«Iešu uz Jelgavas Amatu vidusskolu mācīties par konditoru. Pēc tam domāju studēt pārtikas tehnoloģiju. Manuprāt, ir svarīgi sākumā apgūt profesiju, lai dzīvē būtu pamats,» uzskata Aizupes pamatskolas 9. klases skolniece Alise Saliniece. Pēdējo gadu laikā profesionālo izglītību izvēlas aizvien vairāk jauniešu, liekot uztraukties vispārējām vidējās izglītības iestādēm un norādīt uz nevienlīdzīgo konkurenci.
Nākamnedēļ izlaidumu Aizupes pamatskolā svinēs 12 devītklasnieki. Vēl pirms diviem mācību gadiem viņu bijis 27. Taču daudzi izceļojuši uz ārzemēm. Arī mainījuši skolas, šādi, iespējams, iezīmējot mērķi nākotnē studēt augstskolā. Izvēli izdarījuši arī Aizupes devītie. Eksāmenos labas atzīmesSanta Cimdiņa iecerējusi apgūt pavārmākslu Jelgavas Amatniecības vidusskolā. Šogad viņa kursos jau iemēģinājusi roku šajā jomā. Kristīne Cālīte Amatu vidusskolā apgūs mazumtirdzniecības komercdarbinieka profesiju, Jolanta Verreva vēlas kļūt par frizieri un nākotnē studēt angļu valodu. Savukārt Ketija Korņeva noskatījusi Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžu, kur mācīsies par analītiskās ķīmijas tehnoloģi. «Man patīk ķīmija. Turklāt tā ir nepopulāra profesija, par kuru daudzi nemaz nezina,» viņa pamato savu izvēli. Pārējās meitenes min, ka skolas izvēlē galvenā loma bijusi pilsētas tuvumam un vēlmei apgūt profesiju.«Šķiet, tikai visi trīs mūsu klases puiši un vēl kāda meitene nolēmuši stāties vidusskolā. Izskatās, ka viņi vēl līdz galam nav izdomājuši, ko vēlas mācīties,» teic audzinātāja Aļona Nazarova, slavēdama savu klasi par labajām atzīmēm eksāmenos. Latviešu valodā un svešvalodās vidēji tās bijušas virs septiņām ballēm. Tas apliecina, ka skolēni profesionālajai izglītībai nedod priekšroku vājā vērtējuma dēļ.Jauna IT programma vidusskolā «Ir skolēni, kas teikuši, ka paliks mācīties vidusskolā. Citi nolēmuši doties uz profesionālajām skolām, bet daudzi vēl nav izšķīrušies, ko darīs. Tas lielā mērā būs atkarīgs no eksāmena atzīmēm,» atzīst Jelgavas 1. ģimnāzijas direktora vietniece mācību darbā Maija Actiņa. Skolēnu izvēle sāks atklāties no 13. jūnija, kad vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs devītklasnieki varēs iesniegt dokumentus. Jelgavas 1. ģimnāzijā paredzētas trīs 10. klases, taču to piepildījums un virzieni būs atkarīgi no pieprasījuma. Ģimnāzija gatava piedāvāt humanitārā, matemātikas, vispārējā un inženierzinātņu (i) novirziena programmas. «Tuvākajā laikā akreditēsim jaunu programmu, kas sadarbībā ar LLU būs vērsta uz pastiprinātu informācijas tehnoloģiju apguvi. To varēs izvēlēties «i» klases audzēkņi 11. klasē,» stāsta M.Actiņa, piebilstot, ka nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, lai pastāvētu skolu konkurencē. Šīs cīņas nosacījumi ne vienmēr esot vienlīdzīgi. Piemēram, apstāklis, ka profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi saņem stipendijas. «Bijuši gadījumi, ka skolēns varētu mācīties vidusskolā, bet ekonomiskā situācija stipendiju dēļ liek izšķirties par labu profesionālajai skolai. Ir gan pašvaldības, kas stipendijas piešķir arī spējīgākajiem vidusskolēniem,» min M.Actiņa.Stipendijas neesot svarīgākāsJelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere gan neuzskata, ka ES fondu stipendijām, pie kurām var tikt, vien izpildot konkrētus nosacījumus, būtu noteicošā loma izglītības iestādes izvēlē. Trešdaļa audzēkņu Amatu vidusskolā tās vispār nesaņemot. Taču pēdējo gadu laikā krietni uzlabojusies skolas infrastruktūra un materiālā bāze, kā arī profesionālās izglītības prestižs kopumā, kas ļāvis vairot izglītojamo skaitu. Pirms četriem gadiem viņu bijis 400, šajā mācību gadā – 617, bet nākamajā varētu būt jau 650 topošo tērpu stila speciālistu, mazumtirdzniecības komercdarbinieku, ciparu programmas vadības darbgaldu iestatītāju, maizes un miltu konditorejas izstrādājumu speciālistu, pavāru, konditoru, frizieru, pavāra palīgu un montāžas darbu atslēdznieku. Lai arī vairākās programmās iespējams iegūt vidējo izglītību, direktore atzīst, ka to nav viegli paveikt, jo audzēkņi dodot priekšroku speciālajiem priekšmetiem. Tas savukārt rada šķēršļus ceļā uz augstskolu.
