziņas kvalitāteiTuvējās Kalnciema vidusskolas vēstures skolotājs Alvils Apsītis sacīja, ka viņu visvairāk pasākumā iespaidoja diskā ierunātās karavīru vēstules, ko interesenti varēja noklausīties Mangaļu šķūnī. «Protams, svarīgi ir vēstures fakti, taču karavīru privātā dzīve, teksti, kas no frontes rakstīti tuviniekiem, liek izjust to laiku līdz sirds dziļumiem.» Vēl «nakšņotājiem» tika piedāvātas veiklības stafetes, divu un četru kilometru gari izlūkgājieni. Zigmārs Zaķis no Cenām kopā ar draugiem Mangaļos bija ieradies ar velosipēdu. «Braucot pa meža ceļiem, no Dalbes stacijas līdz šejienei ir tieši 21 kilometrs – velosipēdam ļoti piemērota distance,» stāstīja muzeja apmeklētājs. Kara muzeja direktore Aija Fleija secināja, ka filiālē Mangaļos muzeju nakts sanāk krietni nopietnāka nekā Vecrīgā Pulvertornī, kur pirms pieciem gadiem pirmajā Latvijā rīkotajā Muzeju naktī apmeklētāju skaits sasniedza 12 tūkstošu. «Vērtība nav apmeklētāju daudzumā, bet izziņas kvalitātē,» sprieda direktore.
