Kaut gan profesionālo skolu audzēkņu kļūst ar katru gadu vairāk, lai panāktu, ka arodizglītību izvēlas vismaz puse pamatskolas absolventu, uz ko tiecas Izglītības un zinātnes ministrija, vēl tāls ceļš ejams, atzīst aptaujātie Jelgavas un novada profesionālo izglītības iestāžu vadītāji. Nākamajai mācību sezonai viņi gatavojas, piedāvājot jaunas programmas. Īpaši jauniešiem ar vidējo izglītību.
«Manuprāt, tā ir tikai iedoma, ka reiz varētu panākt šo 50 pret 50 proporciju. Tad Latvijā jābūt spēcīgai uzņēmējdarbībai, ko profesionālā izglītība bez augstskolas viena nevar izveidot,» spriež Jelgavas Amatu vidusskolas direktore Edīte Bišere. Viņa gan atklāj, ka nākamajā mācību gadā plānots palielināt uzņemamo audzēkņu skaitu. Tas notiks, pateicoties trīs jaunām programmām, kas paredzētas 57 vidusskolu absolventiem.Praktizēs mācību restorānāE.Bišere stāsta, ka visvairāk jauniešu ar vidējo izglītību – 25 – paredzēts uzņemt frizieru grupā, jo par to novērota lielākā interese. 16 vidusskolas absolventiem būs iespēja apgūt perspektīvo profesiju metālapstrādē – ciparu programmas vadības darbagaldu iestatītāja arodu. Tikpat audzēkņu varēs kļūt par profesionāliem viesmīļiem. «Līdzīga programma mums jau bija pirms desmit gadiem. Atlika vien nedaudz piestrādāt. Tā ļoti labi iederēsies, ņemot vērā mūsu restorāna servisa iespējas,» E.Bišere priecājas par ES fondu līdzfinansētajā programmā «Pārtikas ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana» pērn izveidotajām mācību klasēm, laboratorijām un degustācijas zāli (tā saucamo mācību restorānu). Skola virzās uz to, lai jau šogad tajā varētu apkalpot klientus. Tam jau saņemtas nepieciešamās atļaujas, un pašvaldībā apstiprināts cenrādis.Savukārt pārējās izglītības programmās pēc devītās, astotās un septītās klases uzņemamo audzēkņu skaits Amatu vidusskolā paliek nemainīgs. Dokumentu pieņemšana sākas 11. jūnijā. Skolu pamet katrs astotaisNākamajā mācību gadā jaunumi gaidāmi arī Jelgavas Amatniecības vidusskolā, kas ieguvusi kompetences centra statusu. Pēc devītās klases paredzēts uzņemt 25 audzēkņus programmā «Klientu apkalpošanas speciālists». Savukārt 25 vidusskolas absolventi varēs apgūt bārmeņa arodu. Kopā deviņās programmās no 11. jūnija plānots uzņemt 225 izglītojamos.«Šis bija pirmais mācību gads, kad atsevišķās programmās uzņēmām audzēkņus nevis konkursa kārtībā, bet jau ar nepilnīgu vērtējumu vienā priekšmetā, jo ir samazinājies skolēnu skaits. Kompetences centra noteikumi gan paredz, ka statuss pienākas tām skolām, kurās vismaz 60 procentiem audzēkņu ir septiņas un vairāk balles. Tas nozīmē, ka skolēniem, kuri mūs izvēlas, būs ļoti cītīgi jāmācās,» brīdina Amatniecības vidusskolas direktore Janīna Rudzīte. Viņa piebilst, ka pērn no audzēkņu skaita atbiruši 12,3 procenti jauniešu, aptuveni puse – nesekmības dēļ.Augstskolu izvēlas ceturtā daļaLīdzīgs procents, kas neiztur mācību spriedzi, ir Zaļenieku arodvidusskolā, atklāj direktore Lilita Leoho. Šajā profesionālās izglītības iestādē no 15. jūnija nākamajam mācību gadam plānots uzņemt tikpat audzēkņu kā pērn – 125. Skola izglītojamos īpaši gaida programmās «Enerģētika» un «Restaurācija», kas patlaban ir vienas no prestižākajām un pieprasītākajām darba tirgū. Mācības tāpat paver interesantas iespējas. Piemēram, topošie restauratora asistenti apgūst praksi Rīgas Domā un Rīgas pilī.«Pie mums mācās ar ļoti dažādu zināšanu līmeni. Daudziem tas ir gana augsts, piemēram, topošajiem elektriķiem un automehāniķiem. Tas nozīmē, ka viņi uz mūsu skolu nākuši apzināti. Profesionālo izglītību vajadzētu izvēlēties arī tiem, kas nav simtprocentīgi pārliecināti par akadēmisko izglītību. Tā iespējams uzreiz «nošaut divus zaķus» – iegūt profesiju un pēc tam mācīties augstskolā. No mūsu audzēkņiem studēt aiziet aptuveni ceturtā daļa,» gandarīta direktore. Viņa cer sagaidīt, ka profesionālo izglītību izvēlēsies vismaz puse pamatskolēnu. Taču šis process rit lēni. Statistika liecina, ka apgūt profesiju pēc devītās klases dodas aptuveni 30 procentu.
