Cilvēkiem ar invaliditāti pilnvērtīgai dalībai sabiedrībā notiekošajos procesos ļoti svarīgs faktors ir pieejama vide.
Cilvēkiem ar invaliditāti pilnvērtīgai dalībai sabiedrībā notiekošajos procesos ļoti svarīgs faktors ir pieejama vide. Tagad daudzviet pie jaunajiem veikaliem, bankām, aptiekām varam redzēt piebrauktuves, kas paredzētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas ir apsveicami. Taču svarīgi, lai ieguldītais darbs un līdzekļi arī attaisnotos – lai apkārtējā vide būtu pieejama tieši lietotāja skatījumā, lai uzbūvētā uzbrauktuve cilvēku ratiņkrēslā vai māmiņu ar bērnu ratiņiem ne tikai priecētu, bet būtu praktiski izmantojama.
Tā kā pēdējā laikā bieži saulītē tiek celti jautājumi, kas saistīti ar cilvēktiesībām, aktuālas kļuvušas arī pieejamas vides veidošanas problēmas. Tādā vidē cilvēki ar dažādiem mobilitātes traucējumiem iegūst neatkarību un patstāvību – viņiem tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas mācīties, strādāt, piedalīties visos sabiedrībā notiekošajos procesos.
Latvijas būvnormatīvos publiskām ēkām un būvēm ir izstrādātas vides pieejamības prasības, kā arī daudzstāvu daudzdzīvokļu namiem – prasības invalīdu ērtībām, taču neatkarīgi no normatīvajos aktos izstrādātajiem norādījumiem par vides pieejamības veidošanu, mūsu valstī trūkst zinošu speciālistu, kas spētu pilnvērtīgi izvērtēt katru situāciju un rast optimālāko risinājumu noteikta objekta pieejamībai.
Kādi faktori rada nepieejamu vidi
Cilvēkiem ar kustību traucējumiem nopietnas problēmas var radīt šauras durvis, augsti sliekšņi, kāpnes, stāvi celiņi, ietvju apmales, kā arī bedres, grambas un uzkalni, kas Jelgavā sastopami itin bieži. Cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem pielāgoties videi traucē vizuālās informācijas, žestu valodas tulkojuma un speciāli sagatavotas informācijas trūkums. Savukārt redzes invalīdiem neērtības sagādā nepietiekams apgaismojums, neskaidri, sīki uzraksti sabiedriskās vietās, skaņu signālu trūkums uz ielas, transportā, sarežģīts celiņu plānojums, nelīdzena staigāšanas virsma, kā arī margu trūkums pie kāpnēm.
Projekta mērķis – veicināt pieejamas vides veidošanu
Lai veiksmīgāk risinātu vides pieejamības problēmas, invalīdu un viņu draugu apvienība «Apeirons» bija izstrādājusi projektu, kuru realizēja ar PHARE programmas atbalstu.
Pagājušajā nedēļā ar konferenci noslēdzās astoņu semināru cikls projekta «Vides pieejamība – sociālā dialoga stūrakmens pašvaldību līmenī» ietvaros. Invalīdu un viņu draugu apvienības «Apeirons» izstrādātā projekta mērķis bija sagatavot speciālistus, kas, sadarbojoties ar dažādām valsts un pašvaldību institūcijām, varētu pilnvērtīgi iesaistīties vides veidošanas procesos kā konsultanti, kas spēj dot padomu, seko līdzi tam, lai tiktu ievēroti likumdošanā paredzētie vides pieejamības normatīvi. Šajā projektā astoņpadsmit dalībnieku vidū bija arī jelgavnieks Kārlis Rūba, kas, noklausoties semināru ciklu, saņēma apliecību un tagad ir Zemgalē gandrīz vai vienīgais vides pieejamības sabiedriskais eksperts. «Piedalīšanās šajā projektā deva daudz. No jauna dzirdēju un apdomāju lietas, kas man – cilvēkam ratiņkrēslā ar stāžu – bija šķitušas elementāras. Daudzi valsts izstrādātie normatīvie dokumenti par pieejamas vides veidošanu ne vienmēr tiek realizēti dzīvē. Bieži vien iznāk tā – nauda un darbs ir ieguldīti, taču uzbrauktuve nav lietojama. Problēmas ir arī cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. Pielāgojot vidi, rūpīgi jāpārdomā katrs sīkums, lai neiznāk, piemēram, ka tualetē ratiņkrēslā sēdošajam cilvēkam spogulī redzams tikai degungals vai arī telpā, kurā spoguļi nav kontrastēti vājredzīgā vajadzībām, var rasties pārpratumi vai pat traumas. Tāpēc ir svarīgi, lai būtu speciālists, kas šādas praktiskas lietas varētu ieteikt un izskaidrot vides pieejamību no ēkas būvniecības sākumiem līdz pat labiekārtošanai,» stāsta Kārlis Rūba. Kā pozitīvu pieejamas vides piemēru eksperts min Jelgavas muzeja ēku, kur viss ir pienācīgi pārdomāts. Pirmais stāvs cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir pieejams un nekādas neērtības nesagādājot.
