Maija Laizāne rakstā «Antropoloģiskas versijas» minējusi divas versijas, kāpēc Latvijā ir piespļaudītas ielas, vilcienu pakāpieni un dzīvojamo māju kāpnes.
Maija Laizāne rakstā «Antropoloģiskas versijas» («Zemgales Ziņas», 2000. gada 29. jūlijā) minējusi divas versijas, kāpēc Latvijā ir piespļaudītas ielas, vilcienu pakāpieni un dzīvojamo māju kāpnes, – no senčiem (Peru indiāņiem) mantotā ieraža un uzdrīkstēšanās pret sūro dzīvi.
Manuprāt, viņa ir baidījusies nosaukt īsto versiju. Dēvēsim lietas īstajos vārdos! Augšminētā ieraža, tāpat kā sevišķi «cieņas apliecinājumi mātei» un saulespuķu sēklu apvalku izspļaušana sabiedriskās vietās, ir dažu Austrumvalstu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Diemžēl sliktais pielīp, un ar šo valstu kultūru lielā mērā inficējušies arī ļoti daudzi latvieši. Kā šīs sadzīves ieražas atnākušas līdz Latvijai un kļuvušas par Latvijas iedzīvotāju uzvedības neatņemamu sastāvdaļu, mēs visi ļoti labi zinām. Tās ir tik bieži pieminētās Latvijas okupācijas sekas, ko novērst var tikai vienā veidā. Diemžēl to neviens netaisās darīt. Tāpēc es šādu «atbrīvošanos no iekšējās sekrēcijas produktiem» un ne tikai to skaidrotu nevis ar antropoloģiskām vai sūrās dzīves versijām, bet ar vēsturisko versiju.
Jānis Liekmanis
