“Viss vienmēr sākas ar ideju un mazu jautājumu – kā būtu?” Tā par solo programmu “Vienaldzības” teic Agnese Rakovska, kura 27. martā viesosies arī Jelgavas Kultūras namā. Koncertā skanēs Raimonda Paula melodijas, un programma veidota kopā ar stīgu kvartetu “ReDo”.
Ideja par sadarbību ar stīgu kvartetu radās, kad Latvijas Televīzijas Vecgada koncertā dziesma “Vienaldzības” tika atskaņota kopā ar orķestri. “Bija interesanti uzzināt, kā pārējās dziesmas izklausītos netipiskā aranžijā. Šajā gadījumā mani spēcīgi vilināja tieši stīgu instrumenti,” teic A.Rakovska. Uzreiz tika ieskaņots “Čakārnītis”, kas “ieguva pavisam citu dimensiju”, bet dziedātājas mīļākā dziesma koncertā ir “Lācītis”, kuru savā laikā par hitu padarīja aktieris Edgars Liepiņš. Skanēs arī dziesmas ar Vizmas Belševicas un Dainas Avotiņas dzeju. Koncerta skanējums ir vērsts uz klasisko vērtību un moderno elementu apvienošanu. “Vienaldzīgs nepaliks neviens,” apspēlējot koncerta nosaukumu, teic A.Rakovska.
– Koncertā izpildīsiet Raimonda Paula kompozīcijas no albuma “Vienaldzības”. Kā iepazināties un nolēmāt veidot kopīgu programmu?
Mūsu pirmā sadarbība bija pirms vairākiem gadiem, kad Maestro mani uzaicināja kā viesi raidījumā “Krodziņā pie Paula”. Biju tikko parādījusies uz Latvijas mūzikas skatuves, un šī pieredze man šķita neaprakstāma. Tajā laikā arī izskanēja frāze, ka “Raimonds Pauls ir tik foršs čalis!”, jo tad, kad režisore jautāja, kādas ir sajūtas, piedaloties projektā, neko citu pār lūpām pāri dabūt nevarēju. (Smejas.) Pēc vairākiem gadiem tikāmies atkal jau kādā citā projektā, un saņēmu uzaicinājumu veidot programmu. Visas dziesmas ir tik saturiski interesantas, ka esmu nolēmusi pēdējo reizi nospēlēt šo programmu, bet nu jau stīgu kvarteta pavadījumā.
– Esat teikusi, ka šī sadarbība ir nozīmīga pirmkārt jau jums pašai.
Man tā bija pirmā pieredze būt ārpus grupas, kurā visu mūžu esmu jutusies komfortabli. Dziedāt savas dziesmas un darīt lietas pēc savas inerces ir forši, bet te bija cits mērķis – tikt galā ar svešu materiālu, atrast tam savu interpretāciju un pasniegt tā, lai būtu interesanti gan man, gan klausītājam. Domāju, ka dziesmas “Vienaldzības” panākumi ir labs kontrolpunkts, un šobrīd jau stīgu kvarteta izpildījumā dziesma ieguvusi jaunu versiju. Redzēsim, kā uz to reaģēs klausītāji Jelgavā. Pēc sadarbības noteikti daudz vairāk uzticos iekšējai sajūtai un jūtos krietni pārliecinātāka par to, ko daru. Atrasties uz vienas skatuves kopā ar Maestro ir neticams piedzīvojums, un esmu pateicīga, ka man bija dota šī iespēja.
– Vai Raimonda Paula melodijas savā ziņā nav arī izaicinājums, jo ikdienā izpildāt cita stila mūziku?
Šis noteikti bija manas dzīves lielākais izaicinājums, lai arī esmu darbojusies dažādos projektos un katra reize sniedz jaunu pieredzi. Dažas no dziesmām ir vokāli ļoti sarežģītas, arī kompozīcija bieži ir ļoti netipiska tam, ko cilvēki pieraduši asociēt ar Paulu. Piemēram, dziesmas nosaukums “Dzejolis par lakstīgalu infarktu” jau liecina par to, ka šajā dziesmā notiek daudz interesantu pavērsienu, tai ir daudzas daļas, kuras neatkārtojas, un pamatā – Vizmas Belševicas dzeja. Skaisti.
– Kā atlasījāt dziesmas, kuras iekļaut albumā?
Ierakstīt pilnu albumu ir finansiāli dārgi un laikietilpīgi, tāpēc akcentēju tikai tās sešas dziesmas, kas uzrunāja visspēcīgāk. Man par brīnumu, ierakstā ir trāpījies arī “Lācītis”, kas ir Edgara Liepiņa superhits, un prieks, ka šī dziesma pielipusi arī man – to izpildu koncerta noslēgumā, un vienmēr visa zāle dzied līdzi.
– Pašu Maestro gan koncertā pie klavierēm neredzēsim – klavieres spēlēs Matīss Repsis.
