VID centrālā aparāta un teritoriālo iestāžu vadības izbraukuma sanāksmē Zemgales reģionālajā iestādē, piedaloties finanšu ministram V.Dombrovskim, tika analizēti pirmā pusgada rezultāti, galveno uzmanību vēršot uz nodokļu un muitas kontroles problēmām.
VID centrālā aparāta un teritoriālo iestāžu vadības izbraukuma sanāksmē Zemgales reģionālajā iestādē, piedaloties finanšu ministram Valdim Dombrovskim, tika analizēti pirmā pusgada rezultāti, galveno uzmanību vēršot uz nodokļu un muitas kontroles problēmām.
Kaut arī samazinātas likmes, nodokļu ieņēmumu plāns pirmajā pusgadā valstī izpildīts ar uzviju. Zināmi uzlabojumi panākti PVN atmaksas kontrolē, bet šis nodoklis joprojām ir VID sāpju bērns – arvien gadoties «dīvainas» PVN atmaksas. Krāpniecisku darījumu mazināšanas nolūkā teritoriālo nodaļu pārstāvji tika mudināti izklāstīt savu pieredzi. VID vadību uztrauc atslābums cīņā pret «aplokšņu» algām, kontrabandas degvielas daudzums. Svarīgi, lai krāpniecisku uzņēmumu rīcībā nenonāktu speciālās uzskaites pavadzīmes. Analīze liecina, ka no vairāk nekā 20 miljoniem pirmajā pusgadā izsniegto preču pavadzīmju veidlapu 0,17 procenti nonākuši fiktīvu firmu rīcībā. Procentuāli tas it kā nav daudz, bet skaitļu izteiksmē – pārsniedz 34 800 pavadzīmju. Var tikai iedomāties, kādi zaudējumi valstij nodarīti, ja katrā dokumentā iekļauta prece kaut vai tikai par simts latiem.
«Stingrāk jākontrolē ne vien uzņēmumi, bet arī VID darbinieki,» uzskata Galvenās nodokļu pārvaldes direktore Nellija Jezdakova. Taču tas, ka 72 nodokļu maksātājiem pusgadā veikti pārspīlēti daudzi (ne viens vai divi, bet seši) auditi, arī ir aplami. Audits taču ir dārgs! Iespējams, ka ieviesusies kļūda datu bāzē. Tā kā no augusta VID datu bāze ir publiski pieejama, tai jābūt ticamai, bet pagaidām vēl visas nepilnības nav novērstas. Konstatēts, ka dažādiem adresātiem vienā un tai pašā datumā izsniegtas izziņas ar dažādiem rezultātiem – vienā norādīts, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu, otrā – pretēja informācija… Šogad mazāk uzmanības, nekā vajadzētu, pievērsts sabiedrisko organizāciju un nodokļu maksātāju, kas iekasē valsts nodevas, kontrolei.
Gan finanšu ministrs, gan VID vadība skarbus vārdus velta muitniekiem – sešos mēnešos nav aizturēta neviena liela apjoma kontrabanda. Arī pagājušajā nedēļā Latgalē atklātā spirta kontrabanda ir ieskaitāma iekšlietu darbinieku kontā, lai gan informācija nākusi no muitas. Zemgalē nav vērā ņemamu rezultātu naftas produktu un spirta kontrabandas atklāšanā. Tos nejūt arī intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Kopumā ļoti zems ir kravu fiziskās kontroles līmenis – tikai 0,65 procenti. Faktiski tas varētu būt vēl zemāks, jo dažkārt pie tās «pieskaita» arī kravas vizuālo apskati bez izkraušanas. Muitas punktos dažkārt netiek atdalīta kravas fiziskā kontrole no dokumentu noformēšanas, kas ir viens no cīņas ar korupciju veidiem. Ir arī problēmas iekšējā tirgū, tranzītplūsmas kontrolē, muitas vērtības noteikšanā.
Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols zina norādīt uz gadījumiem, kad uzņēmēji muitu izmantojuši cīņā pret konkurentiem. Gadījies arī, ka muitas negodīgi sodītais klients pēc taisnības meklēšanas pie augstākas priekšniecības nākamajā robežas šķērsošanas reizē saņēmis dubultu sodu… Tātad nepietiek tikai ar metodisko vadību. Instrukcijas, kā efektīvi cīnīties pret korupciju, ir vienkāršas un saprotamas, uzskata M.Tols. Bet rezultāta nav. Atzīstot korupciju kā Latvijas lielāko problēmu, viņš aicina arī VID iekšienē atklāti runāt par muitnieku mājām, par to, ka uz dažu roku pirkstiem saskaitāmi muitnieki, kas ir «tīri». Šādā situācijā nav nozīmes kadru rotācijai, jo nekas no tā nemainīsies. Tiek atzītas arī sociālo garantiju problēmas.
To, vai korupcijas nosodījumam un lietu saukšanai īstajos vārdos sekos arī darbi, rādīs laiks.
