27. janvārī Jelgavas Dome gatavojas apstiprināt šā gada pilsētas budžetu. Vai jūs apmierina veids, kā Jelgavas pašvaldība dala pilsētas budžeta līdzekļus?
Uldis Ivans, LLU asociētais profesors, Jelgavas mērs no 1994. līdz 2001. gadam:Pašvaldības prioritātei, pirmkārt, jābūt izglītībai, tajā skaitā profesionālajai. Savulaik, kad vadīju pašvaldību, Izglītības un zinātnes ministrija mūs spieda likvidēt Jelgavas Amatu vidusskolu. Noturējām. Labi, ka Jelgavas Dome vidējo profesionālo izglītību atbalsta arī tagad, jo tā ir ļoti svarīga. Otrs akcents jāliek uz ielām. Saprotu, ka Jelgava atrodas uz purva un plūstošajām smiltīm, tādēļ ceļu rekonstrukcija maksā dārgi, tomēr ielās jāiegulda mērķtiecīgs plānošanas darbs un lieli līdzekļi.Treškārt, maksimāli jāatbalsta viss, kas saistīts ar jauniešiem, – sports, kultūra, jāattīsta brīvā laika pavadīšanas iespējas. Daudzi budžeta kontekstā grib runāt par pabalstu palielināšanu, taču es uz šo lietu skatos piesardzīgi. Efektīvāk ir cilvēkam iedot makšķeri, nevis nolikt priekšā zivi. Piemēram, no valstiskā viedokļa par zemē nosviestu naudu uzskatu tā saukto simtlatnieku programmu. Sevišķi vasarā ik pa simt metriem cilvēki slauka ielu, bet jēgas no tā maz. Būtiski arī apgūt ES atbalsta līdzekļus, bet svarīgi, lai projekts nav tikai projekta pēc. Jelgavā lielie ieguldījumi ielu un ūdenssaimniecības attīstībā devuši rezultātu, taču bieži vien tiek apgūti arī projekti, no kuriem sabiedrībai ieguvumu ir maz. Tekla Žabova, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja:Jelgavas pašvaldības budžetā vairāk līdzekļu vajadzētu atvēlēt drošības pasākumu uzlabošanai, tajā skaitā pilsētas teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai. Pašreizējā situācija, kad Dome par sniega tīrīšanu un tā radītajiem postījumiem prasa zaudējumu kompensāciju valdībai, ir ačgārna un nepamatota. Tas liecina tikai par to, ka pašvaldībā ir nevīžīgi saimnieki, kas savlaicīgi nesakopj savus īpašumus un nenovērš iespējamos draudus vēl pirms to notikšanas. Par neefektīvu sauktu kārtību, ka vietējās varas administrācija un iestādes strādā četras darbdienas. Tam nevar būt saistības ar algu samazinājumu, jo pēdējos gados ienākumi samazinājušies pilnīgi visā sabiedrībā, bet citiem jāstrādā visa nedēļa! Pašvaldības darbinieki un jo sevišķi domnieki ir uzņēmušies saistības un solījuši kalpot nodokļu maksātājiem, lietderīgi tērējot budžetu. Šajā gadījumā cietēji ir iedzīvotāji, jo pašvaldība četrās dienās nestrādā efektīvi. Kopumā jāatzīst, ka Jelgava atrodas izdevīgā vietā, un Domei nav īpaši jāpiedomā, kā piepildīt budžetu. Lielā mērā to paveic jelgavnieki, kas strādā Rīgā, bet nodokļus pārved savai pilsētai. Ja pašvaldībai būtu jādomā, kā iztikt ar to naudu, kas rodas Jelgavā, budžetu saplānot būtu daudz grūtāk. Aldis Hartmanis, pensionārs:Pilsētas budžeta projektu vēl nekur publicētu neesmu redzējis. Vispārīgi domājot, uzskatu, ka pirmajās vietās jābūt izglītībai un veselībai. Lielāku vērību vajag pievērst pilsētas nomalēm. Centrā jau ielas tiek gan remontētas, gan tīrītas, bet atliek paiet kaut līdz dzelzceļa stacijai, kur var kāju izlauzt. Manuprāt, pašvaldība un arī valsts neprot paņemt naudu nodokļos. Vācu laikā man bija velosipēds un tam vajadzēja numuru – tas deva papildinājumu pilsētas kasei. Arī padomju laikā velosipēdiem bija numuri, bet tagad, kad šis transporta līdzeklis kļūst arvien populārāks, – nē. Par kādu naudu pilsēta lai būvē velosipēdu celiņus un kā lai sekmīgāk tvarsta zagļus!? Arī par personīgajām automašīnām, kas kā stāvlaukumā tiek turētas uz ielas, būtu jāmaksā. Pašvaldības administrācijas darbinieku algām jābūt samērīgākām ar to, ko saņem strādnieki, skolotāji, vidēji pensionāri. Pilnīgi lieka nodokļu naudas šķērdēšana ir «Jelgavas Vēstneša» izdošana. Mums pilsētā ir savs laikraksts. Kāpēc pašvaldībai par saviem līdzekļiem uz krītpapīra jādrukā vēl kas. Par to naudu trūcīgākiem bērniem varētu maksāt brīvpusdienas vai atjaunot iepriekšējo kārtību, ka pensionāriem virs 80 gadiem nav jāmaksā pilsētas autobusā. Acīs krīt policistu posteņi skolās, it kā mēs dzīvotu valstī, kur tūlīt notiks apvērsums. Var jau būt, ka skolēni ir narkomānu un vēl nez kādu kriminālistu apdraudēti, taču vairāk izskatās, ka tā ir sēdēšana uz budžeta līdzekļiem. Uldis Dūmiņš, Zemgales NVO centra valdes priekšsēdētājs:Jelgavas pašvaldības atbalsts nevalstiskajām organizācijām palicis iepriekšējā gada līmenī – arī šogad tie būs 30 tūkstoši latu. No vienas puses, jāpriecājas, ka atvēl vismaz tik daudz, taču, no otras, – mums nevajadzētu arī pārāk zemu klanīties, jo nevalstiskās organizācijas palīdz ļoti daudzām iedzīvotāju kategorijām paveikt darbu, kas būtu pašvaldības funkcija. Pašlaik Jelgavā ir ap 200 organizāciju, puse no tām darbojas aktīvi. Tie ir sporta klubi, jauniešu centri, interešu apvienības, slimnieku biedrības un daudz citu. Tās visas sniedz labumu sabiedrībai. Pērn Zemgales NVO centra apgrozījums bija 100 tūkstoši latu, nodokļos vien nomaksāti ap desmit tūkstošiem. Organizācijas apgūst projektus, un Jelgavai budžetā arī paliek daudzi tūkstoši latu.
