SIA “Jelgavas novada KU” (JNKU) saņēmis Valsts vides dienesta (VVD) rakstisku rīkojumu pārtraukt jauna dziļurbuma ierīkošanas darbus nesakārtotās dokumentācijas un neizsniegtas jaunas dziļurbuma licences dēļ, “Ziņas” noskaidroja Jelgavas novada pašvaldībā.
Jāatgādina, ka jau kopš 31. maija, kad dzeramā ūdens piesārņojuma dēļ tika slēgta centralizētā ūdensapgāde Platones ciematā, tā iedzīvotāji piecieš ūdens trūkumu. Avārijā vainojams pirms 47 gadiem veiktā 240 metru dziļā pazemes urbuma sabrukums.
Atklājot, ka līdzšinējais 1972. gada dziļurbums zemes dzīlēs 240 metru dziļumā ir sabrucis, JNKU pieņēma lēmumu sākt jauna urbuma ierīkošanu, lai atjaunotu un pieslēgtu ciematam ūdenspiegādi. Tikmēr katru dienu JNKU dzeramo ūdeni iedzīvotājiem nodrošina, pievedot to ciemata centrā un daudzdzīvokļu māju pagalmā.
Platones pagasta pārvaldes vadītājs Vladislavs Pogožeļskis stāsta, ka pagastā nav ūdensvada, bet ūdens ir – to joprojām piegādā mucās pēc grafika. “Paldies iedzīvotājiem, kuri saprot situāciju un neceļ paniku,” saka pagasta pārvaldnieks.
Tiek līdz vairāk nekā 40 metru dziļumam
Savukārt JNKU vēl nedēļas sākumā vēstīja, ka bijis plānots izveidot pagaidu urbumu 40 metru dziļumā, bet pēc konsultēšanās ar nozares speciālistiem pieņemts lēmums padziļināt urbumu līdz 70 metriem atkarībā no ūdens nesēja slāņa dziļuma, lai simtprocentīgi novērstu situācijas atkārtošanos. Līdz brīdim, kamēr netiks atjaunota ūdenspiegāde, ūdens tiks nodrošināts ar cisternu. “SIA “Jelgavas novada KU” ir veicis sistēmas pilnu apkopi, ūdens sagatavošanas stacijas filtru filtrējošā materiāla nomaiņu, izbūvējis perspektīvo ūdens un elektrības pieslēgumu jaunajam urbumam, lai, tiklīdz urbšanas darbi beigsies, varam piegādāt ūdeni ciematam. Paldies, ka esat pacietīgi. Informācija sekos,” uzņēmums informēja iedzīvotājus savā mājaslapā.
“Līdz šim JNKU strādāja ar cerību, ka jau šīs nedēļas sākumā varēs atjaunot ūdenspiegādi, ja vien būs veiksmīgi noritējusi jaunā dziļurbuma ierīkošana. Ņemot vērā ģeoloģisko situāciju, darbi norit palēnām. Pirmdien, 11. jūnijā, urbuma dziļums sasniedza 35 metrus, bet 12. jūnijā – tikai 41 metru,” skaidro pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.
Iedzīvotāju nepacietība, karstais laiks un vēlme pēc iespējas operatīvāk un praktiskāk risināt avārijas situāciju radījis pārliecību, ka uzņēmums sagaidīs atbalstu arī no VVD. Taču līdz ar publiskotajiem sižetiem televīzijā par jauna dziļurbuma ierīkošanu dienests, izvērtējot situāciju, izdevis rakstisku rīkojumu – urbšanas darbus pārtraukt.
Bažas par jaunā dziļurbuma vietas izvēli
VVD Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis sarunā ar “Ziņām” atzīst: “Nav tā, ka mēs nesaprotam cilvēku izjūtas. Protams, visu interesēs ir pēc iespējas ātrāk atkal pieslēgt ūdeni. Taču jāsaprot, ka mums ir jārīkojas atbilstoši likumam. Vides dienesta darbinieki ir gatavi nepieciešamības gadījumā pēc iespējas ātrāk veikt izpēti un dot vajadzīgos saskaņojumus, tiklīdz saņemsim visu nepieciešamo dokumentāciju no JNKU. Diemžēl nav skaidrs, kāpēc uzņēmums jau laikus nevērsās pie mums, lai nokārtotu visu likumā paredzēto licenču iegūšanai.”
Jelgavas novada pašvaldībā skaidro, ka Ministru kabineta noteikumi par zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtību patiešām paredz, ka pazemes ūdens ieguves urbuma ierīkošanai jāsaņem licence, taču konkrētā situācija prasījusi operatīvu un izlēmīgu rīcību.
H.Verbelis uzsver, ka zināmas bažas rada arī jaunā dziļurbuma ierīkošana konkrētajā vietā, pirms tam neveicot izpēti. “Iepriekšējais urbums sagruva, un ūdenī tika konstatēts piesārņojums. Jaunais tiek veidots tuvu sabrukušajam, tāpēc vispirms ir īpaši svarīgi pārliecināties par ūdens tīrību jaunā dziļurbuma vietā,” teic H.Verbelis.
“Protams, paralēli urbšanas darbiem uzņēmums gatavoja visai apjomīgu dokumentāciju licences saņemšanai – kartogrāfisko plānojumu, zemes īpašnieka apliecinājumu, jauna dziļurbuma projektu u.c. Diemžēl avārijas situācijā šāda birokrātija burtiski apēd laiku, kas nepieciešams, lai sagatavotu un iesniegtu dokumentus, kā arī sagaidītu atbildi. Uzņēmums vēlējās būt pretimnākošs iedzīvotājiem, bet pēkšņi izrādās, ka svarīgi ir tikai papīri, nevis dzīvi cilvēki, kuriem vēlamies palīdzēt,” situāciju komentē uzņēmuma vadītāja Antra Alksne, kura tagad atrodas duālā situācijā – vai nu turpināt dziļurbumu un saņemt VVD noteikto sodu, vai pārtraukt darbus un cilvēkus atstāt bez ūdens vēl nezināmu laiku.
“Vai ar to, ka Jelgavas novada dome izsludinātu ārkārtas situāciju, rīcību secība mainītos? Vai pastāv cita veida kārtība, kas ir piemērojama krīzes situācijās? Šeit atklājas institūciju suverēnās varas ietekme, kad, sekojot noteikumiem, esam neelastīgi, lai atbilstoši situācijai pieņemtu operatīvus un uz sadarbību vērstus lēmumus. Galu galā, vides dienesta pārstāvji situāciju izvērtēja jau pirmajā avārijas dienā, konstatēja ūdens piesārņojumu un faktu par ūdensapgādes traucējumiem. Tad kāda ir operatīvā rīcība no vides dienesta puses?” jautā Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte.
