«Vakarskolā vidusskola ir kā stipro skrējiens, kas bieži arī jāpavelk, jāiedrošina un jāatbalsta,» Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas 12.c klases audzinātāja Anita Korvena-Kosakovska raksturo izglītības programmu, kuru trīsreiz nedēļā un ar mazāku stundu skaitu klātienē apgūst 14, bet eksternātā trīs skolēni. Stipro skrējiens tas ir arī tāpēc, ka palikuši izturīgākie, kas spējuši mācības savienot ar darbu un bērnu audzināšanu, piebilst audzinātāja. Atliek «pārkāpt asti» – nokārtot eksāmenus un 30. jūnijā izlaidumā saņemt atestātus!
Mikus čuč!
«Esam sapratuši, ka izglītībai ir liela nozīme!» Tā vakarskolas divpadsmitie pamato savu atgriešanos skolas solā, lai gan teju katram dzīvē jau nākuši klāt tās lielie pienākumi – darbs un bērnu audzināšana. Būdama ar savu piesitienu, skola, protams, ņem to vērā, nodrošinot elastīgāku mācību grafiku, bērnistabu, kur stundu laikā pie auklītes atstāt savas atvasītes, un pieverot acis, ja kāds pēc nakts maiņas piemidzis.
Šāds atgadījums jau ar folklorizējušos «Mikus čuč!» noticis arī 12.c klasē. «Viņš tik saldi gulēja uz sola, ka pat atnāca medmāsiņa, jo skolotāja sabijās, vai tikai puisim nav palicis slikti. Taču Mikus vienkārši naktī bija strādājis,» par savu klasesbiedru stāsta Madara Labanoviča, piebilstot, ka šādi notikumi, protams, nav ikdiena. Ņemot vērā, ka mācību viela jāapgūst saspiestā laika rāmī, bet priekšā eksāmeni kā visiem, jātur acis un ausis vaļā. Un cītīgi jāpilda mājas darbi, kuru vakarskolēniem tiešām ir daudz.
«Lielākoties mācos no deviņiem līdz divpadsmitiem, kad bērni nolikti gulēt. Bijuši brīži, kad fiziski vairs nevari, jo acis no noguruma krīt ciet, bet jāsaņemas,» stāsta Sanda Markevica.
Topošie skolotāji, vetārsti un arhitekti
Taču mērķis, kā vārdā tas notiek, Vakara (maiņu) vidusskolas vecākās klases skolēniem ir liels. Piemēram, Sanda, kura jau sesto gadu bērnudārzā strādā par skolotāja palīgu, vēlas kļūt par pirmsskolas skolotāju. «Man ir izdevies pašai vadīt nodarbības. Patīk. Esmu sapratusi, ka tas ir mans lauciņš,» atklāj divu bērnu māmiņa.
Par bērnudārza skolotājas karjeru sapņo arī Madara. Sintija Krūmiņa, kura pēc 9. klases tehnikumā mēģināja apgūt sekretāru izglītības programmu, ko pārtrauca bērniņa pieteikšanās, nu plāno kļūt par medmāsu vai zobārsta asistentu, jo jau strādā par māsu palīdzi dialīzes centrā. Tehnikumā savus spēkus izmēģināja arī Ainārs Matīss Krastiņš. «Iestājos, jo mani interesēja datori, bet tur bija vairāk nekā tūkstoš audzēkņu un tāda kņada, ka pēc mēneša no tehnikuma aizgāju un pārnācu uz šo skolu. Šeit man patīk daudz labāk – labs, draudzīgs kolektīvs, pretimnākoši skolotāji, kuri nepārmet, ka tev taču to jau vajadzēja zināt!» skolas ģimenisko vidi slavē puisis, kura mērķis pēc vidusskolas absolvēšanas ir iegūt apsarga sertifikātu.
Vakara (maiņu) vidusskolā savulaik jau mācījusies Laine Baltiņa, kura šo izglītības iestādi izvēlējās veselības problēmu dēļ. Tāpēc viņai nebija divu domu, kur iegūt vidējo izglītību, lai dienās, iespējams, kļūtu par veterinārārsti. Savukārt skolas prezidents Elvijs Žegrovskis iet vakarskolā, jo te iespējams savienot darbu ar mācībām. Viņš cer iestāties Rīgas Tehniskās universitātes «arhitektos».
