Tā bija ierasta novembra pievakare, kad Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes Higiēnas centra darbiniece Inta Leite uzreiz pēc darba steidza uz autobusu Raiņa ielā, lai dotos cauri pilsētai uz bērnudārzu pēc mazmeitiņas Lauras Esteres. Meitēns, tāpat kā viņas gadu vecākais brālis Kristiāns Markuss, kurš šajā mācību gadā sācis skolas gaitas, Intu mīļi sauca par mammu, un tāda viņa arī oficiāli bija, jo bērnu bioloģiskajai mātei – dēla Agra pirmajai civilsievai – mazie nešķita gana svarīgi, lai par viņiem pienācīgi rūpētos. Viņas vietā, noformējot aizbildniecību, stājās Inta. Taču tajā liktenīgajā 7. novembra pievakarē Laura un Kristiāns savu omīti un vienlaikus mammu vairs nesagaidīja.
Turpinās izmeklēšana, noteiktas ekspertīzes
«Agra brāļa sieva, kas parasti ar Intu brauca vienā autobusā, satraukti zvanīja, ka nevar viņu sazvanīt. Uz Agra zvanu mammai atbildēja «ātrie» un paziņoja, ka mamma ir komā. Taču viņa bija tāds cilvēks, kas bērnus vienmēr mācīja gājēju pāreju šķērsot ļoti uzmanīgi, uzgaidot un pārliecinoties, vai automašīna tiešām palaidīs,» traģiskās pievakares notikumus, kad LLU mācību prorektora Arņa Mugurēviča vadītais «Ford Mondeo» uz pārejas pie Raiņa un Pētera ielas krustojuma notrieca 50 gadu veco sievieti, restaurē Agra tagadējā civilsieva Solvita Ceruka. Nākamajā dienā negadījumā iesaistītais šoferis «Ziņām» skaidroja, ka īsti nesaprotot, kā šī traģēdija varēja notikt. Viņš ne bijis dzēris, ne pārsniedzis ātrumu. Iespējams, vainīgas bija pretī braucošās automašīnas, kas apžilbināja, minēja A.Mugurēvičs, pauzdams gatavību uzņemties visu atbildību, ja cilvēks būs cietis viņa vainas dēļ. Patlaban ar to cenšas tik skaidrībā Valsts policija, kas sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 21. nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem pret satiksmes drošību. Ja negadījumā radītas smagas sekas, vainīgo par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem. Policijas pārstāve Ieva Sietniece informē, ka patlaban norit kriminālprocesa lietvedība un tiks veiktas ekspertīzes. Paies kāds laiks, lai lieta nonāktu prokuratūrā un pēc tam tiesā. Intas ģimene ar nepacietību gaida taisnīgu spriedumu, bet nekas vairs nespēs aizpildīt tukšumu un atgriezt dzīvi ierastajā ritmā. I.Leites dzīvība izdzisa 9. novembra vakarā Jelgavas slimnīcā.
Atstāja draugus un kolēģus
«Līdz negadījumam mēs ar Agri dzīvojām Tukumā, kur īrēju labiekārtotu dzīvokli. Bijām sprieduši, ka jānāk dzīvot uz Jelgavu, lai draugs būtu tuvāk saviem bērniem. Brīvdienās viņi jau tikās, bet ar to taču nepietiek. Kad uzzinājām par traģēdiju, uzreiz braucām uz Intas māju, lai Laurai un Kristiānam nevajadzētu mainīt ierasto vidi,» stāsta nu jau trīs mēnešus jelgavniece Solvita, kura līdzi atvedusi savu astoņgadīgo dēlu Regnāru un viņas un Agra atvasīti 11 mēnešu veco Adreānu Martinu. Vienā vakarā divu bērnu māmiņa kļuvusi par daudzbērnu ģimenes pavarda sargātāju un atzīst, ka tas bijis ļoti grūti. Ne tikai tāpēc, ka Jelgavas mājā, kas turklāt ir daudz sliktākā stāvoklī nekā īrētais Tukuma dzīvoklis, katrs solis atgādina par zaudējumu, bet dzimtajā pilsētā palikusi jaunās sievietes mamma, visi viņas draugi un kolēģi. Nav arī skaidrības par darba iespējām Jelgavā. Līdz bērnu kopšanas atvaļinājumam Solvita strādāja Tukuma «Supernetto» veikalā. «Nezinu, vai varēšu dabūt darbu Jelgavas veikalā. Man arī vajag grafiku no pulksten 8 līdz 17, lai mazo aizvestu uz bērnudārzu un pārējos uz skolu,» nākamā gada virzienā bažīgi lūkojas Solvita. Patlaban ģimenē vienīgais pelnītājs ir Agris, kurš strādā Rīgā par taksistu un saņem neregulārus ienākumus. Pārējo budžeta daļu veido ģimenes valsts pabalsts (11,38 eiro) par vecākajiem bērniem, finansējums (ap 100 eiro) par aizbildņa pienākumiem, alimenti un tā saucamā māmiņalga.
