Lai rastu valsts budžetā papildu nepieciešamos 50 miljonus latu, valdībā tiek spriests par iespēju pārskatīt sociālo budžetu un samazināt degvielas akcīzes atmaksu zemniekiem. Izskanējuši arī vairāki citi priekšlikumi, taču vienošanās pagaidām nav. Kā vērtējat valdības centienus konsolidēt budžetu?
Milda Vītola, pensionāru līdere no Zaļeniekiem:Budžetu valdība taisa, pienācīgi neanalizējot situāciju. Grūž skaitļus vienā, otrā, trešā ailē, taču vajag paskatīties dziļāk, kas un kā. Jāsāk ar to, ka valsts pārvaldes aparāts ir ļoti liels. Latvijas novados izveidota administrācija, bet tādēļ pagastos tā nesamazinājās. Pagastā būtu vajadzīgs viens pārvaldnieks, sociālais darbinieks un sekretārs. Taču pārvaldes darbinieku ir, ak Dievs, cik daudz! Un ja vēl kaut ko darītu! Lai arī stāsta, ka Valsts ieņēmumu dienestam izdodas nodokļu iekasēšana, es tomēr tam neticu. Kas ir godīgi, tie arī maksā nodokļus, bet reālas nodokļu nemaksātāju kontroles nav. Kultūrā arī nav tā, kā vajadzētu. Par Eiropas līdzekļiem rekonstruētie kultūras nami stāv tukši vai pustukši gan Jēkabniekos, gan Zaļeniekos. Izsviesta nauda. Taču arī ēku uzturēšana prasa līdzekļus. Ministri un viņu padomnieki ļoti maz brauc tikties ar cilvēkiem, iepazīties, kādi ir reālie dzīves apstākļi. Pagastu pārvaldnieki ar augstāko priekšniecību jau par problemātisko daudz nerunā, jo ieinteresēti palikt savos amatos. Dace Dučkena, LLU Sociālo zinātņu fakultātes studente:Konsolidējot budžeta līdzekļus, vajadzētu pēc iespējas solidāri risināt vienas, otras vai trešās sabiedrības grupas intereses. 2009. gadā pensionāri Satversmes tiesā izcīnīja iepriekšējo pensiju saglabāšanu, pat to, ka viņiem atmaksā iepriekš noņemto. Iestājās zināms sociālais miers. Taču pensijas Latvijā ir, sākot no 90 latiem un beidzot ar diviem tūkstošiem. Un vai tās, kuras pārsniedz trīs, četrus simtus latu, nevarētu griezt!? Mums jābūt solidāriem ar tiem, kas patiešām dzīvo lielā trūkumā. Savukārt studentiem vajadzētu saglabāt iespēju studēt par budžeta līdzekļiem. Reformējot augstskolu sistēmu, par paraugu jāņem Somija, nevis lielvalstis. Pašiem studentiem ir vairāk jācīnās par savām iespējām. Var pieteikties ES atbalstītajai «Erasmus» programmai un veselu gadu par ES naudu studēt ārzemēs, rakstīt projektus un dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk. Diskutējot par to, kas augstākajā izglītībā būtu ietaupāms, nereti tiek minēts, ka vajadzētu samazināt naudu sociālo zinātņu studiju programmām. Domāju, ka tas tomēr nebūtu pareizi. Ja es būtu Lauksaimniecības universitātes rektore, pacenstos apvienot Sociālo zinātņu, Ekonomikas un Informācijas tehnoloģiju fakultātes vienā, kas izglītotu lietpratējus, kuri strādātu, lai lauksaimniecības, meža, pārtikas, veterinārijas, kā arī citās jomās radītās inovācijas ieviestu dzīvē. Māris Strautnieks, Valgundes pagasta zemnieku saimniecības «Strautnieki» īpašnieks:Valsts budžetā neredzu mēģinājumu sekmēt ražošanu un līdz ar to palielināt budžeta ieņēmumus nākotnē. Tā ir kā ķeršanās pie pēdējā salmiņa, vienas dienas saimnieka domāšana. Ja piepildīsies bauma, ka zemniekiem varētu nogriezt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atlaides lauku apstrādei, zaudēsim konkurentiem no Lietuvas, Igaunijas, Skandināvijas un citām Eiropas valstīm. Tirgus jau mums ir viens. Es nezinu nevienu kaimiņvalsti, kur nebūtu šādas atlaides zemniekiem dīzeļdegvielas iegādē. Domājot par budžeta konsolidāciju, esmu diezgan pesimistisks. Naudas ir tik, cik tās ir. Katrs mēģina aizstāvēt savas intereses, un galu galā finanšu ministrs iznāk tas sliktais. Uz šo procesu būtu jāskatās valstiski, nevis aizstāvot katras partijas noteikto lauciņu.
