Vai iekšējā tirgus situācijas analīzei un aizsardzības mehānismu izstrādei nepieciešams pieaicināt ārvalstu ekspertus?
Vai iekšējā tirgus situācijas analīzei un aizsardzības mehānismu izstrādei nepieciešams pieaicināt ārvalstu ekspertus?
Dzidra Kreišmane, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāne
– Iekšējā tirgus aizsardzībā svarīgāka ir produkcijas kvalitātes kontrole, lai nodrošinātu tās konkurētspēju, nevis valsts noteiktas piemaksas pie cenām jeb dempingošana. Latvijā ir pietiekami daudz zinošu speciālistu, kas strādā Valsts sanitārajā inspekcijā un Valsts sanitārajā robežinspekcijā. Viņi var nodarboties ar produkcijas kontroli. Arī Agrārās ekonomikas institūtā ir labi ekonomisti. No šiem speciālistiem varētu izveidot ekspertu komisiju. Es domāju, ka vairāk jāuzticas mūsu mācībspēkiem, zinātniekiem un citām gaišajām galvām.
Ja citu valstu ekspertiem algas maksā ārvalstu fondi, tad vēl viņus varētu pieaicināt, bet, ja tas notiek par Latvijas valsts līdzekļiem, tad to nevajadzētu darīt.
Baiba Rivža, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja
– Lielākā darba daļa ir jāizdara mums pašiem. Ir taču rīkots tik daudz kursu un semināru, notikušas konsultācijas, mūsu speciālisti stažējušies ārzemēs. Tieši viņiem vislabāk zināma mūsu valsts vēsturiskās un ekonomiskās situācijas specifika. Tad, kad zinoši pašmāju speciālisti izstrādās savu vīziju, var konsultēties ar igauņu, lietuviešu un citu Austrumeiropas valstu speciālistiem, kuriem ir līdzīgi apstākļi. Var izmantot arī Skandināvijas valstu un Vācijas pieredzi, bet uzaicinātajam ārvalstu ekspertam patiešām jābūt ļoti zinošam, tādam, kuram var uzticēties, un mums jābūt pārliecinātiem par viņa kvalifikāciju un labajiem nodomiem.
Materiālu publicēšanai sagatavoja Andra Ozola
