Tieši pirms diviem gadiem «Ziņas» viesojās Ciemupē, kur kāds ķecerīgs uzņēmējs vārdā Egils Tinte bija sācis visai netradicionālu biznesu: mākslīgi radītā vidē inkubēt vēžu mazuļus.
Tieši pirms diviem gadiem «Ziņas» viesojās Ciemupē, kur kāds ķecerīgs uzņēmējs vārdā Egils Tinte bija sācis visai netradicionālu biznesu: mākslīgi radītā vidē inkubēt vēžu mazuļus. Šajā laikā uzņēmums (SIA «Astacus») ja ne gluži plaucis, tad konsekventi attīstījies gan.
Kas mainījies divos gados pašā vēžaudzētavā, un kā vispār Latvijā attīstījusies vēžkopība?
Amerikāņiem esot populārs teiciens: runājot patiesību, sakiet nedaudz vairāk patiesības, nekā no jums gaida, taču nekad nesakiet visu patiesību. To var attiecināt arī uz mūsu uzņēmējiem, kuri labprāt iepazīstina ar savu biznesu, taču nepasaka visu – saprotamu iemeslu dēļ neviens nevēlas izpaust kaut dažus knifus. Šķiet, ka Egils Tinte ir izņēmums, jo viņš rādījās neviltoti priecīgs atkal tikties ar «Ziņu» korespondentu, lai padalītos panākumos, iecerēs un arī – mazliet pafilosofētu.
«Divi labumi vienā»
Pa šiem gadiem procesi un tehnoloģija inkubatorā ir nostabilizējušies, vairākkārt to atzinīgi novērtējuši somu konsultanti – vēžu inkubācijas sistēmas izgudrotāji. Tik gludi gan neiet kā, teiksim, modernā zāģētavā, kur visus procesus iespējams datorizēt un automatizēt. Laika gaitā rodas arvien jaunas problēmas, jo vēži ir ļoti īpatnējas radības, ko nevar nobarot tikpat viegli kā, teiksim, cūkas. Un tomēr panākumi Egilu Tinti apmierina: šogad «saražots» un realizēts ap 200 000 mazuļu, kas samērā jaunam uzņēmumam esot vidējs rādītājs.
Tā kā SIA «Astacus» (nosaukums latīniski nozīmē «vēzis») bija un joprojām ir savas nozares pionieris, ap to pulcējas arī pārējie Latvijas vēžu audzētāji, kuri apvienojušies profesionālā asociācijā. Tādēļ, turpinot attīstīt komercražotni, to paredzēts veidot par Vēžu audzētāju asociācijas atbalsta bāzi. Iznāk kā tai reklāmā – «divi labumi vienā»: uzņēmums, pilnveidojot ražošanu, to var darīt, vienīgi veicot apjomīgus un plašus pētījumus, savukārt to rezultāti var veicināt šīs netradicionālās ražošanas nozares attīstību visā Latvijā, nodrošinot vēžu mazuļu noietu nākotnē.
Vēžkopībā pati problemātiskākā esot vēžu barošana, jo katrā attīstības periodā vajadzīga cita sastāva barība, turklāt tai jābūt saskaņotai arī ar vidi – ezeru vai dīķi. Universālu barības sastāvu nav, katram gadalaikam ir savas īpatnības, katrā ūdenskrātuvē arī – atkarībā no ūdens sastāva. Piemēram, ja ūdens cietāks, tas ir, tā sastāvā vairāk kaļķa, vēžiem ir stingrāka čaula.
Tā kā SIA «Astacus» darbinieki ir ieinteresēti vēžkopību Latvijā attīstīt, viņi pētniecības darbā apvienojušies ar Latvijas zinātniekiem un kolēģiem no vairākām citām valstīm, kā arī piedalās dažādu projektu konkursos. Pateicoties piesaistītajam finansējumam, ierīkoti 1,8 ha dīķu vaislas materiāla ataudzēšanai, bet četri dīķi paredzēti pārdošanai paredzēto vēžu audzēšanai.
Visi cilvēki grib nomirt veseli
Cilvēks varot iemācīties mākslīgi «laist pasaulē» tikai vēžu mazuļus, turpmākais esot un paliekot vienīgi dabas kompetencē. Tādēļ arī nevar (to pierādījuši mēģinājumi visā pasaulē) vēžkopību intensificēt līdzīgi cūkkopībai vai citai lopkopības nozarei. Ar vēžiem ir citādi: to pat vispiemērotākajā ūdenstilpē var būt tikai tik daudz, cik daba noteikusi. Turklāt vēži visā pasaulē ir delikatese, bet neviena delikatese nevar tikt radīta mākslīgi. Ir ļoti sarežģīti iejaukties dabas procesos, pārsvarā mēģinājumi noved pie negatīvām sekām. Var vienīgi censties, konkrēti par vēžiem runājot, radīt maksimāli labvēlīgu vidi. Pretējā gadījumā jebkurš produkts no dabīga pārvērtīsies erzacā. Piemēram, vai maz par foreli vairs būtu saucama zivs, kuras izaudzēšanai norvēģi izlieto precīzi 1,1 kg barības?
Galu galā svarīgs faktors ir arī cilvēku veselība, viņu vēlme ēst tīrus produktus, tāpēc arī attiecībā uz vēžiem jāievēro: visā pasaulē cilvēki grib nomirt veseli! Tāpēc arvien palielinās pieprasījums pēc dabīgiem pārtikas produktiem. Taču Egils Tinte atzīst, ka vienlaikus šai vēlmei globālajā sabiedrībā norisinās arī citi procesi: attīstās tirgus likumi un paradoksi, naudas dzirnavas tik maļ un maļ … Tāpēc arī vēžu audzēšanā pat tik mazā valstī kā Latvija maksimāli jāievēro visi faktori. Un šajā kontekstā Egils Tinte secina: tāpat kā jebkurā lauksaimniecības nozarē, arī vēžkopībā attīstība nebūs efektīva vai pat vispār iespējama, ja nenotiks ražošanas kooperācija un netiks radīta gatavās produkcijas realizācijas sistēma.
