Protams, tas, ka nākamnedēļ Latvijā būs Eiropas nedēļas pasākumi, nav nejaušība, tie ir saistībā ar Eiropas dienu 9. maijā.
Protams, tas, ka nākamnedēļ Latvijā būs Eiropas nedēļas pasākumi, nav nejaušība, tie ir saistībā ar Eiropas dienu 9. maijā. Tam nav nekā kopīga ar to 9. maiju, kas ir Padomju armijas uzvaras diena Otrajā pasaules karā.
9. maijs par Eiropas dienu izvēlēts, balstoties uz vēsturiskajiem centieniem apvienot Eiropu. Simboliski par šādu pagrieziena punktu uzskata 1950. gada (nevis ’45.) 9. maiju. Kāpēc?
Kaut arī pirmie plāni par Eiropas Savienības izveidošanu tika pausti jau 1929. gadā, bet 1946. gada septembrī Vinstons Čērčils aicināja radīt Eiropas Savienotās Valstis, šīs idejas palika ieceru stadijā, taču nenoliedzami bija mērķis.
1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans presē publicēja savu vēsturisko deklarāciju ar aicinājumu uz apvienotu Eiropu. Viņa mērķis bija tīri ekonomiska savienība, tobrīd radīt tādu ogļu un tērauda rūpniecībā. Galvenokārt Šūmana 9. maija deklarācija tika attiecināta uz Franciju un Vāciju, ko drīz atbalstīja Beniluksa valstis. Šūmana plāns realizējās 1951. gadā, kad sešas valstis, Beļģija, Rietumvācija, Francija, Luksemburga, Itālija un Nīderlande, parakstīja savstarpējas sadarbības dokumentu, ko nodēvēja par Parīzes paktu un Vienotās Eiropas dibinātāju. Un tālākā attīstībā bija jau konkrēti mērķi un plāni, no kuriem daudzi tika noraidīti. Un tikai 1957. gadā sešas dibinātājvalstis parakstīja vienošanos par Eiropas Atomenerģijas kopienu (CEEA) un Eiropas Ekonomisko kopienu (CEE).
Vēsturiskais un deklaratīvais 9. maijs par Eiropas dienu tika nosaukts un pasludināts tikai 1985. gadā Eiropas Savienības valstu vadītāju tikšanās laikā Milānā. Savienība «vecā kontinenta» valstiņām būtībā bijusi neizbēgama vēsturiska nepieciešamība. Tagad, atzīmējot 9. maiju, vairāk sabiedrībā tiek akcentēta Eiropa kā kopīga māja.
Eiropas dienai jau par tradīciju kļuvusi ne tikai ieinteresēšana tās jēgā, bet arī izglītošana. Tāpat arī Eiropas Savienībai tās nozīme mainījusies, palielinājusies, un tās aktualitātes vairs nav tikai ekonomiska kopiena, bet kopēja monetārā politika, kopēja ārējā un drošības politika, kopēja tiesiskā un juridiskā politika. ES joprojām ir attīstībā.
Nobeigumā maziņš «starp citu». Līdztekus Eiropas dienai ES simboli ir tās himna (Bēthovena 9. simfonijas «Oda priekam» finālā) un tās karogs tumšzils ar 12 dzeltenu (vai zeltainu) zvaigznīšu apli. Interesanti, ka valstis ES pagaidām ir 15 un būs vēl vairāk, bet zvaigznītes tā arī paliek 12. Kaut arī no 1986. līdz 1994. gadam ES valstis bija 12 un tikai pēc Austrijas, Zviedrijas un Somijas pievienošanās 15, zvaigznītes nebūt nesimbolizē valstu skaitu, bet gan pašu skaitli 12 pilnības, noslēgtības un kopuma simbolu, kas šai kopumā apvieno Eiropas valstis.
