Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušajā gadā valstī audzis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pagājušajā gadā valstī audzis ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits. Taču lielākajai daļai strādājošo darba alga nepārsniedz 100 latu.
Statistikas pārvaldes pārbaudes rezultāti liecina, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars valstī, salīdzinot ar 2003. gada attiecīgo periodu, palielinājies par 1,5%, bet ekonomiski neaktīvo – samazinājies par 2,6%. Ekonomiski aktīvi bijuši vairāk nekā puse jeb 62,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, turklāt vīriešu vidū šis rādītājs bija 68,5%, bet sieviešu – 57,3%.
Ekonomiski neaktīvi bija
679 800 cilvēku jeb gandrīz divas piektdaļas no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem. 41,7% no tiem veidoja pensionāri, 30,5% – skolēni un studenti, kas mācījās dienas nodaļā un nestrādāja, 9% bija ilgstoši slimojošie vai invalīdi, bet 8,6% sevi uzskatīja par mājsaimnieku vai mājsaimnieci.
Pēc statistiķu domām, pēdējā grupā īpaša uzmanība jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt. Pārbaudes liecina, ka valstī šādu cilvēku ir 30 200 un tie veido 4,4% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinājumā ar situāciju pirms gada viņu īpatsvars samazinājies par 14 900 cilvēkiem.
Pilsētā darba meklētāju ir vairāk
Darba meklētāju īpatsvars sasniedz 116 700 cilvēku, kas veido 10,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Pērn viņu skaits nedaudz palielinājies, bet īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū palicis nemainīgs. Nedaudz mazāk par pusi jeb 44% bija ilgstošie darba meklētāji.
Pilsētās darba meklētāju īpatsvars ir augstāks nekā laukos – attiecīgi 10,8 un 9%. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka par nodarbinātām tiek uzskatītas arī personas, kurām nozīmīgs iztikas avots ir darbs piemājas vai personīgajā saimniecībā tikai personiskajam patēriņam.
Nedaudz vairāk nekā divām trešdaļām (70,3%) darba meklētāju bija iepriekšējā darba pieredze. (Saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.)
Kā galvenais bezdarba iemesls tiek minēta atbrīvošana no darba sakarā ar strādājošo skaita samazināšanu – 30,4% –, turklāt šo iemeslu kā galveno uzrāda gan vīrieši, gan sievietes. Dažādu personisku vai ģimenes apstākļu dēļ no darba aizgājuši 12,7% vīriešu un 20,1% sieviešu. Ceturtdaļai jeb 24,6% vīriešu un katrai vienpadsmitajai jeb 8,7% sieviešu saskaņā ar līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku.
Tā kā, meklējot darbu, parasti tiek izmantoti vairāki tā atrašanas veidi, aptaujāto atbildes liecina, ka trīs ceturtdaļas interesentu iztaujāja radiniekus, draugus, arodbiedrības u.c. Divas trešdaļas pētīja darba piedāvājumus presē vai internetā, nedaudz vairāk nekā puse darba meklējumos devās tieši pie darba devējiem, katrs ceturtais kontaktējās ar Nodarbinātības valsts aģentūru, bet nedaudz mazāk darba meklētāju paši ievietoja sludinājumus vai atbildēja uz darba piedāvājumiem internetā. Piektajai daļai darba meklētāju bija testēšana, intervija vai arī viņi kārtoja eksāmenu, nedaudz mazāk ievietoja sludinājumus vai atbildēja uz darba piedāvājumiem presē.
Vairāk nodarbināto – rūpniecībā un tirdzniecībā
Valstī bija nodarbināti 1,019 miljoni cilvēku jeb 56,1% no iedzīvotājiem darba spējas vecumā. Salīdzinot ar iepriekšējo atskaites periodu, pērn palielinājies gan nodarbināto skaits, gan viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. No visiem nodarbinātajiem katrs sestais jeb 15,7% strādāja apstrādes rūpniecībā, katrs septītais jeb 14% – tirdzniecībā, katrs devītais jeb 11,6% – lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā, katrs desmitais jeb 9,7% – transporta un sakaru nozarē, katrs vienpadsmitais jeb 8,8% – būvniecībā, bet nedaudz mazāk – 8,6% – bija nodarbināti izglītībā. 7,8% strādāja valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā, bet 5,5% – veselības un sociālas aprūpes jomā. Savā lauku saimniecībā ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam bija nodarbināti 4900 cilvēku jeb 0,5% no nodarbināto kopskaita.
Daudzi cenšas gūt papildu ienākumus
Latvijas likumdošanā, kā zināms, darba nedēļas ilgums ir 40 stundu. Pārbaudes dati liecina, ka 51,7% nodarbināto strādāja likumdošanā noteikto darba nedēļu, piektā daļa jeb 18,4% bija nodarbināti mazāk, bet mazliet vairāk nekā ceturtā daļa (27,9%) – vairāk par oficiālo darba nedēļu. Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildu ienākumus, strādājot ilgākas stundas pamatdarbā.
Savukārt nepilnu darba laiku strādājuši 113 100 cilvēku. Gandrīz divas piektdaļas (39,3%) no tiem bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jo nevarēja atrast darbu pilnai darba dienai, katram piektajam (18,7%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personiski vai ģimenes apstākļi, katrs sestais (17,7%) nodarbināto nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku, bet katrs astotais papildus vēl mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi.
Lielākajai daļai alga nepārsniedz 100 latu
Lielākajai daļai (36,7%) nodarbināto pamatdarba vietā saņemtās pēcnodokļu darba algas lielums nepārsniedz 100 latu mēnesī. Pirms gada šis rādītājs bijis augstāks – līdz 100 latiem mēnesī saņēma 46,7% nodarbināto. Katram septītajam jeb 14% darba ņēmēju pamatdarba vietā saņemtās pēcnodokļu darba algas lielums bija līdz 73 latiem mēnesī, bet gandrīz katrs ceturtais (22,7%) algotu darbu strādājošais saņēma no 73 līdz 100 latiem. Katram piektajam (21,1%) pēcnodokļu alga bija no 100 līdz 150 latiem mēnesī, katram sestajam – no 150 līdz 200 latiem, savukārt katrs devītais darba ņēmējs saņēma 200 – 300 latu.
Statistikas pārvalde norāda, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos visai bieži vienā darbavietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt ienākumus, strādājot vēl kādu darbu.
Aptaujas rezultāti liecina, ka papilddarbs ir 63 500 cilvēku jeb 6,2% no nodarbināto kopskaita. Iespējams, to ir vairāk, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un jomu, kurā tie iegūti. Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ pārbaudes laikā respondenti bieži uzrādījuši vairākus ienākumu avotus.
Būtiskākais to avots ir darba samaksa – tā atzinusi teju puse jeb 49% nodarbināto. Vairāk nekā ceturtajai daļai (26,6%) iedzīvotāju atbalstu sniedz radi, draugi vai ģimenes locekļi, nedaudz mazāk cilvēku – 24% – saņēma pensiju, septītā daļa – kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem.
