Tā kā primārās veselības aprūpes ārstu zināšanas onkoloģijā bieži vien ir vājas, katrā pilsētā un rajonā ir nepieciešami ārsti onkologi, lai laikus tiktu noteikta ļaundabīgā audzēja diagnoze, kas ir svarīgākais noteikums veiksmīgai cīņai ar šo slimību.
Tā kā primārās veselības aprūpes ārstu zināšanas onkoloģijā bieži vien ir vājas, katrā pilsētā un rajonā ir nepieciešami ārsti onkologi, lai laikus tiktu noteikta ļaundabīgā audzēja diagnoze, kas ir svarīgākais noteikums veiksmīgai cīņai ar šo slimību, norādīja Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) speciālisti, kas piedalījās Jelgavā notikušajā seminārā par onkoloģisko saslimstību Jelgavas pilsētā un rajonā.
Tā kā onkoloģiskās slimības un to savlaicīgas diagnosticēšanas problēma kļūst aizvien aktuālākas arī Jelgavā, Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) speciālisti iepazīstināja pilsētas un rajona mediķus ar ļaundabīgā audzēja diagnostikas un profilakses problēmām Latvijā. Viņi atzina, ka saslimstība ar vēzi mūsu valstī diemžēl palielinās un tas kļūst arvien «jaunāks» – aizvien biežāk sasirgst cilvēki ap četrdesmit gadiem.
Uz Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes semināru uzaicinātie speciālisti arī apmeklēja dažādas medicīnas iestādes pilsētā un rajonā, iepazinās ar diagnostikas iespējām. Mediķi secina, ka ielaista ļaundabīgā audzēja gadījumos vainojami gan maz informēti slimnieki, kas laikus nevēršas pie ārstiem, gan arī ģimenes ārsti, kuriem trūkst zināšanu onkoloģijā vai reizēm ir pavirša attieksme pret pacientu profilaktisko apskati. Ielaistu gadījumu cēlonis var būt arī slimības slēpta gaita.
«Vēža ārstēšanas procesa iznākums ir atkarīgs no tā, cik ātri šo slimību atklāj,» sarunā ar «Ziņām» uzsvēra Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes galvenais speciālists veselības aprūpes jautājumos Jānis Vērzemnieks.
LOC Informācijas un statistikas nodaļas vadītāja Ruta Suveizde norādīja, ka Latvijā saslimstība ar ļaundabīgo audzēju 2001. gadā ir palielinājusies par 9,6 procentiem, mirstība šīs slimības gadījumā – par 9,6 procentiem. Viduslatvijas slimokases uzskaitē 2000. gadā bija 832 slimnieki, no tiem ceturtajā vēža stadijā – 26,8 procenti. Ārsti atzina, ka Jelgavas rajonā situācija, salīdzinot ar pilsētu, ir smagāka. No deviņām krūts vēža slimniecēm septiņām slimība tikusi konstatēta jau III vai IV slimības stadijā, kas ir daudz grūtāk izārstējama. 2001. gadā LOC uzskaitē bija 49 tūkstoši 580 vēža slimnieku. Tajā skaitā Jelgavā – 1083, rajonā – 522 pacienti.
