Nereti plašsaziņas līdzekļos izskan informācija par naftas produktu noplūdi.
Nereti plašsaziņas līdzekļos izskan informācija par naftas produktu noplūdi. Rodas priekšstats, ka galvenais šajā biznesā iesaistītajiem ir nauda. Viņiem nerūp vide, kurā arī paši dzīvo. Cauri Zemgalei stiepjas SIA «LatRos Trans» apsaimniekotie cauruļvadi, tādēļ «Zemgales Ziņas» interesējās par šā uzņēmuma attieksmi pret vides aizsardzību.
SIA «LatRos Trans» ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kas nodrošina naftas produktu un dīzeļdegvielas tranzītu caur Latviju pa cauruļvadiem. Uz Ventspils ostu šis ceļš ved arī caur Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonu, un šo teritoriju pārrauga Jelgavas Reģionālās vides pārvalde (JRVP). Kā «Ziņām» teica pārvaldes direktora vietniece Biruta Puķīte un vecākais inspektors Ilmārs Gržibovskis, līdz šim tajā neviena avārija nav notikusi uzņēmuma vainas dēļ. Arī 17 vides piesārņošanas gadījumos vainojami cilvēki, kas centušies nelikumīgi pieslēgties cauruļvadiem.
Degvielas zagļi gatavojas ziemai
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšniece Zenta Tretjaka «Ziņām» pastāstīja, ka šajā gadā Jelgavas rajonā vien ir ierosinātas 10 krimināllietas par nelegālu pieslēgšanos. Vienā gadījumā ierosināta lieta arī par zagšanu. Biruta Puķīte šādas aktivitātes skaidroja ar to, ka pašlaik notiek gatavošanās ziemai. Pieslēdzas, uzar zemi, uzsnieg sniegs, un kļūst grūti pamanīt noziedzīgās pēdas.
Tomēr, kā «Ziņām» stāstīja «LatRos Trans» direktore Jadviga Bērziņa, cauruļvadus zagļi ir kā apsēduši. Gadās, ka nelegālo pieslēgumu izdodas atklāt tikai krietnu laiku vēlāk. Vienīgi veicot zemes darbus, nelikumīgās caurules tiek pārrautas, noplūst nafta, un tādēļ tas skaļāk izskan presē.
Jelgavas rajonā reģionālās pārvaldes piecu darba gadu laikā bijuši četri gadījumi, kad naftas produkti nokļuvuši vidē – pa divām reizēm Vircavas un Glūdas pagastā. Divas pēdējās lielākās avārijas notikušas Jelgavas rajona Glūdas pagastā un Dobeles rajona Jaunbērzes pagastā.
Zemgaliešiem reizēm arī veicas
12. novembrī Glūdas pagasta Dorupē izplūda 60 tonnu jēlnaftas. Vispirms avārijas gadījumos JRVP darbinieki cenšas iegūt attiecīgās apkaimes drenāžas plānu, lai izvairītos no gruntsūdeņu un tekošu ūdeņu piesārņošanos. Glūdas pagastā šajā ziņā veicās, jo nafta paspēja iesūkties tikai augsnes virskārtā un bija labvēlīgs vējš. Ja tas būtu pūtis uz pretējo pusi, tiktu piesārņots grāvja ūdens, kas ieplūst Tērvetes upītē. Pirmo četru stundu laikā Dorupē tika savāktas 34 tonnas tīru naftas produktu. Savākto parasti ved uz Džūksti, kur ir viena no «LatRos Trans» bāzes vietām. Tur nafta tiek nostādināta, bet pēc tam atkal laista cauruļvadu sistēmā.
Pirms tam – 21. oktobrī – Jaunbērzes pagasta Bajāros bija izplūdušas 85 tonnas dīzeļdegvielas. Arī toreiz vējš pūtis pareizā virzienā, bet zeme bijusi sausa un uzsūkusi izplūdušo degvielu. Blakus grāvī uzlikts aizsprosts un izsūktas aptuveni 35 tonnas dīzeļdegvielas. Veicies arī tādēļ, ka grāvis bijis sauss, citādi līdz brīdim, kad ieradās avārijas brigāde, ūdeņi degvielu varēja aizskalot sazin kur.
Pēc I.Gržibovska teiktā, lielākoties tiek zagta dīzeļdegviela. Glūdā garnadži kļūdījušies, un vidē izplūdusi nafta. Ieraudzījuši, ka no urbuma ar lielu spiedienu izplūst melns šķidrums, vainīgie aizmukuši.
Nelegālo pieslēgumu nosaka zonde
Kā stāstīja Ilmārs Gržibovskis, parasti pirmie par avāriju ziņo paši firmas «LatRos Trans» pārstāvji un ierodas ar speciālu ekipējumu.
Kādreiz firma spējusi noteikt noplūdes vietu tikai 15 kilometru robežās, tagad iepirkts daudz modernas tehnikas. Viens no ieguvumiem ir zonde, ko laiž pa cauruļvadu sistēmu. Tajā ir ieprogrammēti visi atzarojumi, tādēļ tā spēj precīzi atrast katru, kas nav likumīgs.
