Jaunākie dati liecina, ka mēneša vidējā darba samaksa turpina palielināties, taču sagaidāms, ka darba ražīguma izaugsme nākamgad būs lēnāka un arī atalgojuma pieaugums mērenāks, Latvijas Bankas interneta vietnē www.makroekonomika.lv prognozē bankas ekonomists Igors Kasjanovs.
Pašlaik atalgojuma gada kāpums ir salīdzinoši straujš, tomēr vairāk atspoguļo labvēlīgu ekonomikas iepriekšējo gadu attīstību, kad uzņēmumi uzrādīja augstus pelnītspējas rādītājus, kas savukārt ļāva paaugstināt atalgojumu darbiniekiem. Sagaidāms, ka 2015. gadā šis kāpums turpināsies, bet būs mazliet mērenāks nekā šogad, norāda ekonomists.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju mēneša vidējā bruto darba samaksa 2014. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 7,4 procentiem. Savukārt neto darba samaksas kāpums bija nedaudz straujāks – 8,7 procenti, kas skaidrojams ar labvēlīgām nodokļu likumdošanas izmaiņām – sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšanu, kā arī neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgadāmajiem paaugstināšanu ar 2014. gada 1. janvāri.
«Iekšzemes kopprodukta un tādējādi arī darba ražīguma izaugsme 2015. gadā būs lēnāka, nekā pierasts iepriekšējos gados, kas mazinās algas kāpuma fundamentālo pamatojumu. Tikmēr, ja raugās no darbaspēka pieprasījuma puses, uzņēmēju novērtējums par darbaspēka trūkumu (Eiropas Komisijas dati) joprojām saglabājas mērens, kas arī turpmāk nedos iespēju algām atrauties no darba ražīguma, tādējādi neradot ekonomikas nesabalansētības riskus,» norāda I.Kasjanovs.
Tiesiskās vides izmaiņu ietekme uz vidējo algu 2015. gadā būs pozitīva, bet mazāka nekā 2014. gadā. Minimālās algas kāpums (kas ietekmē gan bruto, gan neto algu) abos gados ir vienāds (par 12,5 procentiem). Lēšams, ka papildu ietekme uz neto algu no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazinājuma par vienu procentpunktu (no 2015. gada) būs mazāka nekā no IIN neapliekamā minimuma kāpuma un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba ņēmēju likmes samazinājuma (no 2014. gada).
Līdz šim vidējās algas palielināšanās nav tiešā veidā būtiski atspoguļojusies citos makroekonomiskajos indikatoros. Piemēram, privātā patēriņa kāpums joprojām ir būtiski vājāks par reālo atalgojuma kāpumu (reālais neto darba samaksas pieaugums 2014. gada 3. ceturksnī, ņemot vērā patēriņa cenu palielināšanos, bija 7,8 procenti; privātā patēriņa – 2,1 procents), kas liecina par iespējamu mājsaimniecību uzkrājumu veidošanos. Iepriekšminētā iemesla dēļ arī patēriņa cenu inflācijā līdzšinējais atalgojuma kāpums atspoguļojies ierobežoti, rezumē ekonomists. ◆
