Reti kurš nav redzējis Latvijas televīzijā demonstrēto reklāmas rullīti «Jo trakāk, jo labāk. Tā vajag».
Reti kurš nav redzējis Latvijas televīzijā demonstrēto reklāmas rullīti «Jo trakāk, jo labāk. Tā vajag». Šos vārdus ekrāna varonis saka par savu automobili, cerēdams, ka tādu to neviens garnadzis neiekāros. Es ceru, ka automobiļa drošības jautājumus kārtīgs autobraucējs tomēr risina citādi, tāpēc parunāšu par ko citu – automobiļa krāsojumu.
Aizgājuši nebūtībā tie laiki, kad pazinām tikai Jaroslavļā vai labākajā gadījumā Dienvidslāvijā ražotu ML autokrāsu, GF grunti un akmenscietu tepi jeb špakteli. Mūsdienu tehniskais progress mums piedāvā tik plašu krāsošanas materiālu klāstu, ka prātīgāk būtu to lietošanu atstāt speciālistu ziņā. Bet ja nu tomēr pašam gribas aktīvi piedalīties sava braucamā vizuālās pievilcības veidošanā, vispirms derētu kaut nedaudz iepazīties ar automobiļu krāsošanas tehnoloģiju un materiāliem.
Latvijā sevi nopietni pieteikušas tikai dažas no daudzajām Eiropā un pasaulē pazīstamajām autokrāsu firmām – STANDOX, SIKKENS, GLASURIT, ICI, PPG un SADOLIN (kas ietilpst SIKKENS koncernā). Der zināt, ka visbiežāk izmantojamās ir uz alkīda un akrila bāzes veidotās krāsas. Pēdējās ir klasi augstākas toņu daudzveidības, virsmas kvalitātes un noturības ziņā, tāpēc arī dārgākas. Nospiedošais vairums automobiļu rūpnīcās tiek krāsoti tieši ar šādām krāsām. Izvēlēties lētāko variantu nozīmē zaudēt krāsojuma kvalitāti.
Alkīda krāsas varētu izmantot vecāku automobiļu, kravas mašīnu vai bijušajā PSRS ražotu automobiļu īpašnieki. Šādu krāsu cena svārstās no septiņiem līdz 10 latiem par litru, un jelgavniekiem ir pieejamas STANDOX un SADOLIN krāsas. Izmantojot tās, ir jārēķinās arī ar izdevumiem šķīdinātājam vai cietinātājam, ko katrs krāsotājs izmanto pēc saviem ieskatiem.
Ar akrila krāsām vairs nav tik vienkārši. Šeit iespējami divi krāsojuma varianti: blīvā krāsa un krāsa ar metālisko efektu. Izmantojot blīvo krāsu, pigments ar laku tiek sajaukts uzreiz un krāsošana notiek, vairākās kārtās uzklājot šo maisījumu. Otrajā variantā krāsas pigments tiek uzklāts atsevišķi un tikai pēc tam nolakots. Akrila krāsām obligāts ir gan cietinātāja, gan šķīdinātāja lietojums, un to variācijas ir dažādas. Lētākais akrila krāsas pigments maksā 20 – 28 latus litrā, laka – 16 – 18 latu, cietinātājs – 16 – 18 latu, šķīdinātājs – 5 – 6 latus litrā.
Šo krāsu materiālu standarta kombinācijas jums ieteiks jebkurā specializētā autokrāsu veikalā. Tomēr galīgai proporciju izvēlei vajadzētu būt krāsotāja ziņā.
Nākamais krāsas izvēles solis ir krāsas toņa noteikšana. Ja automašīna nav pārkrāsota, jums palīdzēs krāsas kods, kas atrodams uz speciālas plāksnītes automobiļa motora vai bagāžas nodalījumā. Tomēr arī katra koda krāsai ir iespējami nianšu varianti, tāpēc vēlams vizuāli krāsas paraudziņu salīdzināt ar automašīnas krāsojumu. Ja krāsas kods nav zināms, jāpaļaujas tikai uz krāsu toņa salīdzināšanu, kas nebūt nav viegls uzdevums. Eksistē vairāki tūkstoši krāsu toņu, kurus izmanto autorūpniecībā. Un nedrīkst aizmirst, ka veca krāsa ir zaudējusi savu spožumu un pat toni, tāpēc salīdzinājuma vieta ir jāpulē.
Jelgavā ir iespējams izvēlēties STANDOX, SIKKENS un GLASURIT akrila krāsas, starp kurām nav būtiskas atšķirības ne cenas, ne kvalitātes ziņā. Toties eksistē īpatnības to uzklāšanā, tāpēc pirms izvēles der to saskaņot ar krāsotāju.
Pēc šā sarežģītā procesa automobilis vai kāda tā virsbūves detaļa ir nokrāsota. Bet tavu nelaimi! Krāsotā detaļa atšķiras no pārējām! Tā gadās un, jāsaka, diezgan bieži. Ir pārāk daudz faktoru, kas ietekmē krāsu toņu sakritību.
Pirmais ir krāsas paraudziņa kvalitāte. Visi paraudziņi tiek izgatavoti tipogrāfijā, un autokrāsa un tipogrāfijas krāsa nav viens un tas pats. Tādēļ pirms krāsošanas parasti tiek uzkrāsots krāsas paraugs.
Otrais – krāsošanas apstākļi. Būtisku iespaidu uz krāsojumu atstāj temperatūra, mitrums, ventilācija, apgaismojums un citi apstākļi, ko optimālā līmenī var nodrošināt tikai specializētos krāsošanas iecirkņos.
Trešais – krāsotāja kvalifikācija. Jau pieminēju, ka galavārdu saka krāsotājs. Tieši viņa kvalifikācija un iemaņas veido vismaz pusi no krāsošanas procesa galarezultāta. Viņam jāprot izvēlēties krāsošanas materiālu proporcijas, gaisa spiedienu, krāsas uzklāšanas attālumu un leņķi, starpkārtu žāvēšanas intervālus un vēl daudzus citus faktorus, kas ļoti būtiski ietekmē krāsošanas iznākumu.
Jāteic, ka ideālu krāsu sakritību nav iespējams panākt pat teorētiski, un tikai krāsotāja meistarība, krāsošanas apstākļi un krāsas kvalitāte noteiks to, cik nemanāma būs šī atšķirība. Tāpēc ļausim tomēr šo sarežģīto procesu veikt speciālistiem.
Nobeigumā gribu vēl pieminēt, ka jau pirms laba laika STANDOX firmai ir parādījušies ekskluzīvie krāsu toņi, kas maina nokrāsu atkarībā no apgaismojuma. No vienas puses automašīna izskatīsies zila, no otras – zaļa, bet jumts var būt brūns. Tas viss ir iespējams, un nez vai īstu autofanu no šāda baudījuma spēs atturēt šo krāsu augstās cenas. Neteiksim «Jo trakāk, jo labāk», bet priecāsimies paši un priecēsim citus ar sava automobiļa perfekto un gaumīgo krāsojumu.
Tomēr krāsa vēl negarantē vēlamo rezultātu, tāpēc turpmāk kādā «Ziņu» autolapā – par citiem krāsošanas materiāliem.
