Atsaucoties uz «Ziņās» 21. novembrī publicēto Jurija Zotova viedokli, gribu izteikt savas domas par skolu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Atsaucoties uz «Ziņās» 21. novembrī publicēto Jurija Zotova viedokli, gribu izteikt savas domas par skolu pāreju uz mācībām valsts valodā. Tas, manuprāt, ir vienīgais ceļš, lai panāktu īstu sabiedrības vienotību.
Būsim atklāti – patlaban dzīvojam «de facto» divkopienu valstī, kas sākas ar skolām divās valodās. Pārsvarā latviešiem ir sava sabiedrība, krieviem – sava, un viņi satiekas galvenokārt darbvietās un tur rīkotos svētkos. Zotova kungs ir uztraucies par to krievu bērnu atsvešinātību, kuriem ir sava sabiedrība latviešu skolā. Tāda problēma ir visās valstīs – ieceļotāju valodas un kultūras uzturēšana ir viņu pašu rokās. Mītnes zemēs, uz kurām no krievu okupācijas Otrā pasaules kara beigās aizbēga latvieši, tikai pašu spēkiem tika uzturēta latvietība, un ne jau bez zaudējumiem. Ir iznācis sastapt tikai pāris mana vecuma trimdas jauniešu, kas var sazināties labā latviešu valodā. Daudzi latviešu bērni svešumā latviski vairs nerunā. Bet man ir liels prieks par tiem, kas runā! Tas ir tikai un vienīgi trimdas latviešu un to dibināto organizāciju nopelns. Tikai ar viņu organizētajām svētdienas skolām, vasaras vidusskolām un jauniešu organizācijām ir panākts, ka tomēr ir latviešu bērni, kas jau trešajā paaudzē ārpus Latvijas runā latviski! Daži no viņiem Latvijā nekad nav bijuši! Savā mītnes zemes skolā gan viņi visi mācās turienes valodā un kļūst par tās pilsoņiem, neprasot, lai viņiem tiktu atvērta skola apmācībai latviešu valodā. Arī Latvijā netiek likti nekādi šķēršļi minoritāšu organizācijām, svētdienas skolām, laikrakstiem u.tml., taču valsts skolās gan visi mācīsimies latviski, lai vieglāk mums visiem.
Ar cieņu, Oskars Keišs, students, bijušais Fulbraita stipendiāts ASV.
