Kopš pašvaldību vēlēšanām ir pagājis kāds laiks, partijas jau aktīvi uzsākušas dalību priekšvēlēšanu kampaņā pirms 8. Saeimas vēlēšanām. Kas pa šo laiku ir noticis Jelgavā?
Kopš pašvaldību vēlēšanām ir pagājis kāds laiks, partijas jau aktīvi uzsākušas dalību priekšvēlēšanu kampaņā pirms 8. Saeimas vēlēšanām. Kas pa šo laiku ir noticis Jelgavā? Ceturtdienas pilsētas Domes sēdē apstiprinātais Jelgavas pilsētas pašvaldības publiskais pārskats par 2001. gadu liecina, ka nekādu tīģera lēcienu pilsēta nav piedzīvojusi. Vismaz to neuzrāda pārskatā minētie cipari, kas vedina domāt, ka daudzu gānītā Rīga, par kuras guļamvagonu it kā ir izveidojusies Jelgava, patiesībā ir pēdējās glābiņš. Der aizdomāties, kas notiktu tad, ja Rīga atrastos nevis 50, bet gan 150 kilometru no Jelgavas. Jāšaubās, vai šādā gadījumā Jelgava ekonomisko rādītāju ziņā īpaši apsteigtu Rēzekni.
Taču, par laimi, tā Rīga tomēr ir tepat, un savi «padsmit» tūkstoši kvalificētāko speciālistu var katru dienu doties uz galvaspilsētu pelnīt maizi, kur, kā liecina minētais pārskats, tas rieciens ir biezāks. Proti, kā atzīst pārskata autori, vidējā strādājošo darba samaksa Jelgavā kopš 1997. gada ir palielinājusies no 98,94 latiem līdz 126,63 latiem. Proti, vidējā strādājošo alga vēl 2000. gadā Latvijā (ņemot vērā arī salīdzinoši ekonomiski atpalikušo Latgali) sasniedza 149,53 latus un 173,13 latus Rīgā. Ņemot vērā lielo «aploksnēs» maksāto algu īpatsvaru, jādomā, ka šīs starpība reāli ir vēl lielāka. Starp citu, par to var lieliski pārliecināties arī, nedaudz pavērojot auto, ar kādiem jelgavnieki dodas strādāt uz Rīgu. Skaidrs, ka par 170 latiem mēnesī iegādāt būtu visai grūti, jo vēl ir jāapmierina tādas ikdienišķas vajadzības kā ēšana, apģērbs, komunālie maksājumi utt. Vārdu sakot, nav šaubu, ka Jelgava ļoti ievērojami atpaliek no Rīgas.
Neko daudz iepriecinošāku ainu nerāda arī pilsētas budžets. Lai arī pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2000. gadu samazinājies Jelgavas Domes parādu saistību īpatsvars pret pašu līdzekļiem, no kritiskajiem 20% sarūkot līdz 15,2%, runāt par jūtamu pilsētas attīstību pagaidām nav pamata. Protams, savu artavu ir devusi arī nu jau gandrīz bezcerīgi ieilgusī STU maksātnespēja, ar kuras risinājumu, šķiet, Dome nesteidzas. Var jau, protams, STU rehabilitācijas projekta parādus maksāt līdz leģendārajam 2012. gadam (gada skaitlis kā no zinātniskās fantastikas), taču šādā gadījumā Jelgavas totāla atpalicība no pārējām mūsu valsts lielākajām pilsētām ir garantēta. Starp citu, minētais pārskats liecina, ka Jelgava atpaliek no Rīgas un arī Latvijas vidējā līmeņa investīciju piesaistes ziņā. Nefinansu investīcijas uz vienu iedzīvotāju 2000. gadā ir bijušas apmēram 2,5 reizes mazākas nekā Latvijā kopumā un apmēram četras reizes mazākas nekā Rīgā. Taisnība pārskata autoriem, ka šajā jomā būtu īpaši jāpastrādā. Taču tik «īpaši» kā STU rehabilitācijas projekta ietvaros notika investīciju piesaiste varbūt arī nevajadzētu. Citādi pilsētai būs ļoti grūti izkļūt no parādu jūga – kategorijas, kurā Jelgava krietni apsteidz pārējās Latvijas pilsētas.
Visai interesanti iznācis arī ar pārskata revidēšanu. Proti, pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» likvidēšanas gaitā tās 2001. gada pārskatu nav parakstījis ne šīs iestādes bijušais vadītājs, ne galvenā grāmatvede, tādējādi rezultātā zvērināta revidente Sandra Vilcāne nav izteikusi savu atzinumu par Komunālās pārvaldes 2001. gada pārskatu. Savukārt LR Valsts kontroles (VK) Pašvaldību revīzijas departamenta speciālisti uzskata, ka zvērināta revidenta atzinumā izteiktās piezīmes ir tik būtiskas, ka bez VK revīzijas tās atzinums nav sniedzams.
Tāpēc būtu ārkārtīgi interesanti redzēt minētās VK revīzijas atzinumu, kas varētu parādīties pēc kāda laika. Domājams, tas arī ieviesīs skaidrību, kuras amatpersonas vairāk vai mazāk vainojamas šajā situācijā un kādi motīvi prevalējuši, Domes pozīcijai lemjot par Komunālās pārvaldes likvidāciju. Skaidrs, ka «kadru» un politiskās piederības jautājums nav bijis pēdējā vietā. Vai aģentūra «Pilsētsaimniecība» attaisnos uz to liktās Domes pozīcijas vadības cerības, rādīs laiks, taču, šķiet, kārtējo reizi var pierādīties tēze, ka bieži ir grūti likt vienādības zīmi starp politiku un pilsētas interesēm, kuru «aizstāvji» parasti īpaši aktivizējas pirms vēlēšanām.
