Ekonomikas ministrija (EM) rosina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz 15. aprīlim izvērtēt iespēju sabiedrisko pakalpojumu tarifos iekļaut neatgūstamos parādus. Regulatora padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ivars Zariņš EM ierosinājumu dēvē par absurdu, jo tas pēc būtības paredzot sodīt godīgos maksātājus. Pēc viņa teiktā, tā tiktu panākts, ka cilvēki vairs nebūs motivēti norēķināties par pakalpojumiem, bet to sniedzējiem zudīs motivācija piedzīt parādus no nemaksātājiem. Kā vērtējat ideju neatgūstamos parādus iekļaut sabiedrisko pakalpojumu tarifos?
Valentīna Prokopenko, Bijusī Jelgavas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadītāja:Tas būtu pilnīgi nepareizi gan no likumdošanas, gan patērētāju viedokļa. Kad bija vēl tā sauktie otrā jeb pašvaldību līmeņa regulatori, nekas tāds pat ierosināts netiktu. Ja parādus ļautu ierēķināt tarifā, tas būtu pretrunā Grāmatvedības likumam. Šis normatīvais akts stingri nosaka – neatgūstamie parādi grāmatvedības dokumentos jāatspoguļo uzņēmuma brīvo līdzekļu sadaļā. Tas nozīmē, ka komersantam jārēķinās ar noteiktu nepiedzenamo līdzekļu apmēru, tos sedzot no savas peļņas. Ministrijas ierosinājums pirmām kārtām izdevīgs būtu uzņēmējiem, jo viņiem vairs nevajadzētu cīnīties ar parādniekiem, bet šīs summas varētu iekļaut pakalpojuma cenā. Cietēji būtu godīgie maksātāji, kuru saistību slogs tikai palielinātos. Ministrija varētu labāk grozīt likumus, lai būtu iespējams kontrolēt, cik pamatoti ir tarifi. Uzskatu, ka jau pašlaik liela daļa tarifu ir neadekvāti augsti. Daudzi uzņēmumi, arī ūdensapgādē Jelgavā, tos noteikuši 2007. vai 2008. gadā, gad ekonomika bija sasniegusi augstāko attīstības līmeni. Loģiski, ka uzņēmums, kam interesē tikai peļņa, pats nesteigsies pie regulatora ar lūgumu apstiprināt tarifu samazinājumu, lai gan krīzes dēļ visas izmaksas būtiski kritušās. Taču pārskatīt tarifus neliek arī regulators, jo, pirmkārt, iejaukties uzņēmumu darbā liedz likums, bet, otrkārt, likvidējot pašvaldību regulatorus, šī komisija kļuvusi ļoti vāja. Tajā strādā simtiem darbinieku, taču lēmumu – apstiprināt tarifu vai ne – pieņem piecu cilvēku padome. Turklāt regulators no neatkarīgas iestādes kļuvis par politiski ietekmējamu institūciju, kur visu izsaka nevis patērētāju vēlmes un iespējas, bet politiķiem pietuvinātu uzņēmēju iegribas. Tāda situācija ir arī apsaimniekošanas uzņēmumā Jelgavā, kur gan tarifi netiek regulēti. Kā tas var būt, ka apsaimniekotājs nevis labo māju jumtus, bet uz mana rēķina izdod biezu avīzi divās valodās? Tas nav viņa pienākums, bet kontrolēt tādu patvaļu nevienam neinteresē! Paulis Freimanis, Meiju ceļa 14. nama vecākais:Šī doma ir pilnīgi nereāla. Prognozēju, ka iedzīvotāji pret to protestēs un ministrijas ierosinājums neies cauri, jo jau tagad visi komunālie pakalpojumi ir ļoti dārgi. Galvenais, ka tā par galvenajiem cietējiem kļūtu tie, kas pašlaik uztur māju, kārtīgi maksājot rēķinus. Negribu atklāt, cik liels, bet arī mūsu mājai ir izveidojies pieklājīgs parāds par komunālajiem pakalpojumiem. Vairums nemaksātāju gan iekrājuši saistības, jo tās nespēj segt, tādēļ dodas uz «Fortum Jelgava», kur slēdz līgumus par pakāpenisku atmaksu. Taču ir arī dzīvokļi, kas speciāli nemaksā un tā iegāž visu māju. Ja valsts ļaus tarifā iekļaut bezcerīgos parādus, tad nemaksātājiem piepulcēsies arī citi, jo domās, ka var būt parādnieki un par to nekas nedraudēs. Ginta Cimdiņa-Pundure, SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Atbilstoši likumam tarifā iekļauti izdevumi siltumenerģijas ražošanai, pārvadei un sadalei, tirdzniecībai, taču nav paredzēti izdevumi parādu piedziņai, tiesāšanās izdevumi, kā arī nav noteikts, ka daļa klientu dažādu iemeslu dēļ par siltumu nenorēķinās pilnībā. Ja klients nav ieinteresēts un spējīgs pakāpeniski segt parādu, gatavojam pirmstiesas brīdinājumus un pieteikumus tiesai. Diemžēl, veicot visas iespējamās darbības un saņemot spriedumus par parādu piedziņu, arvien biežāk noskaidrojas, ka parāds nav piedzenams tādēļ, ka iedzīvotājiem nav ienākumu, bieži uz dzīvokļa īpašumu reģistrēta hipotēka, citreiz cilvēks ir aizbraucis un nedod par sevi nekādu ziņu, neierodas arī uz tiesu sēdēm. Ir gadījumi, kad, cilvēkam nomirstot, atklājas, ka dzīvoklim izveidojies parāds, bet mantinieki nepārņem saistības. Ir iedzīvotāju grupa, kuriem vispār nav ienākumu. Ir arī tādi, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss un kuri tāpat kā daudzi bezdarbnieki vēršas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldē, kur saņem pabalstus apkures rēķinu daļējai segšanai. Ir gadījumi, kad patērētās siltumenerģijas rēķinus maksā pārvaldnieki, bet dažkārt viņi bankrotē, mūsuprāt, lielākoties tādēļ, ka paralēli namu apsaimniekošanai nodarbojušies ar jaunu projektu attīstību. Krasi audzis dzīvokļu skaits, kas tiek pārdoti izsolēs, bet iegūtās summas nesedz pat hipotēkas apmēru, līdz ar to pārējos prasījumus atstājot uz iepriekšējo īpašnieku pleciem. Arī šādus parādus atgūt ir ļoti problemātiski.SIA «Fortum Jelgava», par spīti lieliem tiesvedības izdevumiem, aktīvi sāk piedzīt parādu, tiklīdz tā summa pārsniedz 150 latu. Diemžēl gandrīz katrā daudzdzīvokļu mājā rēķini netiek nomaksāti pilnībā. Likums arī neļauj kopīpašniekiem uzzināt par citu īpašnieku maksājumiem. Tajā pašā laikā kaimiņu parādi var apdraudēt siltumenerģijas piegādi visai ēkai. Kaut arī ar debitoriem veicam lielu darbu, 2010. gadā no iedzīvotājiem nav saņemta samaksa 10,3 procentu jeb aptuveni 615 tūkstošu latu apmērā. Grūti komentēt vispareizāko ceļu, kā labot situāciju nozarē, taču jebkādas iniciatīvas risināt šo jautājumu uzskatām par pozitīvām.
