Ceturtdien «Zemgales Ziņu» rīkotajā telefonakcijā uz mūsu lasītāju jautājumiem atbildēja Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāja Vaira Paegle.
Ceturtdien «Zemgales Ziņu» rīkotajā telefonakcijā uz mūsu lasītāju jautājumiem atbildēja Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētāja Vaira Paegle (V.P.) un Saeimas deputāts, Ārlietu komitejas loceklis un Nacionālās reformu partijas (NRP) priekšsēdētājs Aleksandrs Kiršteins (A.K.).
Kiršteina kungs, vai jelgavnieks Aļģimants Burba ir Nacionālās reformu partijas biedrs?
A.K.: Jā.
Tad kāpēc viņš ir arī Šķēles partijas biroja vadītājs Jelgavā?
A.K.: Redziet, mums jau uz tām Saeimas vēlēšanām būs kopīgs saraksts: Šķēles, Nacionālās reformu partijas, Kristīgo demokrātu savienības un Zaļās partijas saraksts. Mēs gribam izveidot tādu koalīciju, kas iegūtu visvairāk balsu, lai var strādāt.
Vai tā būs partiju koalīcija vai arī jūs iesiet visi zem viena nosaukuma?
A.K.: Mums jau nosaukumos nav pretrunu. Mums ir statūtos ierakstīts: Nacionālā reformu partija Tautas partija, un arī Šķēle savu partiju plāno saukt par Tautas partiju. Likums atļauj arī partiju apvienību.
Bet Šķēle teica, ka viņa partijā būs tikai daži pašreizējie Saeimas deputāti.
A.K.: Partijā, jā, bet 7. Saeimas deputātu kandidātu sarakstā būs daudzi pašreizējie Saeimas deputāti. Sarakstā ir atļauts iet arī tiem, kas nav attiecīgās partijas biedri tur var iet gan ārpus partijām esoši, gan citu partiju biedri. Šķēlem būs marta vidū programma. Tikšanās mums jau ir bijusi, es negribu to slēpt. Burbas kungs pašlaik veido Šķēles topošās partijas atbalsta grupu, un tas ir normāli. Redziet, ir ļoti lieli uzbrukumi Šķēlem. Mēs tos vērtējam kā nomenklatūras agoniju.
Paegles kundze, jūs droši vien zināt, ka mums ir tāds politiķis, kas ir kļuvis slavens ar daudzām tumšām lietām. Es runāju par Andri Šķēli. Intervijās presei viņš ir apliecinājis, ka patiešām ir aizņēmies naudu no firmas «Tetra Pak» tai laikā, kad viņam kā amatpersonai bijušas darba attiecības ar šo firmu. Cik es zinu, Amerikā tas tiktu kvalificēts kā ļoti smags korupcijas gadījums. Kā jūs to vērtējat?
A.K.: Bet viņš no privātpersonas aizņēmās.
V.P.: Jā, jā. Es tik cītīgi to nezinu. Ja no privātpersonas, tad tā nav korupcija.
Bet viņš tajā laikā bija saistīts darba attiecībās ar «Tetra Pak»!
V. P.: Es jums atbildēšu to pašu, ko par Klintonu un Moniku. Vispirms ir jāskatās izmeklēšanas fakti, un tad var spriest.
A.K.: Bet viņš ir aizņēmies nevis no firmas, bet no drauga. Tajā laikā 1992. gadā nevarēja pārskaitīt valūtu, tā mēnešiem gāja. Bet trīs dienās nauda bija jāpārskaita. Tāpēc viņš palūdza privātpersonu, kuru pazina, samaksāt un vēlāk pats viņam atdeva to naudu. «Tetra Pak» firmai jau nevar rakstīt vēstuli, firma taču neaizdotu, jo tas ir aizliegts. Redz, cik jocīgi: viņš kļuva par premjeru 1995. gada beigās, vajadzētu analizēt, vai viņš ir kaut vienu nelikumību izdarījis kopš 1995. gada. Nevienu! Kāda jēga tur 1993. gads? Vajag skatīties no atskaites punkta kad viņš kļuva par premjeru. Pretējā gadījumā vajadzēja viņu jau tad nepielaist.
