Zemnieku saeima, kas apvieno vairāk nekā 800 biedru, izvērtējot 20 gadus Latvijas lauksaimniecībā pēc neatkarības atgūšanas, secina, ka diemžēl ļoti bieži nozarē «dzēsti ugunsgrēki», bet vienoti domāts par ugunsdrošību nav. Ir jāmaina attieksme un jāpalielina efektivitāte, tādēļ Zemnieku saeima aicina savus biedrus, tagadējo un bijušos zemkopības ministrus kopīgi definēt ilgtermiņa stratēģiju un nepieciešamās pārmaiņas nozarē. Zemnieku saeimas biedri, aktīvākie lauksaimnieki no visiem Latvijas reģioniem un lauksaimniecības politikas veidotāji – Zemkopības ministrijas pārstāvji un bijušie zemkopības ministri – tiksies neformālā diskusijā «pie ugunskura» 3. februārī pulksten 14 pie Zemkopības ministrijas ēkas Rīgā, Republikas laukumā 2. Lauksaimniecības attīstībā bijušas smagas krīzes un straujas attīstības posmi, jāapgūst modernās Eiropas pieeja lauksaimniecībai, jāievieš stingri kvalitātes kritēriji. Tas viss bijis mūsu zemniekam pa spēkam, tomēr šajos gados lielākais nozares trūkums – nav ilgtermiņa vīzijas. Tādēļ Zemnieku Saeima aicina visus, kas devuši savu ieguldījumu valsts lauksaimniecībā, likt prātus kopā, paust savu viedokli un kopīgi meklēt ilgtermiņā efektīvus risinājumus, kā attīstīt Latvijas lauksaimniecību. Jaunie saimnieki modernās lauku saimniecībās, šķiet, domā daudz plašākā perspektīvā nekā valsts vara. Tā viens no aktīvākajiem jaunajiem zemniekiem Toms Knope, z/s «Rudeņi» īpašnieks, pārliecināts, ka nākotne ir lauku dzīves attīstībā un pilnveidošanā: «Līdz šim Latvijas valsts pasludinātās lauksaimniecības politikas nostādnes vērtējamas kā izplūdušas un ļoti mainīgas. Tas neveicina lauksaimnieciskās ražošanas plānošanu un attīstību ilgtermiņā. Lauksaimnieku, tas ir, ražotāju un lauku iedzīvotāju vidū, valda neticība valsts varas pārstāvjiem, nedrošība par nākotni un bezcerība. Lai veidotu patiesi gudru lauku attīstības politiku, būtu analītiski un skarbi jānovērtē stāvoklis laukos. Tas nozīmē apzināties resursus visās izpausmēs. Tas nozīmē veikt saimniecību auditu, nosakot perspektīvas attīstībai vai ieteikumu pārprofilēties.Lauku attīstības perspektīvai jānosaka mērķis, uz ko tiekties. Tam jābūt konkrētam un pieņemamam tieši lauku iedzīvotājiem, veicinot vienmērīgu apdzīvotību visas Latvijas teritorijā, pilnveidojot lauku vidi, lai tā būtu pievilcīga dzīvošanai un bērnu audzināšanai.Tā saucamā sociālās palīdzības sistēma degradē lauku cilvēkus. Tie vairs nav ieinteresēti strādāt, jo pabalstus prasīt ir vieglāk. Būtu vēlams atbalstīt lauku uzņēmējus – darba devējus, paredzot atvieglojumus vai atbalstu par katru uzņēmumā nodarbināto, līdzīgi kā ir atvieglojumi par apstrādājamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Jānovērtē darba devējs kā svarīgākais lauku attīstības resurss, un likumdošanā jāparedz atbalstošs režīms, kas paredz samazināt birokrātijas slogu.Ļaujiet laukos strādāt, darba ir tik daudz, un to ierobežoto laiku, kas mums ir dots, negribas izniekot «papīrīšu» stumdīšanai. Tādēļ aicinu lauksaimniekus un valdību iestāties par brīvu un radošu lauku uzņēmēju! Par drošu, lepnu un pārtikušu lauku cilvēku! Lauki ir un būs Latvijas sirds!»Mums visiem jāvienojas par konstruktīvām un ilgtspējīgām pārmaiņām nozares attīstībā.