Starp JRVP un «LatRos Trans» esot izveidojusies laba sadarbība. Firmai ir savs avārijas dienests, kas arī veic visus ārkārtas pasākumus, lai apturētu naftas noplūdi.
Vides atjaunošanai izstrādā plānu
Pēc Ilmāra Gržibovska teiktā, parasti dienas laikā pēc avārijas tiek savākts vairums noplūdušo produktu. Aptuveni nedēļas laikā SIA «VentEko», kas pašlaik ir «LatRos Trans» izvēlētā firma, izstrādā sanācijas plānu. Parasti tas tiek sastādīts noteiktam laika posmam un saskaņots ar reģionālo vides pārvaldi. Vēlāk pēc plāna tiek mērīts un salīdzināts ar iepriekšējām analīzēm piesārņojums augsnē un gruntsūdeņos. Jāatzīmē, ka katra parauga analīzes maksā 30 latu.
Gržibovska kungs atzina, ka «VentEko» esot vides firmām neraksturīgi labs ekipējums. Parasti visi vēlas pelnīt ar konsultācijām, bet šis uzņēmums atjauno vidi. Tiek veikti darbi grunts, agroķīmijas un mikrobioloģijas atjaunošanā, palīdzot videi dabīgi attīrīties. Kad sanācija veiksmīgi beigusies, tiek pieņemts lēmums par objekta slēgšanu, tas ir, tālāk vairs neiejaukties dabas procesos.
Naftas produktu zagļi ir gana attapīgi
Vides pārvaldes darbiniekos bieži vien izbrīnu rada zagļu attapība. Kāds mantkārīgais aizvilcis savu naftas vadu pat puskilometra attālumā. Cits nopircis vecas mājas cauruļvadu tuvumā un visu sataisījis tā, ka atlicis vien pie mājas piebraukt un atgriezt krānu, lai dīzeļdegviela rāmi tecētu bākā… Vēl kāds pamanījies degvielas sagādei izmantot laiku, kad cauruļvados nav bijis spiediena, bet dīzeļdegviela atstāta, lai caurules nerūsētu. Sarežģījumi radušies vienīgi tad, kad atsākts degvielu pārsūknēt uz Ventspils ostu – no spiediena plīsušas zagļa plastmasas caurules…
Visbiežāk cauruļvadiem nelegāli cenšoties pieslēgties Bauskas rajona iedzīvotāji. Pēc neoficiāliem «Ziņu» avotiem, Bauskā degvielas uzpildes stacijās varot pat pateikt, kad atkal atrasta un kad slēgta kāda zagļa «zelta ādere» – uzreiz jūtami palielinoties pieprasījums pēc dīzeļdegvielas.
Dedzina tieši virs tranzītceļa
Dorupē nav bijis iespējams savākt visu izplūdušo naftu, tādēļ no Vides valsts inspekcijas Avāriju situāciju vadības un informācijas koordinācijas centra saņemta atļauja sadedzināt atlikušos naftas produktus. Izbrīnu radījis tas, ka izplūdusī nafta un dīzeļdegviela dedzināta tieši virs cauruļvadiem. Liesmas stiepušās pat piecu metru augstumā.
Avārijās bieži vien cieš zemnieku lauki un meži. Tādos gadījumos pastāv iespēja tiesāties ar firmu «LatRos Trans» par zaudējumu segšanu. Taču tā parasti vienojas ar cietušo pusi bez tiesāšanās. Savukārt zaudējumus tā piedzen no vainīgajiem naftas produktu noplūdē.
Latvieši sagatavojušies labāk nekā lietuvieši
Zemgalē līdz šim bijušas tikai lokālas noplūdes un nav piesārņotas lielas platības. Reiz gan mūsu vides darbinieki devušies uz Lietuvu, jo tur noplūdušie naftas produkti draudēja satecēt robežupē Sidrabē. Tad arī noskaidrojies, ka lietuvieši avārijas situācijām nav sagatavoti tik labi kā mūsējie. Bet tur arī daudz retāk kāds cenšoties nelikumīgi pieslēgties cauruļvadiem.
Gan Biruta Puķīte, gan Ilmārs Gržibovskis stāstīja, ka pie mums interesi par vides saudzēšanu neizrādot pašvaldības. Viņi spēja atcerēties tikai vienu gadījumu, kad pašvaldība ieinteresējusies par tās teritorijā atklāto naftas produktu noplūdi.
Daudz kas dabas saudzēšanā ir atkarīgs no ikviena. Un, kamēr vien cilvēkos mājos tieksme piesavināties citam piederošu degvielu, neviens nevarēs būt drošs, ka nenotiks avārija. Atliek vien cerēt, ka šis raksts nemudinās kādu pamēģināt savu veiksmi melnā zelta meklējumos.
