ASV un Baltijas valstu prezidenti piektdien Vašingtonā parakstīja unikālu dokumentu visu četru vēsturē ASV un Baltijas hartu.
ASV un Baltijas valstu prezidenti piektdien Vašingtonā parakstīja unikālu dokumentu visu četru vēsturē ASV un Baltijas hartu.
Tā būs politiski, nevis juridiski saistoša, un tajā nebūs nekādu ASV drošības garantiju Baltijai. Hartas mērķis ir veicināt visu četru valstu sadarbību un sekmēt Baltijas integrāciju Eiropas struktūrās un NATO.
Zīmīgs ir princips. Amerika palīdz Baltijai, lai Baltija labāk varētu palīdzēt sev, pirms izbraukšanas uz ASV šonedēļ teica Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.
Harta iezīmē Baltijas un ASV speciālās attiecības, tā savukārt uzskata ārlietu ministrs Valdis Birkavs.
Baltijas valstu vadošās amatpersonas vairākkārt uzsvērušas, ka harta neaizstās dalību NATO un baltieši joprojām cer iestāties aliansē. Hartas mērķu īstenošanai paredzēts izveidot vienu komisiju visaugstākajā līmenī un divas apakškomisijas drošības jautājumos un ekonomikā.
Krievijas attieksme pret hartu pagaidām ir nenoteikta diplomāti teic, ka tā būs atkarīga no dokumenta satura. Maskava paziņojusi, ka apsveic jebkādus soļus, kas rada atklātu, vienlīdzīgu un uz labām kaimiņattiecībām balstītu sadarbību Baltijas reģionā. Krievija to uzskata par neatņemamu sastāvdaļu tādas Eiropas veidošanā, kurā nebūtu sadales līniju.
Mūsu attieksmi pret ASV un Baltijas hartu noteiks tas, cik lielā mērā šā dokumenta saturs atbildīs šiem mērķiem, ceturtdien paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Valērijs Ņesteruškins.
Latvijas parlamentārieši uzskata ASV un Baltijas valstu hartu par atzīstamu dokumentu valstu savstarpējo attiecību nostiprināšanā un pierādījumu ASV interesei par Baltiju.
Harta apstiprina ASV un Baltijas valstu ieinteresētību stabilā un demokrātiskā attīstībā Krievijā. Šādu uzskatu paudis Latvijas prezidents Guntis Ulmanis ceturtdien izplatītajā preses paziņojumā Nacionālajā preses klubā Vašingtonā. «Mūsu kopējās interesēs ir atvērta, kooperatīva, ar seju pret Eiropu vērsta Krievija. Mēs apsveicam Krievijas mēģinājumus atrast veidus, kā vairot uzticību un raudzīties nākotnē pozitīvi,» teikts paziņojumā.
Maskavas ieinteresētība paturēt Baltijas valstis Krievijas ietekmes zonā ir vēsturiski izprotama, bet morāli nepieņemama, ceturtdien teikts laikraksta «Washington Post» ievadrakstā. «Tomēr daudzi šeit un vēl biežāk Rietumeiropā vilcinās uzņemt Baltijas valstis, tādējādi saniknojot Krieviju. Tā rezultāts ir diplomātisks kompromiss partnerattiecību harta,» teikts rakstā. «Tā nav ASV drošības garantija, to neratificēs (ASV) Kongress, tā negarantē (Baltijas valstīm) iestāšanos NATO,» teikts laikrakstā. Publikācijā atzinīgi novērtētas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pūles atjaunot demokrātiju un atzītas tiesības pievienoties Eiropas Savienībai un NATO, kā arī iesaistīties citās demokrātiskās Rietumu institūcijās.