Ja jūs iesiet kopā ar Šķēles partiju, kas būs jūsu deputātu kandidātu sarakstā Zemgales vēlēšanu apgabalā?
A.K.: Uldis Ivans, pats Andris Šķēle jau ies visu apgabalu sarakstos, Aļģimants Burba varbūt kandidēs, Aristīds Lambergs. Es pats iešu Rīgas sarakstā, neesmu nekāds laucinieks. Vēl viss nav nolemts, varbūt nevajag to reklamēt. To var pieņemt tikai aprīlī vai maijā, kad būs visu partiju vienošanās, es varu runāt tikai par mūsu partijas cilvēkiem. Nav nekas pretrunīgs, ka labējas partijas veido vienu sarakstu.
Vai varētu būt, ka arī Latvijas Zemnieku savienība iet kopā ar Šķēles partiju?
A.K.: Es domāju, ka viņi varbūt neies, jo viņiem ir lielākā partija pašiem. Viņi pārvarēs sešu septiņu procentu barjeru, viņi var dabūt daudz vietu paši atsevišķi. Viņiem ir daļa, kam ir nostalģija pēc kolhoziem. Viņi var iet kā centriska partija, viņiem ir nodaļas visā Latvijā.
Te Uldis Ivans. Kā tu, Aleksandr, vērtē mūsu partijas izredzes vēlēšanās un koalīciju ar Šķēli?
A.K.: Vai tā būtu koalīcija, vai partiju apvienība, par to būs jālemj aprīlī maijā, bet jebkurā gadījumā es vērtēju pozitīvi. Es domāju, ka mūsu partijai būtu jābūt šajā blokā, kam jāorientējas uz darbu likumdošanā un izpildvarā. Visi tie, kas atzīst privātīpašumu un Eiropas Savienību, varētu veidot vienu bloku.
Saeima pieņēmusi vēlēšanu likuma grozījumus, kas paplašina balsošanas iespējas ārzemju latviešiem. Bet kāpēc tiek diskriminēti latviešu jūrnieki?
A.K.: Varbūt jums vajag padomāt politiski: vēlēšanu likumu maina tie, kas ir pie varas un grib tur ilgāk noturēties.
V.P.: Es kā Amerikas pilsone ja zinu, ka vēlēšanu laikā būšu projām, iepriekš aizeju uz pilsētas valdi un dabūju to vēlēšanu biļetenu. To varu iesūtīt, lai kur es būtu vēlēšanu laikā.
A.K.: Mēs gribējām panākt, lai jūrnieki varētu vēlēšanu biļetenu kaut mēnesi iepriekš iesūtīt, bet likumā ierakstīja, ka jāiesūta tikai tai sestdienā.
Paegles kundze, no ārzemju latviešiem bieži nākas dzirdēt, ka mēs, kas esam dzīvojuši padomju iekārtā, esam nekur nederīga paaudze, kas traucē Latvijas neatkarībai piepildīties. Tas saistās ar Saeimas un valdības lēmumiem, kas pensionārus ierobežo un atstāj aiz borta.
V.P.: Viss, ko es varu teikt, ir, ka tā nav PBLA doma. Mēs katrs nākam no citas vides, no citas pieredzes. Jūs nākat no tās, kas bija 50 gadu okupācija, mēs nākam no dzīves brīvā pasaulē. Mums jārada vienam pret otru cieņa un izpratne, tāda ir mana nostāja.
Mēs ar asarām acīs klausījāmies Ievas Akurāteres dziedāto lūgšanu: palīdzi, Dievs, latviešu tautai, saved to kopā pie Daugavas krastiem. Neiet kopā, nu neiet kopā.
V.P.: Mums ir jāiet kopā, tas ir tas, ko es mēģinu veicināt.
Paegles kundze, kā jūs uzskatāt, vai jebkurā citā pasaules valstī, izņemot Latviju, ir iespējama tāda lieta kā «Latvenergo» 10 miljonu latu pazušana?
V.P.: Iespējama ir. ASV štatā, no kura es nāku, pirms 10 gadiem bija tāda «Colonial Realty» lieta, kur milzīgās summās pazuda ieguldītāju nauda. Tā, protams, vairāk līdzinās «Bankas Baltija» lietai. Tā ka iespējams ir viss, jo negodīgi cilvēki ir visur.
