Desmit gadu ne pašvaldībai, ne Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcijai nav izdevies novērst pilsētā vecākā koka nama Vecpilsētas ielā 14 bojāeju, labojot privatizācijā pieļautās kļūdas un saucot pie reālas atbildības ēkas īpašnieci Ivetu Dauguli.
Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis divstāvu dzīvojamais nams Vecpilsētas ielā 14 būvēts 18. gadsimta ceturtajā ceturksnī. Slavenā laikā, kad Jelgavā tika dibināta pirmā augstskola Baltijā «Academia Petrina».Viens no simts apdraudētākajiem pieminekļiemVēl padomju laikā Vecpilsētas ielā 14 bija dzīvokļi. Tomēr, neieguldot nepieciešamos līdzekļus saglabāšanā, ēka kļuva dzīvošanai nepiemērota. Līdz 2000. gadam tā piederēja pašvaldībai, līdz to privatizēja uzņēmēja Iveta Daugule. Kā tagad atzīst Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Gunta Skulte, privatizācija tomēr bija nepārdomāta. Vecpilsētā vairākās vecajās koka ēkās – arhitektūras pieminekļos – dzīvokļi nonākuši tādu mazturīgu cilvēku īpašumā, kuri nespēj par tiem rūpēties. Pārvērtēta izrādījusies arī I.Daugules spēja atjaunot privatizēto ēku un saskaņā ar viņas plāniem ierīkot tur kafejnīcu un izstāžu zāli. 2004. gadā I.Daugule saņēma Eiropas kultūras mantojuma dienu karogu – iedzīvotāju pamestais nams Vecpilsētas ielā 14 stāvēja kā stāvējis un bija atzīts par vienu no simts apdraudētākajiem arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Pazūd uz gadiemVairākkārt nolaisto namu apmeklējusi pilsētas Būvvalde, Valsts pieminekļu aizsardzības inspekcija. Kā atzīst inspektore G.Skulte, īpašniece bieži vien nebija sazvanāma un no redzesloka pazuda pat uz vairākiem gadiem. I.Daugule neatsaucās arī uz «Zemgales Ziņu» aicinājumu uz sarunu. Tomēr zināma kustība Vecpilsētas 14 nama lietā ir notikusi. 2008. gadā pēc I.Daugules ierosmes pazīstamais arhitekts Pēteris Blūms veica ēkas uzmērīšanas darbus un atzina, ka nams ir atjaunojams. Tas darāms, ēku uzmanīgi nojaucot un uz atjaunotiem pamatiem uzbūvējot no jauna, lietojot vecās konstrukcijas. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija deva atļauju māju demontēt. Diemžēl I.Daugule nepieciešamos priekšdarbus nav veikusi.Arhitektu apvārdojaArhitekts P.Blūms atzīst, ka īpašniece viņu apvārdojusi ar iespējām savā uzņēmumā saražot vismaz daļu rekonstrukcijai nepieciešamo materiālu. I.Daugule arhitektam arī samaksājusi par darbu. P.Blūms ir nobažījies ne tikai par ēkas īpašnieces bezatbildību, bet arī 2000. gadā pašvaldības pieļauto kļūdu privatizācijā. Proti, namu privatizējot, tas atstāts tikpat kā bez pagalma. «Nav ko brīnīties, ka māja nevienam atbildīgam cilvēkam nav bijusi vajadzīga. Tur nav vietas, ne kur nolikt automašīnu, ne arī izbūvēt komunikācijas. Ļoti iespējams, ka māja privatizēta ar nodomu to nojaukt. Ir dažādi rafinēti veidi, kā to var izdarīt, lai īpašnieka vaina nebūtu pierādāma,» teic P.Blūms. Cer uz SaeimuValsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis Saeimas deputātiem ierosinājis izpētīt iespēju neapsaimniekotus, varbūt par ar nolūku nolaistus valsts kultūras pieminekļus tiesas ceļā atsavināt bez maksas. Pašlaik likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību» šāda iespēja ir paredzēta, taču – tikai samaksājot kompensāciju īpašniekam. J.Dambis «Ziņām» piebilst, ka līdzīga likuma norma bija rosināta jau agrāk, taču tolaik deputāti nav bijuši gatavi to pieņemt. Tagad izredzes esot labākas. Līdzšinējā praksē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ierosinājusi vienu īpašuma atsavināšanas procesu. Taču tas netika veikts, jo pieminekļa (Kuldīgas dzirnavu) īpašnieks nomainījies un to sācis uzturēt pienācīgā kārtībā.