Zvana vecākiem, vīriem un sievām
Divpadsmitie atzīst, ka viņu mīļākā ir klases stunda, kas notiek pie audzinātājas bibliotēkā. Tad bieži jaunieši dzer tēju, cienājas ar smalkmaizītēm, svin dzimšanas dienas, bet galvenais – kā līdzīgs ar līdzīgu pārrunā dzīvi, atbalsta, iedrošina, paceļ un priecājas par sasniegumiem. Piemēram, par pēc būtības moto kaskadieri Didzi Grunduli, kurš aizvien noteiktāk sevi apliecina motosporta «stuntriding» disciplīnā. Vai trīs bērnu māmiņu Nadeždu Freibergu, kura aizraujas ar origami, frizūru veidošanu, Ziemassvētku vainagu darināšanu, adīšanu un citiem rokdarbiem, kā arī regulāri iepriecina savus klasesbiedrus ar dažādām dārza veltēm.
Šāds draudzīgs un saliedēts kolektīvs nebūtu iespējams bez Anitas, kura nemitīgi «tur roku uz pulsa», lai zem lielā dzīves spiediena klase vienkārši neizšķīstu. Teju katrs var stāstīt par lūzuma punktu, kad šķiet – viss, pietiek, metu mācības pie malas! «Kad nevaru sazvanīt pašus, zvanu vecākiem, vīriem, sievām, kur ir palikuši un kāpēc nav skolā. Reizēm par saviem jauniešiem zinu vairāk nekā vecāki,» attiecības modelē audzinātāja, akcentējot arī ģimenes atbalsta lielo nozīmi.
Paņem tikai galvu līdzi!
Skolotāja saskaitījusi, ka līdz atzīmju izlikšanai divpadsmitajiem palikušas vien 17 mācību dienas. Pirmais eksāmens svešvalodā jau 15. martā un drīz arī pārējie, kas jauniešiem no domas vien liek dziļi nopūsties. «Saku viņiem – jums eksāmenos nav jāuztraucas, es par jums uztraukšos! Paņemiet tikai pildspalvas un galvas līdzi!» smej Anita, kurai šis būs jau vienpadsmitais izlaidums. Pieredze liecina, ka audzēkņiem, ja viņi izpildījuši visus skolas nosacījumus, valsts pārbaudes darbos veicas labi, un daudzi arī veiksmīgi iestājas augstskolās.
Tomēr 12.c gaidāmo eksāmenu stress pagaidām nomāc visus pārējos plānus. Arī par izlaidumu. Zināms, ka tas notiks 30. jūnijā – būs svinīgā ceremonija, fotografēšanās, sabučošanās, un atpakaļ dzīves straumē ar lielāku pārliecību par savu varēšanu!
Nākas arī pabikstīt
Brigita Preisa, Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas direktore
Šogad skolu gatavojas beigt 35 devītklasnieki un 65 12. klašu audzēkņi, no kuriem daļa mācās ieslodzījuma vietā. Topošie absolventi izskatās ļoti aktīvi. Tas atkarīgs no klases audzinātājiem, un visās izlaiduma klasēs mums ar viņām ir paveicies. Piemēram, 9. klase kopā ar skolotāju Sigitu Spridzāni ne tikai rīko klases vakarus, bet arī dodas ekskursijās, pārgājienos un uz izrādēm. Tā ir pilna klase, kas regulāri nāk uz stundām, par ko arī ir lielākais prieks. 12.c jeb dienas klasē īpaši paveicies ar Anitu Korvenu-Kosakovsku, kura ne pirmo gadu izlaiž divpadsmitos. Viņai ir ļoti labs kontakts ar savējiem. Audzinātāja nepārtraukti sazinās ar vecākiem un skolēniem, viņi rīko pēcpusdienas tējas pauzes. Arī Mārītes Lazdas audzināmā sestdienas 12. klase ir ļoti aktīva un domājoša. Bieži uzdod jautājumus par eksāmeniem – vai mēs tiksim kārtīgi sagatavoti, kā būs ar skolotājiem? Caur šo uztraukumu manāma atbildības sajūta. Pārsvarā visi divpadsmitie ir strādājoši. Vecums dažāds – vecākajam mūsu skolēnam ir 46 gadi. Līdz ar to viņi ir pieauguši domāšanā, izturēšanās veidā un atbildības sajūtā. Protams, nākas arī pabikstīt. Motivācija vajadzīga nepārtraukti!
◆ Jolanta Andriksone
◆ Laine Baltiņa
◆ Nadežda Freiberga
◆ Didzis Grundulis
◆ Mikus Ģērmanis
◆ Veronika Komara
◆ Ainārs Matīss Krastiņš
◆ Sintija Krūmiņa
◆ Madara Labanoviča
◆ Ina Ļebedeva
◆ Sanda Markevica
◆ Sintija Revina – dzīvo un strādā Anglijā, mācās eksternātā
◆ Dace Amina – mācās eksternātā
◆ Elvijs Žegrovskis
◆ Romāns Husko – mācās eksternātā
◆ Kārlis Krūmiņš
◆ Ļubova Pagora
