Kā jūs vērtējat Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto projektu par LLU pāriešanu tās pārziņā un to, ka šā projekta izstrāde nav iepriekš saskaņota ar LLU vadību un mācībspēkiem?
Kā jūs vērtējat Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto projektu par LLU pāriešanu tās pārziņā un to, ka šā projekta izstrāde nav iepriekš saskaņota ar LLU vadību un mācībspēkiem?
Aija Zobena, LLU Humanitārā institūta sociālo zinātņu katedras asociētā profesore:
Šim jautājumam neapšaubāmi ir divas puses: viena lieta ir izglītības administrēšana, otra – lauksaimnieciskās izglītības specifika. Lauksaimniecības universitāte ir lauku universitāte, saglabājot saikni ar Zemkopības ministriju (ZM), spēj pilnvērtīgāk veikt savas funkcijas. Jāņem vērā, ka visas vidējās speciālās lauksaimniecības mācību iestādes paliek ZM pārraudzībā. Neaizmirsīsim arī to, ka LLU ir zinātniski pētnieciska iestāde, kura, atrazdamās ZM pakļautībā, daudz veiksmīgāk spēs darboties savā nozarē un dibināt jaunus kontaktus. Arī administrēšanas darbus tā veikt ir vienkāršāk. Šajā gadījumā IZM uzņemas lietas, kas nav tās kompetencē. Nepatīkami ir tas, ka IZM ar paziņojumu par šo projektu klajā nāca nepiemērotā laikā, kad daudzviet ir brīvdienas un rit sesija.
Tik visaptverošu jautājumu vajadzētu izskatīt pamatīgāk. Nav demokrātiski pievienošanas jautājumu risināt šādā veidā, jo mēs būtībā tikām nostādīti fakta priekšā.
Pēteris Ķeizāns ,LLU Veterinārās fakultātes dekāns:
LLU noteikti būtu lietderīgāk palikt ZM pārziņā. Tās ir divas vienotas struktūras, kuras viena no otras daudz gūst. Tomēr projekts vēl ir izskatīšanas stadijā, tādēļ nekādas aizmuguriskas darbības attiecībā pret LLU es nesaskatu.
Daina Kārkliņa, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne :
Manā skatījumā ir divas būtiskas lietas, kas LLU attur no IZM izstrādātā projekta akceptēšanas. Viena no tām – LLU zaudē daudz priekšrocību, turklāt no finansiālā viedokļa tas nepavisam nav izdevīgi. Vēl arī, izlasot IZM izstrādāto projektu, es tā arī neradu vērā ņemamus argumentus šādai rīcībai. Tā ir nepārdomāta – būs nepieciešams daudz papildlīdzekļu, lai veiktu reorganizāciju. Bet pašlaik valstī līdzekļu trūkst visās jomās. Pasaules prakse rāda, ka visveiksmīgāk lauksaimniecības mācību iestādes darbojas attiecīgās ministrijas pakļautībā. Paziņojums par šo projektu nāca negaidīti, kaut gan pirms tam virmoja doma par tās iespējamību. Domāju, ka pieņemot lēmumus, kas skar tik lielas struktūras, būtu nepieciešams vairāk konsultēties ar pašu iestādi.
Dzidra Kārkliņa, LLU Lauksaimniecības fakultātes dekāne:
Protams, es piekrītu tam, ka nav pareizi veikt šādas pārmaiņas. Galvenokārt tām būs finansiāla rakstura sekas. Nedemokrātiski risināt jautājumus – tas jau ir IZM stils, kaut gan šādu projektu varēja jau gaidīt, ņemot vērā kaut vai igauņu pieredzi.
Imants Liepa, LLU senāta priekšsēdis:
Mans noraidošais viedoklis jau pilnībā izskanēja notikušajā senāta sanāksmē. Senāta kvorums neatbalstīja IZM iesniegto projektu. Ja šis projekts tiks apstiprināts, LLU daudz zaudēs – to apstiprina visi rādītāji. Man kā senāta priekšsēdim iepriekš nekas nebija zināms par šā projekta izstrādi. IZM rīcība attiecībā pret šo jautājumu bija nekorekta.
Ervids Grinovskis, LLU Ekonomikas fakultātes profesors:
Jau pirms gada šis priekšlikums bija iesniegts Saeimai, Tautsaimniecības komisijā, kur tas tika noraidīts. Latvijas rektoru padome, izskatīdama šo jautājumu, nāca pie secinājuma, ka LLU nav lietderīgi pāriet IZM pārraudzībā. Mana nostāja arī ir viennozīmīgi noraidoša, un man ir daudz argumentu. Galvenais ir tas, ka LLU cietīs finansiāli – cietīs augstskola kā tāda, fakultātes un katedras saņems mazāk līdzekļu to darbībai, arī pasniedzēju algas var tikt pamazinātas, noteikti būs ļoti grūti pastāvēt LLU specifiskajām palīgiestādēm. Domāju, ka tie studiju veidi, kam ir lauku specifika, var tikt likvidēti vai samazināti, tādejādi ciešot arī universitātes mācību blokam.