Noskaidroti labākie Jelgavas skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi
Noslēdzoties 19. Jelgavas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencei, noskaidroti kvalitatīvākie, interesantākie un inovatīvākie darbi, kuru autori pilsētas, skolas un paši savu vārdu aizstāvēs 7. Zemgales reģiona skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē.
Šogad pilsētas zinātniski pētniecisko darbu konferencē 14 sekcijās tika aizstāvēti 74 darbi, ko izstrādājuši 95 skolēni. Jau ierasts, ka visplašāk konferencē pārstāvēta dabas zinātņu sekcija (35 darbi), tai seko humanitāro zinātņu cikla sekcija (22 darbi) un sociālo zinātņu cikla sekcija (17 darbu), informē Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra speciāliste Dace Pētersone-Gūtmane.
Darbu kvalitāte uzlabojasVisvairāk darbu iesniegts no Valsts ģimnāzijas (25), Spīdolas ģimnāzijas (24) un Tehnoloģiju vidusskolas (10). Savukārt no 6. vidusskolas iesniegti septiņi darbi, 5. vidusskolas – pieci, bet 4. vidusskolas – trīs. Zemgales reģiona konferencei, kas notiks 23. martā, izvirzīti 40 darbu.
Šogad jauniešu pētāmo tēmu lokā ir, piemēram, neliterārās leksikas lietojums literatūrā, pie datora pavadītā laika ietekme uz atzīmēm, skolas apgaismojums, jaunieši analizējuši hibrīdkara izpausmes un bēgļu problēmas atspoguļojumu Latvijas presē, kā arī lūkojuši noskaidrot Latvijas šķirnes zirgu iecienītāko barības piedevu un salīdzinājuši vecāku un bērnu pirkstu nospiedumus.
Vairāki sekciju vadītāji, kas tajās darbojas gadu no gada, atzīst – skolēnu darbi kļūst arvien kvalitatīvāki un mūsdienīgāki, turklāt jaunieši pēta problēmas, kas pašiem ir aktuālas. Tā, piemēram, ekonomikas skolotāja Inta Jorniņa ir priecīga par uzdrīkstēšanos pievērsties tādai valstī svarīgai tēmai kā obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana. Turpināt uzdrīkstēties aicina arī socioloģijas sekcijas vadītāja profesore Anita Aizsila, kas uzteic darbu augsto kvalitāti. Savukārt informātikas sekcijas pārstāvis Arvīds Prančs mudina atcerēties – lai gan mūsdienās tehnoloģijas pārņem pasauli, galvenais tomēr ir cilvēks.
Jauniešu vērtības – līdzīgas
Uz Zemgales reģiona konferenci dosies arī Jelgavas 5. vidusskolas 11. klases skolnieces Jeļizaveta Bļinova un Polīna Lovkova ar pētījumu «Galvenās vērtības vidusskolas un augstskolas jauniešu skatījumā», kas pilsētas konferencē psiholoģijas sekcijā novērtēts ar pirmo vietu. Meitenes aptaujājušas gan savas skolas vidusskolēnus, gan LLU 1. un 2. kursa studentus, lai noskaidrotu, ko jaunieši atzīst par svarīgāko dzīvē.
Piedāvājot izvēlēties starp aptuveni 30 vērtībām, meitenes secinājušas, ka vidusskolēniem svarīgākās ir veselība, laimīga ģimenes dzīve, iespēja realizēt savas spējas, saskarsme ar draugiem un interesantiem cilvēkiem, izglītība un kultūra, mīlestība, labs darbs un personīgā drošība. Savukārt augstskolas jauniešiem svarīga veselība, laimīga ģimenes dzīve, rūpes par ģimeni un tuviniekiem, mīlestība, saskarsme ar draugiem un interesantiem cilvēkiem, izglītība un kultūra, personīgā drošība, iespēja realizēt savas spējas un labs darbs.
«Secinājām, ka jauniešu vērtības nemaz neatšķiras tik stipri, kā mēs to sākumā domājām. Būtiskākā atšķirība ir attiecībā uz bērniem – vidusskolēni par bērniem tikpat kā nedomā, kamēr universitātes jauniešiem tie ir svarīgi,» secinājumos dalās Jeļizaveta. Polīna papildina – tāpat studentiem nozīmīgākas ir rūpes par ģimeni, bet abām grupām lielākā vērtība ir veselība, izglītība un kultūra, kā arī iespējas realizēt savas spējas. «Kad apzinies, ka vari daudz ko, svarīgi, lai būtu iespējas to visu izdarīt,» pamato Jeļizaveta.
Grib būt uzņēmēji
Savukārt pilsētas vidusskolēnu skatījumu uz savas uzņēmējdarbības uzsākšanu izzinājuši Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi Matīss Ozols un Jānis Ēriks Grūtups, kuru darbs atzīts par labāko socioloģijas sekcijā un arī izvirzīts Zemgales reģiona konferencei. Jānis stāsta, ka vidusskolēni gribētu kļūt par uzņēmējiem, taču viņos nav ticības tam. Tāpēc puiši savā darbā pamato nepieciešamību jau pamatskolā ieviest ekonomikas mācību stundu, «lai visiem skolēniem būtu ekonomikas pamati un iespēja veidot savu mācību uzņēmumu un attīstīt ekonomikas prasmes, jo varbūt tieši viņi kļūs par veiksmīgiem uzņēmējiem». Savu viedokli Jānis un Matīss pamatojuši ar skolas absolventu aptauju, kurā apstiprinājusies vidusskolas novirziena ietekme uz absolventa nākotni. «Skolēni, kuri interesējas par ekonomiku un mācās komercklasē, ir daudz zinošāki un motivētāki nākotnē nodarboties ar uzņēmējdarbību,» skaidro Jānis.
Skolēnu veikumu vērtēja 52 eksperti, kuru vidū bija 43 pilsētas skolu pedagogi, trīs LLU mācībspēki un seši pašvaldības iestāžu speciālisti. Šis bija pirmais gads, kad eksperti darbus varēja skatīt elektroniski, neierodoties Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā, un viņi šo iespēju atzinuši kā ļoti vērtīgu.
Pētījumus vērtēja arī Jelgavas Skolēnu dome, kas tradicionāli labāko meklē starp darbiem par jauniešiem svarīgām tēmām. Šoreiz kā ļoti labi izstrādāts atzīts jauniešu diskusijas veicinājušais Spīdolas ģimnāzijas audzēknes Madaras Murņikovas darbs «Jauniešu viedoklis par homoseksuālas vides ietekmi uz tradicionālām ģimenes vērtībām».
