«Tiesā esam iesnieguši ap 1000 prasību. Ja pieņemam, ka katrā Jelgavas ģimenē ir 2,8 cilvēki, mani ienīst vismaz trīs tūkstoši jelgavnieku,» pēdējā sapulcē par jaunajiem pilnvarojuma līgumiem atzina Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieks Juris Vidžis. Netaisos kļūt par viņa aizstāvi, taču arī pašiem dzīvokļu iemītniekiem jāuzņemas daļa atbildības par radušos situāciju, jo laikus nav pajautāts, noskaidrots vai atbildēts.Jauno līgumu esamība izraisīja negatīvu komentāru vētru interneta portālos, taču lielākā daļa rakstītāju tos pat nebija lasījusi. Arī sapulcēs, ko NĪP organizējis vairākas reizes un sola rīkot vēl, piedalās vien ap divdesmit cilvēku.Ilgajos gados, kopš dzīvokļus privatizējuši to tagadējie īpašnieki, bija laiks saprast, ka katrs pats ir atbildīgs par tekošo jumtu, salauzto liftu vai nedegošo lampiņu kāpņu telpā. Nez kāpēc vieglāk ir nevis ieskrūvēt spuldzīti, kas izmaksās pārdesmit santīmu, bet gaidīt, kamēr Vidža norīkotie elektriķi atbrauks, to ieskrūvēs un paprasīs piecus latus, jo viņu darbs un degviela maksā. Vieglāk ir nenākt uz sapulcēm un neuzdot sev interesējošus jautājumus, lai vēlāk, sēžot ar kaimiņiem uz soliņa daudzstāvenes pagalmā, atkal pasūdzētos par Vidža mantkārību. Diemžēl sapulcē nemanīju arī savas mājas vecāko, kas turpmāk, visticamāk, pārstāves manas kā dzīvokļa īpašnieces intereses. Pārliecinājos, ka daudzi māju vecākie, kas pārsvarā ir cilvēki gados, nespēs izskaidrot dzīvokļu īpašniekiem katru līguma punktu un iespējas cīņai ar parādniekiem un māju sakārtošanai. Un pārējie tikmēr varēs rakstīt nicinājuma pilnus komentārus. Nevainosim valsti vai pašvaldību – labāk cīnīsimies paši.