Brīžam nolaižas rokas
«Cik spējam, cenšamies saviem spēkiem pieremontēt, taču brīžiem vienkārši nolaižas rokas. Mājai ir vairāki desmiti gadu – viena apaļā krāsns, kas apsilda visas istabas, caur logiem svilpo vējš, jumts kritiskā stāvoklī, skurstenis brūk kopā. Ūdens it kā ievilkts, bet nevaram lietot pārtikā, jo tas ir dzeltens. Bērnus mazgājam vanniņā. Kad vēl bija Inta, viņi izmantoja Higiēnas centra pakalpojumus,» ģimenes saimniecību rāda Solvita. Ko ar māju darīt tālāk – ņemt kredītu remontam vai pārdot un gādāt vietā ko izdevīgāku – savulaik mēģinājusi izdomāt arī bojāgājusī saimniece. Nu šīs rūpes tikušas jaunajiem, kuriem vēl jātiek galā ar īpašuma mantojuma tiesību procedūru. Tāpēc pagaidām viņi cenšas iztikt, kā ir. Vienīgi ļoti noderētu divas divstāvu gultas, jo bērni aug lielāki un mazajās istabiņās drīz viņiem pietrūks vietas, min četru bērnu mamma. Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē viņi vērsušies vien, lai pieteiktos bērna piedzimšanas pabalstam, kā arī nokārtotu brīvpusdienas Laurai. Ar apģērbu un rotaļlietām palīdz radošo domu un darbu centrs «Svētelis», kur pirmdienas vakaros pulcējas vairāk nekā desmit māmiņu ar bērniem. «Vismaz ir iespēja pabūt kopā un aprunāties,» priecājas Solvita.
Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne, komentējot situāciju, norāda, ka sociālā palīdzība pilsētniekiem tiek piešķirta saskaņā ar saistošajiem noteikumiem, tāpēc ģimenei jāvēršas pārvaldē ar iesniegumu, kas tiks izskatīts un pārbaudīta reālā situācija. Pagaidām bijušās darbinieces I.Leites tuvinieki to nav darījuši.
Stāvēja un krita bērnu dēļ
Tikmēr Solvitas prioritāte ir rūpes par bērniem, kā to darījusi viņu mīļā omīte. «Inta pati sev neko neprasīja, bet stāvēja un krita par Kristiānu un Lauru. Pirms vairākiem gadiem, kad bērni vēl bija pie īstās mammas, gadījās ļoti nepatīkama situācija, ka mazie nokļuva bērnunamā. Kad Inta to uzzināja, viņa pamatīgi cīnījās, lai dabūtu viņus ārā. Mums ir Intas dienasgrāmatas, kur viņa raksta, kā lūgusies Dievam, lai izdotos,» apklusušo plašo mātes sirdi atklāj vedekla. To apliecina arī tas, ka I.Leite bija uzņēmusies rūpes par vēl vienu audžumeitu – Diānu, kura nu aizgājusi savā dzīvē.
«Ceļos pulksten sešos. Pavadu vecākos bērnus uz skolu, kopā ar mazo kāpjam autobusā un vedam Lauru uz bērnudārzu un vakarā atpakaļ. Atnāk brāļi no skolas, un iet vaļā jautrība. Dažreiz arī saplūcas, nevar sadalīt datoru, bet bērni ir bērni,» ikdienu, kas pēdējos trīs mēnešus pilna dubultām bērnu čalām, raksturo māmiņa. Tas viņai liek turēties un virzīties uz priekšu. «Gan jau viss nokārtosies!» pāri lielajām skumjām, ko pastiprina bērnu jautājumi, kad omīte pārnāks no debesīm, viņa cerīgi raugās rītdienā. ◆