Iespēja kļūdīties vismaz 1500 reižu
Tieši šā iemesla dēļ SIA «Astacus» un Latvijas Vēžkopju asociācija sākusi ciešu sadarbību ar zinātniekiem un vides speciālistiem Latvijas ūdenskrātuvju izpētē, kā arī ražošanas bāzes attīstībā.
Vēl pirms diviem gadiem mazos vēzīšus no ikriem inkubēja tikai vienā vietā – Ogres rajona Ciemupē –, bet tagad līdzīgas bāzes izveidotas vēl trīs vietās: Viļānos, Kuldīgā un Liepājas rajona Dunikā. Ir doma līdzīgu ražotni izveidot Preiļu rajona Rušonas pagastā, jo ir gan neloģiski, gan ekonomiski absurdi vēžu mazuļus transportēt uz valsts citu malu. Labas preču vēžu audzētavas veidojas Jēkabpils un Balvu rajonā.
Kopumā vēžkopība pie mums dažu gadu laikā ir strauji attīstījusies, uz Ciemupi pēc vēžu mazuļiem katru gadu brauc arvien vairāk interesentu, kuru īpašumā ir kāds ezeriņš. Gadā tādu esot vismaz 60 – 70 cilvēki. Viņi atbrauc, iegādājas vaislas materiālu un saņem arī konsultācijas. Daļa no viņiem jau sekmīgi uzsākusi preču vēžu audzēšanu.
Kur vēl savu produkciju realizē SIA «Astacus»? Par pastāvīgu kļuvusi sadarbība ar Somijas un Zviedrijas firmām, kas mūsu vēžus pieprasa. Arī Vācijas firmas tik ļoti kāro Latvijā audzētos vēžus, ka gatavi pat veikt 50 procentu priekšapmaksu, lai tik piegādājot. Vāciešus interesējot arī iespēja iegādāties inkubētos vēžu mazuļus.
Rodas jautājums, kādēļ Rietumvalstis pašas neattīsta vēžkopību, ja jau tās produkcija ir tik ļoti pieprasīta. Turklāt tieši Rietumos taču izstrādāta vēžu inkubēšanas tehnoloģija. Atbilde pavisam vienkārša: tur nav tik tīru ūdens tilpju. Turklāt arī audzēšanas izmaksas Rietumvalstīs esot nesalīdzināmi augstākas. Vēži nav plastmasas pudeles, ko var saražot miljoniem un daudzus gadus turēt noliktavās, kamēr palēnām izpērk vai sagaida izdevīgāku cenu. Vēži ir dzīvi radījumi, kas tiek pieprasīti svaigi. Turklāt četru gadu audzēšanas ciklā audzētājiem iespējams kļūdīties vismaz 1500 reižu (ar nosacījumu, ka kļūdās tikai vienreiz dienā)! To nu rietumnieki nevēlas, viņi labāk grib pirkt gatavu produktu.
«Tādēļ mēs Latvijā ar to esam spiesti nodarboties,» saka Egils Tinte, taču var manīt, ka viņam šie «spaidu darbi» pat ļoti patīk. Pie mums, Latvijā, vēžu audzēšanā svarīgi esot tikai divi galvenie faktori: jābūt ūdenim un cilvēkiem – kārtīgiem darbarūķiem.
Jāsakārto likumi un uzskaite
Tēmējot nākotnē, Vēžkopju asociācijas biedri kopā ar zivkopības speciālistiem un zinātniekiem kopprojekta ietvaros ar norvēģiem sākuši pētīt ezerus visā Latvijā. Šogad tiek iepazīti Latgales ezeri, nākamgad paredzēts pievērsties ezeriem Zemgalē un Kurzemē. Tas nebūt nenozīmējot, ka nu tik visos sāks audzēt vēžus. Vienkārši reiz esot jātiek skaidrībā par iekšzemes ūdeņu stāvokli un arī citām lietām. Tādēļ kopā ar reģionālajām vides komitejām tiek apmeklētas gan publiskās ūdenstilpes, gan tās, kurās zvejošanas tiesības pieder valstij. Šādu ekspedīciju laikā konstatēts daudz pretrunu pastāvošajos likumos. Tādēļ viens no kopprojekta mērķiem ir sinhronizēt tos, jo pašlaik, piemēram, nemaz neesot tādu ezeru, par kuriem noteicēja būtu pašvaldība! Tikai sakārtojot likumus, var ieviest kārtību arī ūdeņu apsaimniekošanā.
Pirmie rezultāti Rēzeknes un Ludzas rajonā liecinot, ka stāvoklis mūsu ezeros uzlabojas. Tur jau var kvalitatīvi zvejot un kontrolēti veikt cita veida saimniecisko darbību, vienlaikus rūpīgi sekojot ūdens sastāvam un ezeru iemītniekiem, lai noteiktu, kā viss attīstīsies pēc diviem, trim, pieciem gadiem. Kas zina, varbūt viens no secinājumiem būs tāds, ka videi saudzīgāka var izrādīties arī pusaugu vēžu ķeršana… Taču secinājumi nekādā ziņā nebūšot vispārināti, attiecībā uz katru ezerā tiem jābūt individuāliem. Tāpēc vajadzīga uzskaite, novērojumi. Tas tad arī kļuvis par vēžkopības SIA «Astacus» vienu no svarīgākajiem darbības virzieniem.
