Ja mūsu mīlulim notiek kas nelāgs, palīdzību allaž meklējam pie speciālista.
Ja mūsu mīlulim notiek kas nelāgs, palīdzību allaž meklējam pie speciālista. Veterinārās klīnikas «Sanarius» licencēta veterinārārste Anna Jesereviča palīdzēs jums labāk izprast, kā pareizi rīkoties visbiežāk sastopamajos gadījumos.
Vismaz reizi gadā kaķis ir jāatrāda veterinārārstam.
Vakcinācija – obligāta
Kaķi, tāpat kā suņi, ir jāpotē pret dažādām slimībām. Izdarot to savlaicīgi, pasargāsim dzīvnieku no dažādām infekcijām un nauda nebūs jāizdod par tā ārstēšanu. Savu mīluli vēlams vakcinēt pret infekciozo rinotraheītu (izraisa herpes vīruss), pret kaķu mēri un kalicivīrusu jeb tautā sauktajām kaķa iesnām un trakumsēgu.
Visbiežāk kaķi slimo ar kaķa iesnām – šķauda, tiem asaro acis un ir iztecējumi no deguna. Kaķim rodas stress, jo ir grūtāk elpot. Ar ķepām tas berzē acis un degunu, ap acīm rodas ādas iekaisums. Dzīvnieks atsakās no ēdiena un ūdens, tādēļ notiek organisma atūdeņošanās. Stāvoklim pasliktinoties, parādās bronhīta pazīmes. Smagas pneimonijas gadījumā kaķim var iestāties nāve.
Otras nopietnākās slimības – panleikopēnijas – raksturīgākās pazīmes ir paaugstināta temperatūra, ļoti sāpīgs vēders, vemšana un caureja. Arī šai gadījumā raksturīga ir organisma atūdeņošanās.
Infekcijas slimības pārnēsā klaiņojošie un nevakcinētie kaķi. Mājas kaķis var saslimt, ja saimnieks vīrusu ienes ar apaviem, drēbēm. Jāatceras, ka slims dzīvnieks izplata vīrusus ar urīnu, izkārnījumiem, izdalījumiem no deguna un mutes arī pēc šķietamas atveseļošanās.
Sterilizācija un kastrācija
Kastrāciju izdara runčiem, sterilizāciju – kaķenītēm jau no sešu mēnešu vecuma. Sterilizēti kaķi nekļūst resni. Resnus un slimīgus tos padara saimnieki, pārlieku barojot. Sterilizācija neietekmē arī kaķa peļu ķeršanas kāri. Sterilizēts kaķis labprāt uzturas mājās. Kastrēta runča urīnam nav specifiskas smakas, un tas pārstāj «iezīmēt» teritoriju. Šāds dzīvnieks nepiedalās kaķu kautiņos un «nedzied serenādes».
Ar ko biežāk slimo kaķi
Kaķi visbiežāk sirgst jau ar minētajām vīrusslimībām. Tiem ir kautiņos un sadzīves negadījumos iegūtas brūces, vielmaiņas slimības (aptaukošanās, kaķu uroloģiskais sindroms). Kaķi cieš no endoparazītiem (cērmēm, lenteņiem) un ektoparazītiem (blusām, ērcēm). No ādas slimībām visbiežāk sastopamas sēnīšu infekcijas.
Ja nelaba dūša
Parasti saindēšanās pazīmes sākas ar vemšanu. Ar barību kaķis saindējas visai reti, jo ir izvēlīgs ēdiena ziņā. Pirms maltītes kaķis rūpīgi apskata un aposta to, kas ielikts trauciņā, ēd nelielām porcijām.
Parasti kaķis saindējas, mazgājoties uzņemot indīgās vielas, kas pielipušas pie ķepām un kažoka. Kaķis var saindēties, apēdot saindētu peli, ar ķimikālijām apstrādātas puķes un to lakstus. Vemšanu var izsaukt arī uzkrājušies matiņi un spalvas kuņģī, ko kaķis ielaiza, kopjot savu kažoku. Tie apēd neēdamus priekšmetus (spēļu bumbiņas, matu gumijas utt.), ar tiem spēlējoties, tādēļ jāsagādā kāda mīļa rotaļlieta, ar ko tas labprāt rotaļājas un ko nevar norīt.
Caureju var izsaukt vīrusslimības, zarnu parazīti, nepareiza ēdināšana, saindēšanās ar barību, nepareiza medikamentu lietošana u.c.
Vemšana un caureja dzīvniekam ir bīstama, jo abos gadījumos organisms zaudē ūdeni. Ieteikt vienotu ārstēšanas paņēmienu nevar. Saimniekam pēc iespējas ātrāk jāmeklē veterinārārsta palīdzība.
Lai maksimāli mazinātu saslimšanas risku, dzīvnieks regulāri jāattārpo, jāvakcinē un jāveic citi profilaktiskie pasākumi.
Ja mīlulis saindējas ar žurku indi
Grauzēju iznīcināšanai izmanto jau gatavu ēsmu, kuras sastāvā ir ļoti aktīvas indīgās vielas. To darbības rezultātā asinis zaudē spēju sarecēt. Ja dzīvnieks saindējies ar šīm vielām, tam palīdzēt var, nekavējoties injicējot K1 vitamīnu un pārlejot vesela dzīvnieka asinis. Diemžēl kaķim pārliet asinis ir ļoti sarežģīti un iznākums ne vienmēr ir pozitīvs.