Jā, cenšos šajā programmā darboties ar jauniem un talantīgiem mūziķiem. Matīss noteikti tāds ir. Viņa ieskaņotās klavieru partijas dziesmai “Nenopūt sveci”, kas arī dzirdamas diskā, ir brīnišķīgas, jo albumā šī ir vienīgā dziesma, kur klavieres spēlē Matīss. Kolektīvā visi ir jauni un daudzsološi mūziķi, kas izpilda Maestro repertuāru, – mums visiem ir interesanti. Dziesmu aranžijas veidojusi talantīga komponiste Asja Ahmetdžanova, kura, manuprāt, lieliski tika galā ar uzdevumu, un stīgu kvartets “ReDo” to lieliski izpilda.
– Pastāstiet vairāk, kā radās ideja par stīgu kvarteta piesaisti!
Stīgu instrumenti piešķir maģisku un hipnotisku noskaņu, daudziem skaņdarbiem tas ļoti piestāv, piemēram, dziesmai “Vienaldzības”, “Vientulība”, arī “Lācītis”. Čells vispār ir “mega” instruments ar plašu diapazonu. Kvartets, manā skatījumā, bija optimālais sastāvs, lai tiktu galā ar skaņu uzbūves īpatnībām. Asja uztvēra manu vēstījumu un spēja radīt trauslu, romantisku, bet arī dinamisku un asprātīgu skaņdarbu aranžijas. Viss vienmēr sākas ar ideju un mazu jautājumu – kā būtu?
– Jelgavas koncertā būs arī īpašais viesis – Edgars Viļums.
Edgars ir mans kolēģis no “Triānas parka”. Viņam arī šis mūzikas žanrs ir kas jauns, un man prieks, ka kopā esam uz skatuves. Viņš ir arī interesants cilvēks, un katrā koncertā pamanās izpausties ne tikai pie bungām.
– Grupas “Triānas parks” sastāvā esam pieraduši jūs uz skatuves redzēt košu un ekstravagantu. Spriežot pēc publicitātes materiāliem, šajos koncertos jums ir pavisam cits tēls.
Šajā programmā cenšos nenovērst uzmanību no mūzikas. Vēlos, lai tērps un skatuve ir sekundāri, lai uzsvars ir uz mūziku, stīgām, dzeju. Vēlos arī pamēģināt sievišķīgu ampluā ar viegli klasisku pieskaņu, jo “Triānas parkā” melnās augstpapēžu kurpēs mani diez vai redzēsiet. Mans iedvesmas avots noteikti ir klasisko filmu zvaigznes – Merilina Monro, Marlēna Dītriha. Starp citu, koncertā būs arī mazs fragments no mūzikla “Marlēna”.
– Kā vispār radās doma, ka paralēli mūzikai ir nepieciešams uz skatuves veidot arī spilgtu ārieni?
Doma vienmēr ir sekojusi tam, kas man patīk. Mani uzrunā spilgtas personības, ekstravaganti tērpi un dziedātāji, kuri sevi paspilgtina visās jomās. Tā laikam sakārtojās, ka vēlos radīt mazliet citu pasauli, kurā viss ir daudz ekspresīvāks, nekā pierasts redzēt ikdienā. Tā tas ir bijis vienmēr, un domāju, ka nākotnē nekas radikāli nemainīsies.
– “Triānas parks” šogad svin desmito jubileju. Vai esat plānojuši to atzīmēt kā īpaši?
Jā – 18. aprīlī tiks izdots mūsu albums, kurā būs arī dziesma latviski. Rudenī plānojam koncertus, lai satiktos ar saviem klausītājiem. Tieši tāpēc šogad pēdējo reizi spēlēju programmu “Vienaldzības”. Ir jādodas tālāk…
– Nesen noslēdzās pašmāju autoru un izpildītāju konkurss “Supernova”. Kāda bija jūsu “Eirovīzijas” pieredze, un ko jūs varētu ieteikt Laurai Ricoto (Rizzotto), kura Latviju pārstāvēs šogad?
Mana pieredze bija ļoti vērtīga, joprojām nespēju noticēt, ka esmu uzstājusies šajā konkursā. Tas bija emocijām bagāts un ļoti nogurdinošs brauciens. Vienā dziesmā tika ieguldīts ne mazums enerģijas un laika, kas arī kavēja albuma izdošanu. Bet es noteikti ar prieku atceros visu, ko darījām ar manu komandu. Kā grupa esam ļoti saliedēti, mums ir brīnišķīgi fani un atbalstītāji, un es ar nepacietību gaidu, kur dzīve mani vedīs tālāk. Laurai novēlu izturību un veselību – noteikti izbaudīt šo vērienīgo pasākumu!
– Darbojaties mūzikā, taču esat arī ieguvusi augstāko izglītību gan finanšu jomā, gan audiologopēdijā. Vai arī strādājat kādā no šīm sfērām?
Nestrādāju gan, jo laika pašlaik pietiek tikai mūzikai, bet man ļoti patīk apgūt jaunas lietas un iemaņas. Domāju, nākotnē studēšu vēl, tikai jāizdomā ko. Mācīties vajag visu mūžu!
– Koncerttūre “Vienaldzības” tuvojas noslēgumam. Kādi ir nākamie muzikālie plāni?
Ir daudz jaunu ideju ne tikai mūzikas lauciņā, bet arī citās jomās. Kamēr nekas konkrēts vēl nav tapis, plānus labāk nestāstīšu, bet priecāšos redzēt visus savos koncertos Jelgavā, Liepājā un Talsos!
